|
|
|
Oktobris 27., 2014
20:26
Ja bērns vēlā pēcpusdienā ir nošņācis 3 stundas, tad jau laikam nav nekāds brīnums, ka tagad pēc vannas un vakariņām vēl runājas gultiņā... un sāk jau bļaustīties... Esmu pārāk pieradusi, ka viņa parasti atplīst uzreiz pēc vakariņām.
|
Oktobris 23., 2014
19:20
Šodien viņa ēd kā traka. Ik pa stundai, pusotrai. Iemidzināt arī nekādi nesanāk, un pēc brīža jau histēriski raud aiz pārguruma. Grūta diena. Taču vienā labajā pauzītē starp ēšanu un bļaušanu gandrīz, gandrīz iesmējās. Būs vēl kādas jaunas grimases un intonācijas jādomā...
UPD. Paradoksālā kārtā pat grūtās dienās vakarā uz naktsmiegu viņa aiziet gulēt kā mīļā - pie pupa gandrīz aizmigusi, gultiņā vēl pacīnās brītiņu ar dūrītēm/knupi un tad čuč. Ar pavisam, pavisam retiem izņēmumiem. Ļoti priecājos, ka šī diena nebija izņēmums.
|
Oktobris 22., 2014
08:26
Cālis šonakt nošņāca 10 stundas bez ēšanas. Un pat bez kaut kāda acīmredzama iemesla. Iepriekš, ja gadījās tāda ilgā gulēšana, tad tādēļ, ka iepriekšējā dienā gandrīz nemaz nebija gulējusi. Bet vakar viss bija normas robežās. Nu labi, pa nakti kaut kādā brīdī viņa saknosījās, iepīkstējās un sāka zelēt pirkstiņus - iedevu knupi, un bērns čučēja tālāk. Tagad no rīta, ja A nebūtu tieši tajā laikā cēlies un vēlies uz darbu, ar visiem no tā izrietošajiem trokšņiem, pieņemu, ka E būtu paēdusi un gulējusi tālāk. Bet tā vajadzēja tak atvērt acis un paskatīties, kas apkārt notiek, un tad vēl 30-40 min pa gultu miegojās, saraudājās, paēda vēlreiz, un tad tik aizmiga.
Nu jau stundiņu kā guļ. Būšu paspējusi brokastis paēst. Un trauķeni salādēju. Vispār, nevaru vairs iedomāties dzīvi bez trauķenes. Kā mēs kādreiz tikām galā? Nu jā, kādreiz mums bija tikai 4 šķīvji. Tagad jāpalasās, kas pasaulē notiek, un, ja vēl nebūs modusies, arī pusdienām vistas jāsagatavo cepamtraukā, lai atliek tik cepenē iemest, kad ēst sāks gribēties. Vispār ceru, ka cālis šodien būs ar mieru sadarboties mājas labiekārtošanas jautājumos - sen jau prasās grīdas izsūkt un uzmazgāt, un vēl šo to piekārtot. Ja varētu viņu pierunāt uz pusdienlaika miedziņu ratos uz balkona, vispār būtu ideāli...
UPD: viens 40 min miedziņš uz balkona ratos izdevās! Grīdas izsūktas :) Reāli pusstunda vajadzīga, lai šitai platībai cauri izbrauktu... un tad vēl brīvajai istabai nemaz klāt neķēros.
|
Oktobris 20., 2014
23:23
Te nesen sanāca padomāt par to, kuri no bērnkopības pirkumiem ir bijuši vērtīgi un kuri - ne visai. Tad nu nenožēloju ne santīma/centa, ko esmu izdevusi par:
1) BB šūpuļkrēslu
2) Ergobaby somu
3) Troll bedside mini-gultiņu
4) Crocs siltajiem gumijniekiem - ideāli šī laika pastaigām pa vietējiem neceļiem, un, domājams, arī aukstākā laikā būs labi.
5) Mothercare plāno guļammaisu, lai gan droši vien arī lētākam nebūtu ne vainas.
6) Mothercare barošanas krūšturiem - tur formu, nav novēlušies, atšķirībā no Rosmes lētuča.
7) Klippan Saules vilnas pledu/sedziņu
8) Philips avant pumpītim un piena/pārtikas trauciņiem arī nav ne vainas, bet diži bieži gan nav nācies tos izmantot.
9) Philips krūšgalu aizsargiem - bez tiem mans bērns vispār būtu pusēdis, bet manas piena kannas - pilnīgi jēlas.
Priecājos, ka neiekritu vilinājumā pirkt jaunus ratus pa lielām naudām, jo, kā izrādījās, bērnam rati nemaz tā īsti pie sirds neiet.
Bez kā būtu varējusi iztikt:
1) Lodger bunker - bet nu tas pakārtots ratu nemīlēšanas problēmai. Tā jau tajās retajās reizēs, kad bērns ratos guļ, ir ļoti labi.
2) Rāpulīša/jaciņas komplektu būtu varējusi nepirkt, jo izrādās, ka rāpulīši man nešķiet baigi praktiskie pa mājām. Tad jau labāk parastās bikses vai legingi.
3) Philips vēl kaut kādas krūšu uzlikas - tfu tfu tfu tā arī palika neizmantotas.
Pilnīgu nesapratni man izraisa visi mani zeķubikšu pirkumi - mazākais izmērs vēl joprojām neder. Labi, ka ir dažas atdotās zeķubikses, kas der.
|
Oktobris 18., 2014
09:42
Sākot 4. mēnesi, izskatās, ka viena čupiņa drēbīšu ir jāliek kastē. Un arī no lielā barošanas spilvena atvadāmies. Jau kādu laiku jutu, ka īsti ērti vairs nav. Tagad tik jāizdomā, kur to visu uzglabāt.
|
Oktobris 17., 2014
10:57
okej, kafija ar banānu pienu ir dīvaina, bet cita piena ledusskapī nebija... savās brokastu pārdomās kārtējo reizi prātuļoju, vajag vai nevajag iegādāties ergosomai lietus pārsegu. Vai varbūt ziemas pārsegu, tas tak ar itkā ūdens necaurlaidīgs. Pēdējo nedēļu ar Emmu ejam arā tikai ar somu. Ratos vienreiz pa nedēļu mēģināju ielikt, no dzīvokļa ārā tā arī netikām. Lai gan arī somai ir jāuztrāpa īstais brīdis - bērns paēdis, ticis pie tīra pampja, bik paspēlējies, bet vēl nav sācis īgņoties/miegoties. Ja sāk jau kaut kādas noguruma pazīmes izrādīt, tad par somu varu aizmirst. Bet tā ar ergosomu vismaz tagad izskatās, ka 30-40 minūtes bērns pēta apkārtni, tad bik paīd un atlūst... un noguļ savas 30-40 minūtes. Ilgāk gan nav sanācis. Bet nu tad vismaz uz stundu esam ārā, kas jau ir progress.
Fuj, tā kafija tomēr ir nedzerama...
|
Oktobris 16., 2014
21:59
Trīs mēneši un viena diena. Vakardienas kūka pazuda vienā acumirklī. Nu labi, vēl vienu mazu gabaliņu A taupa rītdienas brokastīm. Sanāca ja ne gluži dievīga, tad tuvu tam.
Tā kā vakardienas kūkai vajadzēja tikai olbaltumus, tad šodien "nācās" izštukot kaut ko no pārpalikušajiem dzeltenumiem. Šodienas kūka ar jau noēsta :)
|
07:58
Emma no rīta mostas ap 7:00, paēd un parasti sāk čīkstēt, jo negrib vairs gultiņā tusēties. Bet man reizēm tā gribas vēl pavārtīties... Tad nu šorīt noņēmu pampi un ļauju ar pliku dupsi pa gultu ārdīties - kājas, rokas pa gaisu, smaids līdz ausīm un sajūsmas spiedzieni :)
|
Oktobris 11., 2014
06:48
Kopš vakardienas man ir jauni mati. Iemēğināju vietējo frizētavu, tā jau ļoti rūpīgi krāsoja un grieza, bet laikam tomēr nedaudz pa īsu. Es gan pati teicu, ka gribu paeksperimentēt, kamēr ar bērnu pa mājām... A tā, man pa grūtniecības laiku nenormāls matu ērkulis bij saaudzis. Vakar viņa tik griež un griež, filē un filē, bet matu mazāk nepaliek :D
|
Oktobris 9., 2014
11:05
Emmai vēdera USG - check. Pirmā barošana tualetē - check. Pirmoreiz atstāta uz 4 stundām ar tēti+pudelīti - check. Un šitas viss vienā dienā. Nav jau brīnums, ka vakar bērns tā īsti gulēt pa dienu negribēja/nespēja. Pēc tam naktī 9 stundas no vietas nogulēja.
Toties es tiku pie garā šopinga un jaunām šmotkām. Un tā kā eksperiments ar tēti+pudelīti izdevās, tad rīt dodos frizēties un manikīrēties, lai sestdien būtu smuka krustmāte :)
|
Oktobris 7., 2014
23:53
Šodien Emma "lasīja" savu pirmo grāmatu. Tas ir - es šķirstīju lapas un viņa ar ļoti nopietnu interesi pētīja attēlus. Gluži vai paradoksālā kārtā par Emmas pirmo grāmatu ir kļuvusi Lielā Bībele bērniem, ko šodien iegādājām topošās krustmeitas kristību dāvanai. Nu tur klasiskā sudraba karote arī būs, bet kaut kā man pašai no bērnības ļoti palikusi atmiņā Bērnu bībele, kas kopā ar dažām atmiņā par svētdienas skolu un manām kristībām ir pa lielam mana vienīgā saikne ar reliģiju. Šis izdevums vispār ir ļoti smuka grāmata, tādas mūsdienīgas, skaistas ilustrācijas, ka gribas pat pašai palasīt, lai gan ar reliģiju esmu uz Jūs. Tā pašķirstot likās, ka arī teksts ļoti viegls un tiešām tieši maziem bērniem piemērots.
|
12:04
Beidzot saņēmu VSAA vecāku pabalsta aprēķinu. Jūtos kā algas pielikumu saņēmusi! Ikgadējā bonusa ietekme tomēr tāda pamatīgi jūtama :) No janvāra bez griestiem vispār afigeķķķ... Atliek turēt pirkstiņus, lai valsts pēdējā brīdī neizdomā veidu, kā manā iedomu maciņā iespļaut un tomēr piemērot pagarinātus griestus.
|
Oktobris 6., 2014
21:21
Atlika tikai pasūdzēties, un šodien bērns izguļ visu iepriekšējā nedēļā iekavēto miegu. Ceru, ka būs piepildījies vienā no interneta resursiem apgalvotais, ka 12. ned. ir trakā nedēļa, bet 13. ned. ir superīgā nedēļa. Sakrustojam pirkstiņus.
|
Oktobris 5., 2014
21:50
Emma ideāli aizmieg vakaros ap 21-21:30 pēc vannas un vakariņām, pa nakti vienreiz (retu reizi - 2x) uzēd un pati aizmieg, citreiz uzreiz, citreiz kādu brīdi vēl paknosās. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, kad mums būtu bijis uz vakara iemigšanu vai pa nakti jāmierina un īpaši jāmidzina. Ap 7:00-8:00 viņa ceļas, paēd, un tad gan vairs gulēt negrib, pat vienkārši gultiņā dzīvoties negrib - jāiet uz dzīvojamo istabu. Man tas ir ok, pa nakti esmu gana labi izgulējusies parasti, pēc dabas arī pati mēdzu agri celties, tad nu nesūdzos par šādiem agriem rītiem.
Bet... Protams, ka ir BET...
Pa dienu ar gulēšanu pēdējā laikā mums galīgi neiet. Nu neguļ bērns ilgāk par 30 minūtēm. Retu reizi noguļ stundu... Un aizmidzināties pati arī vairs nemāk, līdz ar to sanāk lielas brēkšanas un ņemšanās ar midzināšanām, un ne tuvu nesanāk tās tipa 15 stundas, kas šī vecuma zīdaiņiem diennaktī jānoguļ. Es pamazām sirmoju... Rati neder, ergosomā dažas dienas iepriekš vispār pat bērnu ielikt nevarēja - brēca kā traka. Vakar kaut kā sanāca ar to somu, pat iemiga; šodien - ielikt izdevās, bet pēc minūtēm 10 apnika apkārt skatīties un sāka brēkt. Knupis arī ir izbrāķēts, kopš īkšķi atklāja... Ietīt pāris reizes ir mēģināts, arī ar mainīgiem rezultātiem, bet biežāk šķiet, ka nepatika...
Pa dienu viņa parasti guļ dzīvojamā istabā. Varbūt tiešām šajā vecumā jau tur ir pa daudz visādu stimulu un trokšņu... Varētu mēģināt arī pa dienu likt viņu gulēt guļamistabā, savā gultiņā, bet man bail, ka tādā veidā nenočakarēju arī smuko vakara/nakts aizmigšanu.
Ehh...
Gaidu maģiskos 3 kā mājienu ar burvju nūjiņu.
|
08:23
Vakar aiz neko darīt saskaitīju, cik izmaksāja mana grūtniecība, ejot pie maksas dakteriem, un izvēloties ğimenes palātu dzemdībās. +/- štuka. Un tas bez dzemdību līgumiem. Apdrošinātājs noteikti sajūsmā.
|
Oktobris 2., 2014
08:54
Šorīt kaimiņi tīra apsarmojušās mašīnas, bet es ēdu fizāļus un skatos, kā saulīte pamazām kausē balti sasalušo pļavu. Un tad kafija un brokastis. Rudens, ehh... Jāsāk meklēt, kur esmu iekrāmējusi visas siltās drēbes.
|
Oktobris 1., 2014
16:15
NSG - check. Un viss čiki. Nākamnedēļ vēdera usg. Pat nezinu, kāpēc noraustījos ieplānot vienā dienā abus izmeklējumus. Bērns šodien kā enģelītis. Ja neskaita koncertu mašīnā atpakaļceļā. Bet galu galā tā aizmiga, ka vēl stundiņu mājā iekšā negājām, pa rajonu rudens saulītē degunus sildījām.
|
Septembris 30., 2014
09:01
Lieka istaba un lieka gulta dzīvoklī lieliski noder, lai iekārtotu karantīnas zonu slimam vīrietim... Ļoti parocīgi un ērti. Mēs ar Emmu, tfu tfu tfu, braši turamies un ļoti ceram, ka tas vīruss ies mums abām secen. Bet nu šonedēļ tad tā mierīgi dzīvojamies... Rīt gan uz BKUS uz NSG jāaizbrauc.
|
Septembris 28., 2014
18:26
Pēdējās dienās Emmu pa dienu var aizmidzināt tikai visos nepareizajos veidos - turot rokās un staigājoties pa dzīvoki, šūpinot uz bumbas, vai pie krūts. Un katra reize tiek pavadīta ar sparīgiem kliedzieniem. Un, pasarg Dievs, ja mēģināsi bērnam īkšķi no mutes izvilkt - no panckām izlamās! Knupis? Sūkā pati. Aug bērniņš, aug radziņi. Ābolkūku cepu jau otro dienu un nevaru vien uzcept...
Toties omulīgajos brīžos varam izgugināties un izsmaidīties uz nebēdu :)
|
Septembris 22., 2014
21:56
Te tev nu bija hendlings. Šajā īsajā laikā esmu pamanījusies sabeigt savu plaukstas locītavu. Locītavai pārslodze, saišu vājums/sagurums vai kas tamlīdzīgs + hronisks iekaisums. Man šķiet, sekas tam, ka esmu to locītavu pārāk atgulējusi/atspiedusi, jo pirmajās nedēļās vairāk "blenzu" caurām naktīm uz blakusesošās gultiņas iemītnieci,atspiedusies pret to roku... Njā, uz atsevišķām kustībām sāp jau apmēram pusotru mēnesi, brīžam pat pavisam ikdienišķas lietas darot (piemēram, ģērbjoties/izģērbjoties, matugumiju liekot utt) pēkšķi izskrien asa sāpe cauri. Punktu manai pacietībai pielika vakardienas saskriešanās ar māsu - tā uzsitu roku, ka bezmaz vispār pakustināt nevarēju... Tad no šodien saņēmos aiziet pie ķirurga. Tiku pie šprices locītavā (baisi sāpīgi, un vēl 2x būs jāiet) un nozīmējuma uz ultraskaņas procedūrām.
on the bright side - būs vismazs iemesls katru vakaru izrauties vienai no mājas...
|
|
|