|
|
|
Augusts 21., 2014
20:05
Pirmā tehniskā apkope izieta. Rezumē - bērns tīri labi uzbarots. 980 g klāt pie mazākā svara. Un 2.5 cm pastiepusies.
|
Augusts 19., 2014
12:29
šodien praksē pierādījās māsas vīra izvirzītā hipotēze, ka mazi bērni aizmieg tad, kad Tu beidzot esi pieņēmis domu, ka tas bērns šodien gulēt netaisās un neaizmigs :D
|
Augusts 15., 2014
09:45
ehhh... mēnesis.
šorīt paņēmu mazo uz rociņām, un viņa tā sasmaidījās, ka man jau nu dikti gribas ticēt, ka tas tā apzināti man bija veltīts :)
vakar beidzot saņēmos un pierakstīju mūsu dzemdību stāstu, cik nu vairs atceros. sanāca beigās eposs uz 4 lpp. :D
|
Augusts 12., 2014
08:50
vakar viņa visu dienu tik pat kā negulēja. tik vien, cik "pie galda" un max 30 min pēc ēšanas. toties pēc vakara vannas kā atlūza, tā nogulēja līdz 7:00, tad nedaudz paēda, un aizmiga atkal. kā pa viļņiem. režīma nekāda.
|
Augusts 10., 2014
17:11
VSAA sarēķināja man vairāk naudiņas, nekā pati biju sev sarēķinājusi :)
Nokļūdījos, rēķinot 2. pabalsta daļu uz 52 dienām, lai gan ir 56 dienas apmaksātas. Starpību gandrīz visu šodien arī notriecu :D iepirkās bēbei šūpuļkrēsls un jauns zaķkostīms (uz 3-6 mēnešu izmēru - tagadējā un tuvāko pāris mēnešu izmērā mums ir tik daudz drēbīšu, ka nespēju vairs orientēties) ...
Vispār šodien nodarbojos ar bērna kukuļošanu. Sastāsīju, ka, ja viņa smuki aizmigs un ilgi gulēs, lai es varu paspēt pa veikaliem patusēt, tad atgriezīšos mājās ar dāvanām. Nostrādāja :)
|
Augusts 9., 2014
15:40
Šodien cālim guļamā diena :) Tik smuki čuč. Iepriekš bija pamodusies, kādu brītiņu tā omulīgi patusējās, pasmaidījās, papurkšķinājās un atkal aizmiga- pat nepaspēju ne biksi nomainīt, ne ēdienu piedāvā. Toties šodien esmu paspējusi žurnālu izlasīt, vistas kājas cepenē iebāzt, vešu izmazgāt, māju biki piekārtot. Tagad vajadzētu vēl paspēt pusdienas apēst, kamēr čuč.
Un no rīta uz Spici arī paspēju aizskriet - tiesa gan, tad bērniņš jau bija pirmo rīta miedziņu gandrīz izgulējis, ātri nācās braukt atpakaļ.
Tā ja. Tagad atkal droši vien divas neguļamās dienas sekos... bet šodien man ir tiiiik labi un mierīgi :)
|
Augusts 4., 2014
10:57
Mana mazā dāma tikko kunkstēja un knosījās kādas 5 minūtes no vietas, bet, kamēr es gāju meklēt knupīti, ņēma un aizmiga... nekāda dižā franču māte no manis laikam nesanāks, ar to nogaidīšanu man kā nu kuro reizi sanāk :D Jā - mēs vienu vakaru tomēr "salūzām" un iepazīstinājām bērnu ar knupi, lai gan gudras grāmatas un tantes saka, ka līdz mēneša vecumam neesot ieteicams. Mēs izturējām 2.5 nedēļas, arī nav slikti :) un bērns vismaz nomierinājās un aizmiga.
Pa vakariem viņa dzied serenādes, bet no rīta mostas kā saulstariņš. Šodien nošņāca līdz gandrīz 5:00 - apmēram 6 stundas no vietas. Paēda, patusēja līdz 6:00, un uz vēl trīs stundiņām atlūza. Mans plāns celtes 7-8:00, lai no rīta vēl paspētu iziet ārā (kamēr tikai 25 grādi, nevis pāri 30), attiecīgi izkūpēja gaisā. Iepriekš viņa cēlās ap 3:00 un pēc tam ap 8:00... kaut kā paspēju izgulēties pa vidam. Esmu pārāk savtīga, ja runa ir par manu miegu. Pa dienu staigāties iesim acīmredzot tikai septembrī.
un vēl - viņa ir samācījusies no sānu pozīcijas apvelties uz muguras, un pagriezt galviņu no vieniem sāniem, uz otriem. Reizēm, tīri nejauši ar kājām pa gaisu spārdoties, viņa pamanās arī apvelties no vieniem sāniem uz muguras, un tad uz otriem sāniem. Vispār viņai ļoti patīk gulēt uz muguras un spirināt kājas visos iespējamos virzienos. Un vēl viņa rotē - pagaidām apmēram 90 grādu amplitūdā. Kad beidzot būsim tikuši vaļā no vecās īpašnieces iedzīves, pavisam nopietni apsveru domu iegādāties dzīvojamā istabā kaut kādu manēžas/ceļojumu gultiņas variantu, lai bērns guļ savās 4 sienās, nevis pa dīvānu rotē...
vispār - rīt Emmai trīs nedēļas, parīt mums - 3 gadi. :)
|
Jūlijs 31., 2014
16:13
priekšnieks tā arī mani nav apsveicis ar meitas piedzimšanu. fuj. ļoti ceru, ka pēc gada viņš vairs nebūs mans priekšnieks. ak jā, dzīvoklī kam pretējais balkons stāvu augstāk, mitinās vīrietis ar nosacītu vizuālu līdzību manam priekšniekam - tad nu katru reizi, kā to kaimiņu ieraugu, man jāiedomajas par nelietīgo priekšnieku, kurš nevarēja atrast laiku atsūtīt vienkāršu apsveikumu. Kā nekā es bezmaz pati uzprasījos, kad viņam un HR nosūtīju fakta info uz epastu...
kaut kā kremt.
|
Jūlijs 28., 2014
14:11
A vispār - šodien tāda sajūta, it kā medusmēnesis būtu beidzies. Ārčijam pirmā diena atpakaļ darbā pēc gandrīz 4 nedēļu gara atvaļinājuma. Vispār tā dīvaini. Bija jau tik ļoti pierasts, ka viņš tepat apkārt grozās un visu ko palīdz, it sevišķi jau ar mazo cāli. Par laimi, mazā šodien, vismaz pagaidām, salīdzinoši mierīga - bet tā jau gandrīz vienmēr dienas pirmajā pusē. Tūlīt jau modīsies, un tad redzēsim, kāds būs pēcpusdienas cēliens mums divām vien...
|
13:17
Ārčijs grāmatas nelasa. Ar ļoti retiem izņēmumiem, kad jālasa piespiedu kārtā (piemēram, angļu val. kursos) vai nočiepj kādu grāmatu man. Piemēram, Bada spēlēm 2.grāmatu - bet arī tikai tādēļ, ka bijām uz filmu, un viņam gribējās zināt, kas tur tālāk būs.
Tad nu vakar pienāca retā izņēmuma diena - es paliku bez lasāmvielas. Manu grāmatu pievāca Ārčijs un ir jau izlasījis tālāk, nekā es uzspēju. Kas gan ir šī tik interesantā grāmata? "Bērnu audzināšana franču gaumē". Njā.
|
Jūlijs 26., 2014
15:43
mazā tik čuč un čuč. un paēd. un paspēlējas/patusējas. un čuč. ir jau arī, kad pabrēc un paniķojas, bet laikam (tfu, tfu, tfu) diezgan reti un pieņemamos kvantumos.
sāk veidoties tāds aptuvens dienas režīms. pirmo reizi šorīt aizšmaucu viena pati uz bodi, jo "pēc plāna" mazā bija paēdusi, patusējusi un ap deviņiem nolikusies atkal gulēt. tad nu atstāju abas miegamices mājās, pati mašīna iekšā un prom, cilvēkos :) bija labi, lai arī tikai ātri izskrēju cauri Rimčikam un aptiekā pretstsriju līdzekli sev nopirku :) nez, vai būs kāda jēga...
vispār, šonakt vairs nemodos pie katra mazākā troksnīša. laikam progress. vai arī vienkārši biju pārāk nogurusi pēc vakarrīta brēcamā cēliena. nja. gaidam, kad sāksies koliku laiks. varētu arī nesākties, man nebūtu iebildumu turpināt šādā mierīgā režīmā...
ā, un mums ir drēbītes, kas jau pa mazu (nu uzstīvēt vēl var, bet ne tik karstā laikā, kad viss līp pie miesas), viena daļa pa mazu tā arī neuzvliktas... bērnam sāk parādīties mani apaļie vaidziņi. a man, savukārt, jau -15kg kopš iestāšanās RDZN... tiešām neatceros, kad pēdējo reizi svari tik mazu ciparu rādīja, šķiet, pirms kādiem 2 gadiem. nja. nu vēl savus 15kg bērns droši var man noēst, tikai priecāšos.
|
Jūlijs 24., 2014
20:00
esam tik tālu nu tikuši, ka pie vakariņu galda runājam par kakām.
|
Jūlijs 21., 2014
11:23
Par sievišķīgajām pēcdzemdību kaislībām - no Nama atbraucu mājās par 9 kg vieglāka, tātad vieglāka nekā dienā, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī :) un labu laiku iepriekš jau iekrātais liekais svars vismaz pagaidām turpina ripot nost. Pie vēdera gan būs ko piestrādāt, lai pēc galerta neizskatās :D
Un man atkal ir potītes! Bet smukās vasaras zandales vienalga neder :(
|
Jūlijs 19., 2014
19:02
Viņa mēdz miegā smaidīt un labsajūtā nopūsties vai iečiepstēties kā mazs cālēns.
|
Jūlijs 10., 2014
09:07
Reizēm mans dārgais tiešām spēj atrast īstos vārdus. Sēžam RDZ uzgaidāmā telpā, gaidām savu konsultāciju, atnāk grūtniece stāties nodaļā uz dzemdībām. Es tā skaudīgi noskatos - kājiņas tievas, tievas, no tūskas ne miņas. Nu jā, tūska man tagad TOP problēma, tad nu pēcāk pasūdzos dārgajam - nav godīgi, viņai no tūskas ne miņas, a man potītes kā zilonim. A ko šis, tik nosaka - nekas, viņa droši vien trīs mēnešus no vietas vēma :D Tajā brīdī tā kaut kā labi palika. Ļauni jau ir, bet es tik spēju atbildēt, ka viņa tiešām izskatās pēc "vēmējas", un kaut kā momentā spēju to arī vizualizēt. Tūskas sakarā uzmestā lūpiņa pazuda momentā :)
|
Jūlijs 7., 2014
11:13
Ehhh... ir tiiik labi. Pirmās naktis jaunajās mājās aizvadītas :) turklāt gulēju pārsteidzoši labi. Ir jau bišķin jāpierod pie citādākām skaņām apkārt. Piemēram - Rīgā neviens no rīta 9:00 zāli pagalmā nepļāva, un mazi suņi kāpņutelpā arī nerēja. Un bērni neskrēja pie balkona pasaukt citu bērnu, lai nāk ārā spēlēties... Toties te neviens vismaz pagaidām nav pļēgurojot aurojis pa visu pagalmu, un miskastes netiek vestas prom 6:00 ar milzu troksni (ap 9:30 šodien gan sazīmēju miskastes mašīnas skaņas tālumā).
Un man beidzot ir daaaaaudz vietas (Ārčijs saka, ka būšot tagad Endomondo jāslēdz iekšā, pa jauno dzīvokli pārvietojoties). Plašums. Un saulriets aiz loga. Un varu iziet uz balkona, iesēsties krēslā un noēst saldējumu... Un man īpaši netraucē tas, ka apkārt ir citi balkoni un citi cilvēki.
Un vēl man ir liela vanna ar "vietu dibenam" apmalē - ērti tur tā apsēsties uz maliņas, lasīt žurčiku, un mērcēt vēsā ūdenī satūkušās kājeles. Un var normāli ieiet dušā.
Un vēl, un vēl... par sarkano virtuvi jau vispār nav vērts pat ieminēties, tas jau pats par sevi saprotams kā lielākais pluss :)
Ir jau tam dzīvoklim arī mīnusi. Bet pagaidām gribas papriecāties par plusiem :)
Saskrūvējām vakar bēbei gultiņu. Šodien varētu salikt drēbītes kumodē. Vēl jau kaut kādas lietiņas jāpaspēj arī iepirkt turpmākās nedēļās.
Ir tik neeeeenormāli karsts pēkšņi palicis. Gribu atpakaļ tos +15, kas bija pirms nedēļas.
|
Jūlijs 1., 2014
22:27
pec ilgiem, ļoti ilgiem gadiem, šovakar redzējām, kā mūsu jaunajos logos iespīdēja saule. skatījāmies kā uz brīnumu. tā ir, ka ilgstoši dzīvo ziemeļu pusē.
|
Jūnijs 30., 2014
16:14
skaitu minūtes līdz brīdim, kad dabūsim dzīvokļa atslēgas. šovakar. tāds patīkams satraukums :)
|
Jūnijs 25., 2014
21:05
Mazā čiepa šodien normālus dančus laiž pa vēderu. Nu man jau patīk :) Kā nekā ilgu laiku tā kustēšanās bija tāda visai mazjūtama, tikai pēdējās nedēļās, kopš bērns kārtīgi nobarots, tā vairāk var just, ka viņa tur dīdās. Ai, kā tas laiks vispār skrien. Jūlijs jau būtībā klauvē pie durvīm. Drīz, pavisam drīz :)
|
Jūnijs 18., 2014
07:22
kopš vakardienas man ir papīrītis no zemesgrāmatas :) vēl 2 nedēļas, un būs arī atslēgas.
|
|
|