bettyboob

Ir nu gan veiksme - dzirdēt šo dziesmu taksī, kam pie stūres skūts un tetovēts tēvainis. Trijos naktī, protams. Braucot gar Centrālo staciju, kā savādāk. Šoferim dziesma manāmi patika - grjaznie sučki budut nakazani - viņš dungāja līdzi un tik grieza skaļāk.

Tomēr es nesabijos, jo biju pārāk priecīga pēc labi pavadītā vakara. Mēs ar Kashaduru bijām izmetušas lociņu pa Balto nakti, atzinīgi novērtējušas Mājas svētību, iedzērušas vīnu Teātra bārā un superīgi izdejojušās Pērlē. Pērlē mēs nevis vienkārši dejojām, bet kārtējo reizi sakarsējām deju grīdu tā kā tikai mēs to mākam. Dažbrīd tā bija tik karsta, ka kaut sviestu kausē. Tad mēs pagājām maliņā, paņēmām džoistikus no plaukta un aizrautīgi vadījām notiekošo zālē ar tiem. Un kad skanēja laba mūzika, mēs dejojām kā tādas džungļu amazones un čigānu princeses, bet ja dīdžejs haltūrēja - gāzelējāmies taisnām kājām kā skaidām piebāztas lelles. Vārdsakot, uzvedāmies muļķīgi un stulbi, un tas bija neprātīgi jautri.

Un vēl - Kašadura, es tevi šausmīgi mīlu un tev drīz jānāk ciemos!

Anything-can-happen ir tas, par ko es gribu uzrakstīt jau kopš piektdienas nakts.

Bija tā. Nesen mēs ar Kashaduru noskatījāmies Big Bang theory sēriju, kur Šeldons ceturtdienā ēda picu nevis Thai food, jo bija anything-can-happen Thursday. Visu nākamo dienu man bija gaidoša sajūta, it kā tuvotos milzu vilnis. Arī Laura teica, ka trinusies, nerodot sev vietu. Vakarā satikāmies un visu sapratām - ir taču Anything-can-happen piektdiena! Ir jāālējas un jādejo, ļaujot notikt jebkam un zinot, ka mēs esam cēlonis nevis sekas (tā mācot kabala).

Vispirms mēs bijām Kubā, kur izdzērām pa Coronai un uzkarsējām deju grīdu tā, ka visas blondīnes apdedzinājušās aizgāja sēdēt pie galdiņiem. Bet mēs nepalikām ilgi, jo Anything-can-happen vilnis aiznesa uz blakus bāru, kura aukstā un tukšā deju grīda pilnīgi vai lūdzās, lai to uzkarsē. To mēs arī izdarījām - skanot Ice Ice baby, izkausējām ledu tā, ka dabūjām spraukties prom, tik daudz dejotāju bija uzradies.

Bija tikai piecas pāris kristāla kurpītei, kad mēs jau bijām ieklīdušas (un izklīdušas) vēl vairākās vietās t.sk. gotiskajā Transilvānijā un sekstūristiskajā Fīlingā. Vilnis mūs turpināja nest. Skan paradoksāli, bet tā galotnē mēs nokļuvām I love you pagrabiņā, kur Dambis spēlēja visskaistākās 30to un 60to dziesmas. Mēs dejojām kā samba queens un kā sweet seņjoritas, un kā īstas rock'nroll princeses.

Pēc tam vilnis kļuva līgans un maigs. Mēs izmetām loku pa vēl dažiem zināmiem un nezināmiem bāriem, līdz nokļuvām patīkamajā Nabaklab. Nedaudz padejojām un patērzējām, un jau drīz pēc mums atbrauca kariete-ķirbis. Anything-can-happen bija pēdējais, ko nodomāju, pirms iemigu saldā miegā, pieliekot komatu un nekādu ne punktu.

Līst jau vismaz trešo dienu, ārā iet diezko negribas. Bet garlaicīgi nav, jo mājas dzīve mums ir ar trillera elementiem. Reiz pa visām reizēm nolemjam sākt šito visu filmēt un beidzot kļūt stāvus bagātas.

Sižets nr.1
Mēs ar Lauru sēžam pie jūtūba un šausmīgi aizrautīgi aurojam karaoke (patiešām nesaprotu kāpēc pārējie iemītnieki kā arī viesi slēpjas verandā). Sākam ar Aerosmith "I don't wanna miss a thing", turpinām ar Queen "Bohemian Rahpsody", tad raujam vaļā Bītlus un tā kamēr nonākam līdz Spice Girls. "Boys and girls feel good together" mēs izjusti vīterojam, bet tad pēkšņi Laura izslejas, viņas sejā parādās izteiksme kā antilopei, kas sajutusi tuvojošās lauvas aromātu, acis ieplešas un atskan pa pusei vaids, pa pusei kliedziens "Kartupeļi!!!" Es vēl esmu dziesmas varā, tāpēc sekundes simtdaļu skatos uz viņu patiesā izbrīnā, bet tad arī līdz manām nāsīm nonāk aizdomīgā smaka. Aizjožu uz virtuvi un ieraugu katliņu, piedegušu pārmetoši melnu. Bez vakariņām mēs nepalikām, bet tas jau ir cits stāsts (treknāks un taukaināks kā man gribētos).

Sižets nr.2
Nolemjam sagatavot verandu vasarai, kas tūlīt tūlīt sākšoties. Saģērbjamies tā siltāk, ņemam bļodu ar ziepjūdeni, lupatas, avīzes, un sākam mazgāt logus. Stikls tik glīti dzied, kaķis ķer taureni, lietus pak-pak, iestājas pat zināma romantika. Bet tad Laura iebrēcas "Uzmanies, tev tūlīt stikls uzkritīs uz galvas!", es pamūku malā, un ieraugu - tiešām, augšējā rūts draudīgi slīd uz leju. Paspēju to atstutēt paceltās rokās un turpmāko pāris minūšu notikumi ir izplūduši histēriskos smieklos, elsienos un bailīgos spiedzienos līdz rūts ir nocelta gan, un neviens pat nav cietis.


Tagad mēs plānojam dabūt cirvi un sacirst kūpināto gaļu, lai var izvārīt pupiņu zupu. Ziņošu kā mums gāja (khmm hmm).