|
|
|
Septembris 21., 2014
19:19
Māsa sākusi iet šūšanas kursos. Uz mūsu centieniem iecelt viņu par ģimenes šuvēju un stilisti viņa neparakstās. Toties tad, kad būšu nometusi 10kg, viņa man uzšūšot svārkus.
|
18:51
Brīvdienās grāmatnīcā pētīju populārāko grāmatu galdu un paliku uz pauzes. Populārākā grāmata ir... (intrigējošas bungu skaņas) ... MINECRAFT. Rokasgrāmata iesācējiem. Joprojām nespēju noformulēt, ko par to domāju. Turklāt tajās piecās minūtēs, ko pie šī galda pavadīju, garām panesās puisītis, kurš tēvam stāstīja, ka viņam tieši šo grāmatu jāatrod un jānopērk. Nopirka arī.
|
Septembris 17., 2014
15:29
Šodien ieguvu vismaz kādus 20 sirmus matus, ja ne vairāk. Pirmo reizi viena pati braucu ar Emmu ar mašīnu - pie dakteres. Emmai autobeņķis nekādu lielo mīlestību neizraisa, bet sprādzēšanās mašīnā vispār ir līdzvērtīga pasaules galam. Tā nu no sākuma piebļāvām pagalmu, pēc tam - dakteres kabinetu, un tad arī visu Āgenskalnu, jo ne pa kam bērns negribēja tikt atkal ielikts mašīnā. 15 minūšu vizītei mums kopumā pagāja 2 stundas... nja. Būs jāmeklē beņķim bāze, vismaz kaut kā tas process jāpadara vieglāks.
Taču rezumē uz 2 mēnešiem un 2 dienām - sasniegts 4880 gramu svarīgums un 58cm garums. Salasījusies cāļbērnu statistiku, ka tur bērni uzēd vairāk par kg un paaugas par 5cm mēneša laikā, man jau liekas, ka TIKAI 500g un 1.5cm pieaugums pa pēdējām 4 nedēļām ir maz, bet daktertante mierināja, ka tas esot pavisam normāls rādītājs un satraukumam nav pamata. Tā kā Emma jau tā vairāk tētim līdzīga, tad mierinu sevi ar domu, ka arī svara ziņā meita varbūt būs tēvā atsitusies, nevis manos apaļumos.
|
Septembris 15., 2014
16:42
Jau 5 mēneši kā nestrādāju. Un man nepietrūkst ne kripatiņas no darba dzīves. Man patīk būt mājās. Jāatzīst, ka tas nedaudz biedē. Ja nu piepeši tiešām pārvēršos par mājsaimnieci? Tiesa, mājās esot man vairāk patīk slinkot un nekā nedarīt nevis veļu gludināt, cepešus šmorēt utml. tipiskās mājsaimnieču lietas darīt. Šobrīd šķiet, ka es nekad vairs nevarēšu tik daudz no sevis investēt darbā, kā to ieprieks darīju. Un droši vien ka nevajag ar'.
|
08:41
Mazā divmēnešu jubilāre ir pasākusi ēšanu uztvert kā izpriecu. 5 min paēd un tad tik skatās man acīs, un smaida, smaida, smaida... Bišķi uzēd... Un apkārt pa istabu visu izpēta... vēl bišķi uzēd... un man acīs un sirsniņā tik smaida, smaida, smaida...
|
Septembris 14., 2014
21:04
Esmu tikusi pie riteņa :) Māsa aizdeva uz rudeni izmēğināt. Vispār jau doma bija pirkt pašiem tagad uz sezonas izpārdošanu laiku, bet jāpaskatās vai nebūs tāpat kā ar trenažieri, kuru man nu ļoti vajadzēja, bet kuru ciemiņi izmantoja biežāk nekā es. Tad nu šodien izmetu savu pirmo apli. Visā visumā bija forši, ceru jau, ka turpināšu regulāri.
Vēl arī iepirkās vingrošanas paklājiņš šodien. Kaut kas beidzot jāsāk darīt. Pusotru mēnesi sevi žēloju, bet pēdējās nedēļas apzināti slinkoju un tik ēdu zefīrus. Paklājiņš gan izrādījās traki smirdīgs, nācās izmest uz balkona vēdināties.
|
Septembris 12., 2014
22:58
Šodien beidzot (pēc divarpus mēnešu gaidīšanas) iepriekšējā dzīvokļa īpašniece izveda no mūsmājām savas mantas un mēbeles! Tagad mums ir par vienu istabu vairāk un par daudzām mēbelēm mazāk. Dzīvojamā istaba pēkšņi kļuvusi tāda patukša. Tad nu ņēmāmies sabīdīt savas 3 vecās mēbeles, 2 palmu puķupodus, 3 ierāmētos attēlus, babybjornu un bērna paklājiņu līdz ieguvām visai ciešamu paskatu.
Ak jā, un izrādās, ka televizora skapis viņai bija tā pieskrūvēts un pielīmēts pie sienas, ka nost ņemot ne vien kāds ducis caurumu sienā palika, bet vietām arī nonāca nost ar visu krāsu un apmetumu... Tā kā līdz tādam kārtīgam remontam mēs tiksim varbūt tikai nākamgad, tad tapa fiksais remonts pa 5 EUR. Jyskā nopirku dzeltenu gerberu sienas uzlīmes - kā reiz ļoti parocīgi katram caurumam pa dzeltenai puķei virsū un lieta darīta.
Un vispār - ir tagad tāda pavisam cita sajūta telpā. Vairs ne tik auksta. Tiesa gan, vecās mēbeles, studiju laiku ierāmētie attēli pie pie sienām kaut kā liek atgriezties tajās pašās īrēto dzīvokļu studijlaiku sajūtās... pat sienas uzlīmes, tiesa gan tolaik tās bija magones, Zviedrijā izmantoju pelēko sienu ātrai un lētai izdaiļošanai... Nostaļģija. Tā īsti vēl laikam neesam izauguši līdz pieaugušo dzīvei ar apzināti no A līdz Z plānotu savas telpas interjeru. Nu nekas. Soli pa solītim :) Pirmā uz remontu un iekārtošanu aizies Emmas istaba. Jāsāk domāt, plānot, skicēt! Ahhh! Būs man ko darboties!
Tās gerberas vispār smuki tur izskatās. Sēžu un priecājos. Redzēs, kā būs dienasgaismā.
|
Septembris 11., 2014
13:06
ehh... uztaisīju grūbu risotto ar baravikām un žāvētu gaļiņu. Ņammm.... pieēdos. Tā iet, ka bērns tik ilgi guļ :) izskatās, ka vēl saldo ēdienu arī varu paspēt notiesāt...
|
Septembris 8., 2014
20:24
khmmm, izskatās, ka būs jāmēģina vakara vanna un gulētiešanas pasākums pārnest jau īsi pirms 20:00 (20:30-21:00 vietā). Vakar ap 20:00 aizmiga un pamodās tikai ap 2:00. Turklāt nepamodās, kad pārnesām uz guļamistabas gultiņu un pamperu nomainījām. Šovakar atkal ap 20:00 izskatās ka būs jau nakts miedziņā aizmigusi... nu labi, redzēsim. Vēl jau var pamosties.
|
16:51
Šobrīd man liekas, ka es nekad mūžā vairs neiešu viena pati ratu pastaigā. Tikai ar vīru, lai viņš nes to mazo brēkuli... Nu kā tā var būt, ka viņa vienmēr (nu labi, bieži nevis vienmēr) pēc pirmās miega fāzes pamostas un sāk brēkt! Nu kā var vienam mazam bēbim tik ļoti nepatikt vizināties ratos! Un kad sāk brēkt, tad nekas nelīdz. Tikai ņemšana rokās... un arī ne jau nu kura katra poza tur der... princesei vajag viņas mīļāko pozu, tikai un vienīgi. Tā nu šodien dabūju pamatīgi noņemties - uz vienas rokas bēbis uzkarināts, ar otru roku ratus stumju, vēl lakats jāpietur, lai saule bēbim sejā nespīd... Ai, besis.
|
11:09
Pēc ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ieve's un manu māsu iedoto bēbīšdrēbju maisu apjoma spriežot, nākamreiz mums jāgādā dvīņi. Viens bērns šo visu (labākajā gadījumā) var tikai pielaikot, nevis novalkāt. Turklāt es vēl iepriekšējā nedēļā iekritu kārdinājumā pasūtīt šādas tādas drēbītes Tesco izpārdošanā... Un Spicē arī šis tas laiku pa laikam iekrīt maisiņā un nonāk mājās... Emmai drīz vajadzēs lielāku skapi nekā man.
|
Septembris 2., 2014
14:37
Kamēr bēbe guļ, beidzot izberzu savu pamatīgi iedzeltējušo un apkaļķoto vannasisabas santehniku... Nu man vairs nav nekādu jautājumu par to, kādēļ iepriekšējā īpašniece skapītī bija atstājusi pusizlietotu ACE balinātāja pudeli. Par laimi, man ir mazāk smirdīgs tīrīšanas līdzeklis.
|
08:12
Šorīt gandrīz iegāzu rīta kafijā jogurtu... par mata tiesu. Bērniņš bija izdomājis, ka 5:00 no rīta ir labākais laiks, lai sāktu savā gultiņā dūrīšu zelēšanas ballīti... un tā viņa tur ņēmās ar mazām atrubīšanās pauzītēm (kad iemānīju knupi dūrīšu vietā) divas stundas no vietas... bet es nekad neesmu spējusi gulēt, ja blakus notiek ballīte!
|
Septembris 1., 2014
04:55
Pēdējā laikā gultas apmalītes zvēri ir izkonkurējuši skatu uz mammu. Nē, nu vēl jau viņa mēdz nočekot, vai vecāki pie vietas, bet arvien biežāk tiek izvestas emocionālas sarunas ar apmalītes bruņurupučiem un gliemežiem aci pret aci.
|
Augusts 30., 2014
17:30
Ergosomas kapucīte lieliski noder, lai cepumu drupačas nekristu bērnam uz galvas. Mācāmies izbraukt ar bērnu ārpus mājas. Mašīnā haoss, diena pagājusi, paši noguruši. Bet pusotru stundu gar jūru padzīvojāmies.
|
Augusts 29., 2014
15:58
Nu ja. Un šodien viņa guļ. Ehh. Būtu zinājusi, būtu jau 12:00 likusi ratos un gājusi ārā. Tagad jāgaida vien kad modīsies un atkal sāks miegoties...
|
06:15
Vakar bērns pa dienu gulēt īsti negribēja, attiecīgi ap 22 kā atlūza pēc vannas, tā nošņāca gandrīz līdz 6, paēda un guļ tālāk. Tā nu sēžu tagad un domāju - mēģināt vēl pagulēt vai celties. Laikam jau jāmēğina pagulēt vēl. Citādi pa daudz salasos par visādām Ebolām un Krievijām.
|
Augusts 27., 2014
03:40 - 6 nedēļas
Vakar nosvinēju ar pusstundu garu mirkšanu vannā :) Būtu jau mirkusi ilgāk, bet baigais atlūziens uznāca.
|
Augusts 25., 2014
19:38
Mums ar cāli šodien notikumiem bagāta diena. Bijām uz gūžu USG un tagad varam atviegloti uzelpot - viss izskatās labi, neesot par ko satraukties. Un tad bijām kopā pirmajā šopingā uz Alfu. Cālis šodien īsts paraugbērns - klusi un mierīgi gan pie dakteres, gan pa veikaliem ripojot uzvedās. Un tā es tiku pie jaunām botām un biksēm (izrādās, ka man pirmsgrūsnības apavi pa mazu, bet bikses - pa lielu). Ārčijs visu dienu mums asistēja un par šoferi piestrādāja - tagad palaidām uz laukiem medībās. Tad nu šovakar pirmo reizi esam atstātas uz nakti vienas pašas mājās.
|
Augusts 23., 2014
09:15
Pasaule ir maziņa. Izrādās, šo dzīvokli mēs esam nopirkuši no svaines kolēģes māsas. Un izrādās, kaimiņos (starpcitu, tajā pašā kāpņu telpā pēc numura zem RAV4 spriežot - nu man logi uz pagalmu, visu laiku acīs krīt tā mašīna tagad) mums dzīvo noisiite
</span>Šorīt vispār sabijos. Nāku mājās no veikala un dzirdu kāpņutelpā - zīdainītis brēc! Ķeru pie sirds, metos jau uz savu dzīvokli, slēdzu vaļā durvis - klusums. Atvieglota nopūta. Acīmredzot noisiite's Helme vai kāds cits kaimiņu bēbis. Es gan nezinu, vai cits tik mazs vēl kāds šajā kāpņutelpā dzīvo.
|
|
|