|
|
|
Decembris 17., 2014
14:35
Te Tev nu bija - sapriecājos, ka bērns vakar pa dienu (pēcpusdienā) 3 stundas ratos nogulēja... pēc tam vēl ap septiņiem uz stundiņu atlūza, un pēc tam ālējās gandrīz līdz pusnaktij. Un tad vēl pa nakti 2x cēlās ar vien pāris stundu starpību, un ap četriem jau bija gatava ballēties tālāk... Un uz pirmo dienas miedziņu arī nācās ilgi pierunāt... Atmetu jebkādus plānus šodien kaut kur doties, nav spēka un sajutos veca... Tagad izstūmu uz balkona, lai guļ tur. Izskatās jau smieklīgi - ratiem pārmetu pāri moskītu tīklu, lai zvirbuļi nesalido. Nu ta beidzot baudu mieru un klusumu, ēdu šokolādi un funktierēju, ko lai garšīgu ciemiņiem sagatavo uz sestdienu...
|
Decembris 15., 2014
16:30 - we did it!
Vajadzēja precīzi 5 mēnešus, lai beidzot tiktu īstenota ekspedīcija ar kājām & ratiem uz SPICI! Gandrīz četras stundas ratos - tas ir Emmas līdz šim absolūtais ratu paciešanas rekords!!! Šodien man beidzot arī bija bēbītis, kurš mierīgi ratos spēlējas ar mantām un kaut ko vāvuļo savā nodabā, kamēr mamma šopingo. Man bija čujs, ka viņa (un es) beidzot ir gatava šādam piedzīvojumam. Absolūta svētlaime! Vienīgais darvas piliens manā medus mucā ir tas, ka pretīgi sāp mugura.
Savos piecos mēnešos Emma ļoti aktīvi veļas no muguras uz punča caur kreiso sāniņu. Caur labo sāniņu tik pēdējās 2 dienas pāris reizes ir apvēlusies. Kamēr dzīvojas uz punča, priecīgi klapē kājiņas augšā lejā, mēģina arī pavilkt ceļus zem dibena, cilā dupsi un mēģina līst uz priekšu. Beidzot ir iemācījusies, kad piekususi uz vēdera tusēt, nolikt galvu uz zemes un mirklīti atpūsties, nevis uzreiz taurēt nelabā balsī. Stiepj rociņas pretī iekārotajām mantām, runājās ar tām. Patīk arī paspēlēties ar mantām guļot uz muguras, vai sāniņa - kad jau sagurusi no velšanās. Un smaida, un "purkšķina" ar muti (nezinu kā citādāk to apzīmēt). Joprojām ļoti patīk vanna. Beidzot +/-labi uzvedas arī autobeņķī un ratos :)
Man ir sajūta, ka beidzot mans mājas ieslodzījums iet uz beigām - es gan tos jaunu vietu apmeklējumus pagaidām vēl tā pakāpeniski, pamazām - negribas laimi izaicināt :) Trešdien varētu pamēģināt ekspedīciju uz Dominu, līdzi ņemot ratus. Līdz šim vienmēr vienkārši uzliku beņķi uz rāmja, bet tā kā Emma ir sākusi šūpuļkrēslā "trenēt presīti", tad, ja viņa to pašu sāks izpildīt arī autobeņķī, viss šopings būs vējā. Vienīgi man ir nelāgas aizodmas, ka tas Ikea preču veikaliņš tur īsti nav ar ratiem izbraucams, bet nu gan jau kaut ko izdomāsim.
|
Decembris 14., 2014
14:53
Ak jel, rīt cālim jau 5 mēneši. Pēc vēl pāris dienām man jau "daudzpadsmit" gadu... kur paliek laiks??? Ar šausmām secinu, ka katrs mēnesis, ko cālis paaugas, arvien straujāk samazina laiku, ko varēšu pavadīt mājās nestrādājot. Šobrīd nu galīgi nav pārliecības, ka turpmākā pusgada laikā šīs sajūtas mainīsies... Pieņemu, kad bērns sāks vairāk kustēties un prasīt arvien vairāk enerģijas, iespējams, ka tādā sajūsmā par mājās sēdēšanu vairs nebūšu, bet kas to zin'. Katrā ziņā šonedēļ darba tusiņos (bērnu Ziemassvētki un neoficiālā pirts ballīte) redzētais un dzirdētais neliek man rauties atpakaļ.
Taču pozitīvā ziņa laika ritējuma sakarā ir tāda, ka tagad (vismaz šodien) cāli var ielikt ratos bez sirēnas pavadījuma, vēl neaizmigušu izstumt ārā un doties pastaigā, un viņa pati pēc laiciņa mierīgi aizmieg, un, kad pēc 40min/stundas pamostās, nebļauj uzreiz pilnā rīklē, bet vēl apmēram pusstundu ziņkārīgi lūkojas apkārt. Tagad gan sāk tā kā dīdīties un grib no bunkera izlocīties. Bet nu pusotra stunda man liekas jau pavisam ok pastaiga, salīdzinot ar to, kā bija kādreiz.
|
Decembris 13., 2014
14:06
Emma nu jau kā pāris dienas ir atklājusi, cik forši var ar muti "purkšķināt" prrrrr skaņas. Tagad cauru dienu siekalas sķīst uz visām pusēm un sajūta tāda, ka mājās viens mazs pirdelīts iemitinājies :D
|
Decembris 11., 2014
12:41
jipiii jee! Esam gandrīz izstāvējuši rindu uz masāžām Emmai. Šodien piezvanīja, sāksim 6. janvārī. Nu nemaz tik ilgi nesanāca gaidīt, jo pieteicos tik kaut kad novembra otrajā pusē. Jācer jau, ka būs labi un Emma pārāk neprotestēs. Es tieši pēdējās dienās biju sākusi domāt, ka varbūt tomēr jāved uz maksas masāžām, jo diezgan saspringtas viņai rociņas un pleciņi uzrauti, joprojām bieži savilktas dūrītes, īpaši, kopš sāka vairāk pati velties un dzīvoties uz punča. Bet nu tagad vairs nepilns mēnesis palicis, turklāt svētki pa vidu. Tad nu padarbošos pati ar bērnu cik nu mācēšu - šo to jau it kā rehabilitoloģe un fizioterapeite ierādīja, bet līdz šim kaut kā tā īsti nav sanācis mums padarboties - pa bišķiņam tik šo to, kad atceros. Ai, vispār cenšos neiespringt un skandinu kaut kur saklausīto mantru, ka laba mamma ir mazliet slinka mamma. Un ar slinkumu man problēmu toč nav :D
|
Decembris 10., 2014
23:38
vispār. esmu aizsēdējusies pie kompja. Emma pēdējā laikā ap 23 modās uz ēšanu, tā nu es neeju gulēt ar domu, ka tāpat viņa tūlīt celsies. Bet viņa kā neceļas tā neceļas. Noteikti sagaidīs, kad ieslīgstu pirmajā miedziņā, un tad būs augšā.
|
23:27
Šodien ar kolēģi nospriedām, ka Rīga Plaza, Chicco un Multikino galīgi neizmanto māmiņu potenciālu. Tās Chicco organizētās Zandes lekcijas vienmēr notiek vienā laikā ar Multikino māmiņu seansu. WTF? Man domāt, ka tikai loģiski būtu saorganizēt grafiku tā, lai lekcija un kino ir viens pēc otra. Tur tak visādas mārketinga sinerģijas var ap šito izdomāt. Un tās Chicco "dāvaniņas" apmeklētājiem nu arī ir smieklīgas. Ok, vienreiz to samplīšu paciņu saņemt ir ok, bet ne jau vairāk kā pusgadu no vietas vienu un to pašu dāļāt, un skaļā balsī visos lekciju pieteikumos reklamēt, ka būšot dāvanas māmiņām. Meh.
|
17:10
Šodien izvazājāmies pa Rīga Plazu. Braucu it kā to Zandes lekciju klausīties, bet 1) sākumu nokavēju; 2) nolīdu maliņā, lai pie galdiņa mierīgi varētu iedzert pirmo rīta kafiju un apēst mafinu, kamēr Emma čuč, bet tur tā dzirdamība tāda nekāda; 3) satiku atkal klasesbiedreni un tad nu mēs lielāko daļu laika nopļāpājām. Bet cik nu tur kafiju dzerot sākumā un pēc tam ar vienu ausi dzirdēju - šoreiz pasākums tādā ļoti komerciālā gultnē ar zemtekstu "kuras Chicco mantas pirkt Ziemassvētku dāvanām". Pierakstīju sev, ka jāpaskatās arī kādas striķītī velkamas mantas - tā Zandes doma bija, ka vecāks velk, lai bērnam interesantāk rāpot pakaļ. Bet nu tagad sāku šaubīdies, vai tiešām tā būtu jāstimulē tā rāpošana? Tāpat jau aizrāpos. Ja nu vienīgi, lai ieinteresētu bērnu rāpot konkrētā virzienā, nevis kur pagadās.
Un pēc tās lekcijas nejauši saskrējos ar kolēģi, kas ar savu bēbi atkal bija bijusi kino skatīties. Tad nu šodien tāda pļāpu diena.
Principā šī tāda pirmā reize, kad divatā ar Emmu uz ilgāku laiku bijām kādā tirdzniecības centrā. Uzvedās mierīgi, bez nekādām histērijām - iepriekš uz to māmiņu kino bišķi paraudāja jaunajās telpās, šoreiz, kad pamodās, arī ar tādu neuzticīgu skatienu no sākuma apkārt skatījās, bet aprada un sāka spēlēties ar savu lāci.
|
Decembris 9., 2014
16:14
ehh... izskatās, ka mandarīnus es tomēr ēst nevarēšu. Aizvakar apēdu vienu - likās, ka būs ok. Vakar apēdu divus, un tomēr laikam nebūs ok. Žaļ.
Un vēl. Kaut kā jāmēģina atcerēties mašīnā tomēr bunkeru "nelīmēt" ar tām ļipučkām kopā. Jau ne pirmo reizi pēc inerces sasedzu "pareizi", pa ceļam mašīnā Emma, protams, iemiga, mājās gribēju attaisīt vaļā un ļaut pačučēt tāpat beņķī, bet viņa no tā ļipučku trokšņa uzmodās. Pozitīvā ziņa toties tāda, ka pēc tam 2h40min nogulēja ratos ārā un pamodās kā saulstariņš :)
|
08:32
Nu ta beidzot no darāmo/pērkamo lietu saraksta varu izsvītrot ceļojumu gultiņu. Vismaz kaut kas ir izdarīts. Toties ar īstajām bērna mēbelēm tā arī uz priekšu nekur neesmu tikusi. Šorīt viņa smuki ievēlās no savas mazgultiņas manā teritorijā.
|
Decembris 8., 2014
11:11
Tā, atnāca šodien santehniķi pie manis ciemos. Kaut ko mūsu skaitītāju skapī tur baigi pētīja. Apstāstīju vēlreiz visu, ko jau biju apsaimniekotājam rakstījusi - gan par remdeno ūdeni vakors, gan par ledaino ūdeni vakar, ieminējos arī, ka kaimiņiem tā pati problēma. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) noisiite proties, nākamreiz, kad remdens ūdens, arī paziņo apsaimniekotājam :) Man bija tāda sajūta no viņu sejas izteiksmes, ka man te vienīgajai vakar karstā ūdens nebija.
A tā šie tik raustīja plecus un minēja, ka tad jau droši vien katls vainīgs.
upd. rezumē jau atnāca uz e-pastu: Meistars piektdien un šodien no rīta bija veikt apsekošanu un konstatēja, ka ir aizkaļķojies karstā ūdens siltummainis un ir nepieciešama tā skalošana. Pagaidām meistars noregulēja augstāku karstā ūdens temperatūru, un tuvākajā laikā veiksim siltummaiņa skalošanu.
Es kā reiz tieši pēc šī rīta sarunas pie sevis nodomāju, ka gan jau kaut kas aizkaļķojies :D
|
Decembris 7., 2014
20:33
wtf. kur ir siltais ūdens?
|
Decembris 5., 2014
08:25
Okey, turpmāk zināšu, ka mūsu virtuvē trubas nevis vienkārši aizsērē, bet konkrēti aizaug ar kaļķakmeni. Veļasmašīnas notekas pieslēguma vieta bija faktiski pilnīgi ciet - nav jau brīnums, ka pēdējā laikā vešene vislaik uzkārās. Vīrs kasīja ar karoti ārā, kamēr kaut cik caurumu izkasīja, bet kaut kāds akmeņu gabals acīmredzot bija atdalījies un iestrēdzis kaut kur tālāk trubās - ne tur Kurmis, ne mans iecienītais nosēdumu noņēmējlīdzeklis darbojās. Beigās sagāzu caur izlietni trubās kādus 5 čaiņikus ar uzvārītu citronskābes ūdeni, un aizgāja tā lieta. Un es tieši nesen nodomāju, ka jāizlaiž citronskābe vešenei cauri... Tā iet, ka tikai domā, nevis dara. Nu jā, līdz šim es domāju, ka mums tur tās trubas parasto virtuves netīrumu dēļ sērē ciet un ik pa laikam Kurmi lējām, bet nu ka tādi kaļķakmeņi tur krājas nebiju pat iedomājusies... Kaut gan kāds tur pārsteigums, redzot cik ātri aizaug tējkanna...
Un vēl vakar apsaimniekotājam aizrakstīju sūdzību par karsto ūdeni. Pēdējās nedēļās diezgan regulāri mums te vakaros karstais ūdens ir tāds nosacīti karsts. Vakar bērnu tā arī vannā neielikām, jo tik 34 grādi ūdenim. Iepriekš ar kaut kad es jau biju pusvannu pietecinājusi un kāpu iekšā - un tikpat ātri izkāpu ārā, jo man pa aukstu (toreiz bija 32-33 grādi).
Un arī apkure vispār tāda dīvaina. Vēl pirms tādi lielāki mīnusi sākās, mums te uz 40% apkures padeve bija ieslēgta un istabās arī termoregulatori ne jau uz maksimumu uzgriezti - un viss baigi normāli, ap 23-24 grādi pat iesila vienu brīdi, lielajā istabā vispār atslēdzām apkuri. Turklāt grīda bija tiešām silta, un perfekti varēja just, kurās vietās iet apkures trubas. A tagad - padeve uz 100%, visās istabās arī uz maksimumu saregulēts, bet knapi 20 grādus izvelkam un grīda auksta vai knapi silta tur, kur iepriekš ar plikām kājām priecīgi mīcījos... Nu dīvaini. Laikam būs arī par šito jāprasa, lai kāds no apsaimniekotājiem mēģina man izskaidrot, kur ir problēma. Redz, ar radiatoriem būtu vienkāršāk. Vecajā dzīvoklī vismaz ar roku varēja pataustīt, ka tie karsti, un, ja istabā auksti, tad skaidrs, ka siltuma zudums caur logiem un nenosiltinātām sienām. A te - nu nav tā grīda vairs tik silta kā bija pirms 2 nedēļām...
Ehhh... nu kaut kā "jāpieradinās" un jāsaprot, kā te jaunajās majās visas tās lietiņas darbojas... Man jau tagad ir skaidrs, ka pie remonta, kaut kas arī ar logiem jādara, jo tur vietām tā normāli aukstums nāk iekšā. Vispār jāievieš kaut kāds normāls home improvement saraksts, citādāk es tik visu laiku savā galvā izdomāju, kas un kur būtu jādara, bet noteikti jau pusi no idejām esmu aizmirsusi :D
|
Decembris 4., 2014
12:41
Bērns pamodās smaidīgs un laimīgs kā saulstariņš. Tad nu tā paša slinkuma vadīta, fiksi savācos, iekrāvu bērnu mašīnā un prom uz vingrošanu. Dažas minūtes gan nokavējām, bet nekas. Kā izrādās, man ir lielāks slinkums 2 stundas domāt par bērnu un ņemties ar viņu nekā vingrot. Redz, pēdējā laikā viņa spēlējoties veļas uz punča, kādas minūtes patusē un tad sākas - vai nu nogurusi, vai apnikusies, vai mantu nemāk tādā pozā pietiekami efektīvi mutē dabūt, vai kas nu tur vēl par iemesliem var būt, bet iet vaļā mazā taure. Ja pagriežu uz muguras, tad visbiežāk aiziet lielā taure, un beigu galā vienīgais risinājums ir ņemt rokās un kādu brīdi novērst uzmanību. Un pēc tam atkal viss pa apli no jauna :D Nu nekad mājās nav vēl bijis tā, ka viņa stundu mierīgi pa savu paklājiņu dzīvotos. Bet vingrošanas zālē gan - tur var mierīgi gulēt uz muguras, spēlēties ar mantām un apkārt blisināties gandrīz visas stundas garumā. Pieskaitām vēl apmēram stundu turpceļu/atpakaļceļu un izpaunāšanos tur uz vietas - un voila! 2 stundas relatīva miera :) Ok, šodien kādas padsmit minūtes pirms beigām izdomāja tomēr apvelties uz vēdera, bet vienalga tik pašās beigās sagura un sāka čīkstēt. Mašīnā atpakaļceļā gan arī paraudāja, bet diezgan nesāpīgi izdevās mājās gultiņā iemidzināt - parasti jau atplīst pa ceļam. Un tad relatīvajam mieram skaitam klāt vēl kādu stundiņu miedziņa laika. Sliņķis manī uzgavilē un kāru muti metas ēst pasildīto vakardienas zupu.
|
10:05
Baigais slinkums uznāca. Šodien laikam vingrot nebraukšu. Emma arī pilnas ausis no rīta piebļāva, un tagad guļ. Ehh...
|
Decembris 3., 2014
13:46
Bijām uz tehnisko. Jā, maza mana knīpiņa. 4 mēnešos un 18 dienās 5880 grami (+400g kopš iepriekšējās reizes) un 63.5 cm. Bet labums ir tāds, ka ilgāk varu pavalkāt mazās drēbītes :) Un vieglāk rokās noturēt. Kaut gan sāk jau mugura sāpēt tāpat. Izprasījos dokai sev nosūtījumu uz zemūdens masāžām. Nu tik vajadzētu ar vīra kungu sarunāt, kā varam sakombinēties ar laikiem.
|
Novembris 29., 2014
22:19
Bāc. Nu kas tas ir! Kā var šitā neiet. Nopirku adapterus autobeņķim, bet neiet uz rāmja virsū. Kaut kāds vecāks modelis acīmredzot manam ratu rāmim par to, ko tur veikalā demonstrēja. Fck.
UPD. Kamēr es pa 40% rotaļlietu atlaidēm šiverējos, tikmēr vīrs paņēma mazo zāģīti un sačinīja tos adapterus tā, ka tomēr uz rāmja uzlīda un viss darbojas. Jes! Problēma atrisināta. Trešdien, pie dokas braucot, varēšu neuztraukties, ja auto patālāk nāksies nolikt.
|
Novembris 27., 2014
17:20
Vīrs, labu gribēdams, piepumpēja ratiem riteņus. Nu tā kartīgi piepumpēja. Tagad jūtu katru grubulīti un akmentiņu :D Attiecīgi tad nu šodien nekāda staigāšana par grantenēm - tikai šurpu turpu pa asfaltētajiem gājēju celiņiem. Sabijām ārā gandrīz 2 stundas tāpat. Emma pēdējā laikā ratos mēdz gulēt ar puspievērtām acīm starp miega fāzēm. Kādas pāris reizes viņa tā kā pamodās pēc savām 25-30 min., bet neko īsti neprotestēja, kādas minūtes apkārt pačolēja un tad jau atkal actiņas aizpeldēja. Ienācu iekšā, jo man bija bail, ka viņa būs nosalusi, bet tā īsti pat nevarēju pāraudīt, vai ir viscaur silta, jo laikam esmu tik labi iešūpūjusi, ka čuč joprojām - atvēru tik bunkeru un atpogāju plāno kombīti. Nez, jāiet jau drīz laikam celt no ratiem ārā, ka tagad nepārkarst. Būs tagad tā izgulējusies, ka nez, ko naktī darīs?
Būs vēlāk tām riepām gaiss biki jānolaiž.
|
13:00
Esam atpakaļ no 2. vingrošanas piegājiena. Un atkal (3x nospļaujos pār kreiso plecu) - ideāli! Šoreiz bijām četras mammas ar bēbjiem. Pārējie 3 tā ap 5-6 mēn. veci. Šoreiz bija arī daži vingrojumi ar bēbīšu iesaistīšanu, tad nu Emmai bija visāda jauna pieredze šodien. Bet man tāds patīkams sagurums muskuļos (jā, izrādās, ka man ir arī muskuļi :D)
|
Novembris 25., 2014
13:15
Reizēm atliek tikai saņemties par spīti visam un rezultāts ir ideāls :) No rīta man bija mājās mazs nezigulējies kašķubēbis, bet ap pusdesmitiem tomēr izdevās iemidzināt uz pusstundiņu, pa to laiku fiksi savācu parpalas vingrošanai, bet vēl šaubījos - nevarēja jau zināt, cikos un kādā noskaņojumā dāmīte modīsies. Bet visas zvaigznes sastājās mums labvēlīgā ierindā un tālāk viss kā pa diedziņu. Bērns pamodās īsi pēc desmitiem labā nokaņojumā, paēda un tika iepakots autobeņķī, lai dotos vingrošanas ekspedīcijā :D
Tātad - bija baigi forši! Pirmkārt jau tāpēc, ka cālim tur, šķiet, patika, viņa uzvedās kā īsts paraugbērns - neatceros, kad vēl tik mierīgi viņa būtu veselu stundu pa grīdu spēlējusies savā nodabā, un attiecīgi es varēju atslēgties no cāļa un pieslēgties sev. Otrkārt, mēs abas tur bijām vienīgās - nedalīta trenerītes uzmanība man un Emmai. Treškārt, trenerīte likās tāda forša, ar labu kontaktu ar bērniem - Emma viņai tā smaidīja, kā dažam labam radam nekad mūžā vēl nav smaidījusi. Ceturtkārt, tiešām labi izvingrojos, ne pa daudz, ne pa maz. Man jau likās - kas tad tur, nekāda slodze jau nebūs tādā mammīšu vingrošanā, bet nekā - dabūju arī iesvīst. Beigu galā pat nopirku abonementu uz 10x, kas, manuprāt, ir visai izdevīgs dīls - 40 EUR 10 reizēm un derīgs 3 mēnešus. Vienvārdsakot - šodien esmu pārlaimīga par tādu foršu izraušanos no mājas :D
Un tad speciālā reportāža noisiite
Notiek tas viss salīdzinoši mazā telpā, blakus trenažieriem - tādu kustīgāku bērnu kā Helme varētu būt, ka nāksies paganīt, vai arī ar kaut ko interesantu novērst uzmanību. Esot vēl 2 mammas, viena ar 9 mēn. vecu puiku nākot regulāri, tik šodien nebija, otra laikam vienreiz bijusi, varbūt nāks vēl. Trenere cenšas bērnu izklaidēt, lai mamma tikmēr var pavingrot, lai nav pie katra sīkuma jāskrien pakaļ bērnam - tā viņa Emmai gāja padot rotaļlietas, sedziņu piekārtot, parunāties jau uz beigām, kad sāka nemierīgāka palikt. Bet - tur ir pavēss, kādi 19 grādi, attiecīgi bērnam jāvelk kaut kas siltāks. Man pašai jau vingrojot krekliņā un pusbiksēs bija ok, bet Emmai ar garroku bodiju un legingiem bija pavēsi. Un jāņem līdzi mazā pudelīte ar ūdeni, jo tomēr ir bik slodzīte. Nu kaut kā tā.
|
|
|