|
|
|
Novembris 24., 2014
08:49
Noticis acīmredzamais neticamais - es esmu pamodusies, bet bērns vēl saldi čuč. Tad nu fiksi jāpiespamo te.
Vakar Emma uztaisīja savu pirmo slepeno apvēlienu :) No rīta turpat lielajā gultā nomainīniju viņai pampi, atstāju lielās gultas viducī starp spilveniem un aizgāju sašmucēto pidžamu iemest vešenē. Pēc pusminūtes atgriežoties mani sagaidīja uz vēdera apvēlies bērns ar smaidu līdz ausīm, pat rociņas pati bija izvilkusi priekšā :D Pagaidām jau tā dikti aktīvi viņa vēl neveļas, taču nu jau biežāk un ilgāk patīk uz punča padzīvoties, un ik pa laikam arī pavelties mēģina, bet ne vienmēr sanāk.
Klusībā ceru, ka līdz Ziemīšiem viņa vēl nebūs iemācījusies līst, jo gribu lielo egli šogad. Kā nekā pirmie Ziemīši jaunajās mājās, un pirmo reizi mums ir tik daudz vietas, kur tādu lielāku egli varētu uzpucēt. Pat, ja viņa būs iemācījusies līst, uzcelšu ap egli kādas barikādes :)
Un vēl... baigi gribu vinnēt Swedbankas loterijā to IKEA šopingu 1000 EUR vērtībā. Pusi jau esmu izdomājusi, kā notērēt :D Emmai beidzot vajadzētu normāla izmēra gultu un mēbeles iegādāt. Un mums jau vispār mājai te visu ko vajag. Ar A izdomājām, ka pagaidīsim to 5. decembri, ja nu pēkšņi notiek brīnums un tiešām kaut ko laimējam. Ja ne, tad jau pirksim tās Emmas mēbeles tāpat.
Vispār, kamēr es te štukoju par to, kādu ceļojumu gultiņu labāk pirkt, bērns ir izaudzis tik tālu, ka 2-līmeņu gultu acīmredzot īsti vairs nav jēgas pirkt. Vajadzētu šonedēļ to lietu nokārtot vispār.
|
Novembris 23., 2014
08:38
dusmīga, dusmīga, dusmīga. es arī gribu brīvdienu.
|
Novembris 22., 2014
14:03
hmmm... šo varētu pamēģināt.
|
Novembris 21., 2014
10:25
Beidzot saņēmos un piezvanīju pieteikt fotosesiju Emmai & famīlijai. Tad nu tagad ir laiks līdz janvārim pašai uzlabot formas, lai smukāka mamma bērnam bildēs :D varbūt beidzot būs gana labs iemesls no saldumiem atteikties...
|
Novembris 14., 2014
23:14
bļin. piededzināju 4.mēneša kūku. viss, negribu vairs neko.
|
08:45
Šodien jūtos kā zombijs. Bet nu pati jau vien vainīga. Vajadzēja iet gulēt tad, kad sīkā beidzot ap pusnakti atplīsa, nevis vēl par katru cenu filmu līdz galam noskatīties. Un tad piecos vēl viņai vajadzēja stundu pie pupa jāņot līdz sešiem. Un pirms septiņiem kā A uz darbu, tā šī atkal augšā... Tagad guļ, a ko es? Klusās brokastis un pasēdēšanu internetā sagribēju. Būtu tag gulējusi, dumā es.
|
Novembris 12., 2014
18:27
Lauzos, lauzos un visādi no visiem galiem domāju un ņēmos, beigās "peer pressure" (t.i., māsa + kolēģe) ņēma virsroku un tomēr aizbraucu uz to māmiņu kino šodien. I' nekas, visi dzīvi. Bišķi jau paņerkstēja, jau pie kasēm tā kā uz raudāšanu taisījās, bet paņēmu rokās, samīļojāmies, un interese par to, "kur tā māte īsti mani ir atvedusi" tomēr ņēma virsroku. No ļoti ieinteresēti visapkārt lūkojās vēl pirms ieiešanas zālē. Filmas laikā arī skatījās apkārt, un, protams, uz ekrānu kā apburta, un sāka ņerkstēt tik tad, kad pozu vajadzēja pamainīt, vai kāds bēbis/tante ne tā pabrēca/paskatījās - tad vajadzēja atkal mīļoties. Aizmiga un pagulēja arī. Nu jācer, ka pa nakti normāli gulēs pēc visiem dienas iespaidiem.
|
Novembris 11., 2014
12:09
Kolēģdruška pēdējā brīdī uzmeta, šodien ar savu bēbi (gandrīz 1-gadniece, kas nu vairs par bēbi vispār) ciemos tomēr nenāks. Bet labās ziņas ir tādas, ka man tagad ir +/- sakārtots dzīvoklis un pat izmazgāta grīda (!!!), pusdienas jau cepenē, varu turpināt staigāt vecajās trenuškās, priecāties par smukā kleitā sapucēto bērnu, un pati apēst visas vēja kūkas un cepumus :D
ā, un vakar māsa pierunāja mūsu abām preilenēm pasūtīt vienādas X-mas štātītes. Būs mums reku šitādas mazas tutu meitiņas.
|
Novembris 9., 2014
14:51
Liku bērnu gulēt diendusu gultiņā - brēc kā parasti un vēl skaļāk. Parasti pēc kāda laika ņemu no gultas ārā - uz rokām nomierinās un iemieg. Taču šodien pirmo reizi brīdī, kad ņēmu ārā no gultiņas, lai paauklētu, sāka brēkt vēl trakāk, un nekas nelīdz nomierināt, kas parasti palīdz - skats uz rotaļlaukumu, poza rokās uz vēderiņa, paskatīšanās spogulī... Sāku jau domāt, ka nez kas bērnam sāp vai tamlīdzīgi, jo brēc tiešām histēriski un spirinās/lokās kā traka, līdzīgi, kā pie dakteres - toreiz nomierinājās, kad visi beidza ap viņu ņemties, nolika krēsliņā un ļāva gulēt... Tad nu nesu atpakaļ uz gultu. Sākumā turpināja brēkt, bet jau par pāris decibeliem klusāk, iekārtojos blakus, pieliku pie vaiga miega lāci, decibeli nokritās vēl vairāk, iedevu knupi (paņēma!!!), pieklusinātā balsī runājos, bērns, joprojām šņukstēdams, ierušinājās ar degunu lāča pūkainajā vēderā, un beigu galā iemiga. Tad nu ceru, ka tā brēkšana bija tikai lielā noguruma dēļ...
Un jā, šodien rati atkal bija slikti. Nācās iet ārā ar somu. Tad gan ar lielām acīm 20 minūtes apkārt bolījās līdz nogura un aizmiga pat neiepīkstoties.
|
Novembris 8., 2014
21:51
Vakar noliku bērnu gulēt un aizlaidos uz Vecrīgu ar kolēģiem "pasēdēt". Emma tikmēr mierīgi šņāca un tētukam nekādas galvassāpes nesagādāja. Turklāt tik labi šņāca, ka, kārtīgi pa nakti vienreiz uzēdot, pēc tam nogulēja līdz 8:30, lai gan pēdējā laikā cēlās ap 6-7:00.
Vakardienas rezumē - darba man nepietrūkst it ne maz, būšana cilvēkos arī tā pārāk nepietrūkst, taču manāmi sāku zaudēt savas jau tā ierobežotās small-talk spējas un angļu valoda arī sāk pieklibot. Tad nu jāsāk domāt, kā vairāk/biežāk cilvēkos tomēr izrauties.
Un šodien Emmai tēta diena, bet es 5 stundas prom no mājām :) Pabiju Andelē, tiku pie dažām jaunām štātēm Emmai, satiku drušku un māsu, uzēdu suši, lēnā garā Rimčiku izķemmēju... Vakarā mierīgi paskatījos seriālus un pielēdzos tikai tik daudz, cik pabarot Emmu. Nu un beigās gan arī gulēt likšanā mana palīdzība bija vajadzīga, bet uz kopējā fona tas tāds nieks vien bija. Es te pie sevis domāju, ka šo mēs varētu ieviest kā tradīciju, ka viena diena vīkendā ir "tēta diena", kad es varu darīt, ko gribu. Nosolījos sev šodien nākamreiz nezvanīt A un neprasīt, kā viņiem iet. Šodien uztrāpīju uz kaut kādu krīzīti, kad Emma bija sabrēkusies. Bet nu viņi jau, protams, tika galā.
|
Novembris 6., 2014
16:04
Kad es vienreiz iemācīšos pie pirmās iespējas nesalielīties, ka bērns to vai šito sācis labi darīt. Šodien kārtēja diena, kad man ausis aizbļautas, bērnu gulēt liekot. Būtu viņa lielāka, toč uzšautu pa dupsi par visiem šodienas izgājieniem.
|
09:36
Vakar vīrs atstiepa no bodes veselu pīli. Tagad jādomā, ko ar tādu iesākt... Pa lielam būs kaut kā jāeksperimentē ar to, kas nu mājās ir. Speciāli jau uz veikalu pēc apelsīniem vai tamlīdzīgām recepšu sastāvdaļām neskriešu. Apvītušie āboli gan būs gana labi pildījumam...
UPD. Varētu šito http://m.cetrassezonas.lv/receptes/recipe.php?id=5597, bez apelsīna un baltmaizes vietā graudu maizi. Tikai - kur diez grūž to sastāvdaļās pieminēto sauju dzērveņu?? :D
|
Novembris 4., 2014
12:28
Tā. Šorīt sanāca parunāties ar kolēģi. Dabūju riktīgu klaču devu :) Viss plūst, viss mainās - kāds iet prom, kāds paaugstinās, kāds maina nodaļas utt. Galvenais - mans priekšnieks BEIDZOT dodas atpakaļ un vairs nebūs mans priekšnieks!!! Jipii jeee jeeeee! Redzēs, protams, kā jaunajai priekšniecei ies šajā amatā. Gan jau arī ar viņu ies spalvas pa gaisu. Bet vismaz tad, kad es atgriezīšos, viņa vairs nebūs "pirmo reizi ar pīpi uz jumta" mūsu nodaļā.
|
Novembris 3., 2014
21:51
Dažas pēdējās dienas man ir teju paraugbērns. Nu gandrīz - tagad gan pa nakti sākusi visādus brīnumus izpildīt ar biežāku celšanos, periodisku negulēšanu un runāšanos, bet pa dienām pasākusi gulēt ievērojami labāk. Turklāt ir novērojams progress ratu jautājumā :)
Nu nevar jau salielīt, ka "nesabojājas" atkal. Bet vispār - vīkendā gandrīz pabeidzu šūt ergosomai silto pārsegu - jakas "paplašinājumu", un tikām arī pie jaunas karietes. Tad nu redzēs, kas tiks biežāk izmanots - jaunie rati vai jaunais somas pārsegs :D Rīt vajadzētu izmēģināt, kā jaunie rati pa vietējiem neceļiem ripinās - šiem vajadzētu mazāk kratīties.
un vēl... Emma šodien pirmo reizi apvēlās uz vēdera. Tas gan laikam tā netīšām viņai sanāca. Vilku nost drēbītes pirms vannas, pavēlu uz kreisajiem sāniņiem, un viņa pēc inerces ieurbās ar degunu galdā un arī dupsi pamanījās pārvelt. Tā nu viņa tur ar tādu pusnovilktu kleitu kūņojās un īsti pati nesaprata, kas notiek :D Pēc vannas gan izskatījās, ka viņa tur dvielī satinusies mēģināja atkārtot šo triku. Nu redzēsim, vai rīt vēl atcerēsies un mēģinās kaut ko pasākt. Tā jau pēdējās dienas aktīvāk veļas uz sāniem un visādi mēģina izlocīties visādos virzienos.
|
Oktobris 31., 2014
20:59
Nez, līdz cikiem tie sīkie te siros apkārt? Es jau gribu pati apēst atlikušās končas :D
|
13:04
Emma acīmredzot bija izdomājusi, ka uz Helovīniem vecākiem ir jāizskatās pēc zombijiem. Vispirms jau nekādīgi negribēja vakarā gulēt iet (lai arī gandrīz 4 stundas negulējusi un miegs moka). Pēc tam abas reizes kā naktī cēlās, tā gandrīz 2 stundas arī augšā dzīvojās. No sākuma nesapratu - nu ko tas bērns tik ļoti var bļaut pat uz rokām paņemta! Izrādās - jāslēdz iekšā gaisma un jāiet spēlēties! Vienos naktī un piecos no rīta! Pirmajā reizē beigās iemidzināju, šūpojoties uz bumas un rokās turot ieslīpi pret sevi, un viņa man gar plecu skatījās uz savu rotaļu laukumu kamēr atslēdzās! Jebkura cita vieta dzīvoklī, ja pār plecu nevar redzēt mantiņas, tika izbrāķēta ar histērisku bļaušanu... No rīta bik vieglāk, ieslēdzu naktslampiņu un kaut kā izdevās pēc barošanas iemānīt atpakaļ gultiņā, kur viņa stundu skaļā balsī runājās ar apmalīti, visādi knosījās, ņurcīja un runājās ar savu miega lāci, kas ik pa laikam muka prom un bija jāpadod. Pēc sešiem sāka čīkstēt - atdevu tētim, lai ņem sev līdzi brokastīs un izklaidē. Ap septiņiem tad atkal atlūza. Un ap deviņiem pamodās kā saulstariņš, it kā visu nakti būtu ciešā miegā gulējusi...
Laikam vakar vakarā bija bērnam potes "narkoze" izgājusi, un vajadzēja iztērēt uzkrāto enerģiju Gandrīz 2 dienas viņai bija paaugstināta temperatūra un pati tāda ļoti mierīga. Tad nu vakarā varēja just, ka bērnam temperatūra nokritusi un enerģija atgriezusies... Ļoti ceru, ka tas tiešām tāds vienas nakts izņēmums potes dēļ.
|
Oktobris 29., 2014
17:06
Tikko izpētīju jūlijbēbju "mērīšanās" lapiņu - mans mazais cālis savos 3.5 mēnešos ar svaru 5480g un 60.5cm ir vistievākā (pārsvarā visi virs 6kg) un viena no īsākajām. Nav jau brīnums, ka atsevišķi bodiji krīt no pleciņiem nost - pa platu.
|
12:22
Esam atpakaļ no tehniskās. Tā sabļāvās, ka pilnīgi ausis aizkrita, un gaitenī visi "liecinieki" pēc tam diki satrauktām sejām uz mums skatījās. Sākums gan bija cerīgs - ieradāmies omulīgā noskaņojumā, pa pusei jau drēbītes novilkām, rādīju dakterei, ka man nepatīk vienā pusē pie deniņiem tāds kā neliels radziņš - viņa sāka čamdīt, nu un tad aizgāja tāds bļāviens, ka nenomierināt. Visu atlikušo laiku nobļāva, pat krūts došana nelīdzēja.
Vienīgais labums tai bļaušanai - kad iepotēja potes (mums 2 vienlaicīgi šodien), vienkārši turpināja bļaut tādā pašā toņkārtā, man šķiet, pat tā īsti nepamanīja, ka tur kaut kas vēl iesāpējās... Beigās izsecināju, ka viņa laikam bija izdomājusi, ka šite viņai nepatīk un vispār ir laiks iet gulēt, bet mamma un daktere te visādi uzbāžas. Tiklīdz ieliku benķītī uz ratu rāmja un sāku šūpināt, aizmiga pāris minūšu laikā... Tā nu kādu pusstundiņu pagulēja pa ceļam uz mājām un vēl pagalmā, un pamodās atkal smaidīgs, omulīgs bērniņš. Divas stundiņas visai omulīgi nodzīvojās, kad jau redzēju, ka atkal sāk miegoties, aizstiepu uz gultu - momentā bij īkšķītis mutē un 2 min. laikā bērniņš aizmidzis. Turu īkšķus, lai miegainums mums vienīgā pošu reakcija.
Vēl pasūdzējos dakterei, ka, manuprāt, viņai pleciņi un rociņas saspringtas, bet nu reāli neko jau pārbaudīt viņa nevarēja tādam sarkanam kliedzošam kunkulim, tikai tik daudz, cik nosvērt un nomērīt. Iedeva nosūtījumu pie rehabilitaloga, lai stājamies valsts rindās, un ieteica maksas fizioterapeiti pie kā pakonsultēties, ko un kā paši mājās labāk varam darīt. Nu jā, Pārdaugavas pusē kur zināju uzzvanīt, tur valsts rehabilitologam pieraksts tikai pēc Jaunā gada kaut kad, un tad pēc tam vēl vismaz 2 mēneši rindā uz vigrošanām/masāžām, ja nozīmē. Gaiļezerā gan varēja pieteikties jau uz novembra vidu - baigā braukšana, bet toties tur esot visādas foršas procedūras tādiem maziņiem, burbuļvannas, piemēram.
|
Oktobris 28., 2014
17:04 - desperate measures
Precīzi 10 minūtes - tieši tik, cik biju uzlikusi maksimālo nogaidīšanas laiku - viņa brēca viena pati sava gultiņā kamēr beidzot aizmiga. T.i., uz pārmaiņām brēca un klusi ņurdēja dūrītes zelējot, un tad atkal brēca, un atkal ņurdēja, utt. utjpr.
Stāvēju aiz durvīm, skatījos pulkstenī un pie sevis domāju, kādu psiholoģisku traumu bērnam atstāšu... Un vai šī trauma būs būtiski smagāka par jebkuru aizvainojumu, ko tāpat viņa kārpīdamās visos virzienos izbrēktu aptuveni tik pat ilgu laiku, ja šūpinātu uz rokām (nedod dievs pēc tam ielikt gultā tā, ka pamodīsies - viss no jauna jāsāk...)
It kā tikai 10 minūtes, bet tik sasodīti garas... Vismaz ceru, ka sāpošā spranda to novērtēs.
|
09:33
Vakar izvilku no 3-6 mēnešu atvilktnes dažus nākamā izmēra bodijus... tā knapi vien der garumā. Būs fiksi jāizrevidē tās drēbītes. Nepiedomāju, ka māsas meitēns čut mazāks par "vidējo aritmētisko". Lai gan pirmos bodijus tikai pavisam nesen pārstāju vilkt, bet tie laikam gan bija labi iestaipīti. Nekas, arī šitos izstaipīsim. Rīt pie dokas, tad beidzot uzzināsim, cik garš mans pīrādziņš izaudzis. E nav nekāds speķarausis, drīzāk tāds garens cīsiņš mīklā :D
|
|
|