Sadzīves ainiņas un tamlīdzīgas garlaicības

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Janvāris 15., 2015


12:42
Mēģinu pieradināt bērnu pa dienu iet gulēt bez pupa mutē. Ir reizes, kad izdodas labi, ir reizes, kad izdodas grūtāk, un ir reizes, kad neizdodas. Galvenais laikam jau pašai to apņēmību saglabāt, jo vieglāk jau ir to pupu mutē iestumt. Bet nu nav tas mūžīgs risinājums... Turklāt nav arī tā, ka 100% tas pups vienmēr līdzētu.

Vispār man liekas, ka no pusnakts ēšanas būs jāmēģina atradināties ar pašūpošanu uz rokām. Kaut kā sāk šķist, ka viņa nemostas tāpēc, ka gribētu ēst, bet kāda cita iemesla dēļ. Šonakt bez maz apvainojās, ka viņu barot mēģina. Nu kādas dažas minūtes periodiski uzēda/pabļāva, sapratu, ka ēšanā laikam tomēr nebūs problēma, pašūpoju uz rokām kādas minūtes un liku atpakaļ gultiņā. Knupis mutē + lācis pie deguna, un čučēja tālāk.

Moš jāpalasa beidzot kāda bērnu miega tēmas grāmata.


un vēl - par kakām )

(2 jau iepūta | iepūt)

Janvāris 8., 2015


10:57
Es nesaprotu, kas ir tas, ko es daru nepareizi/pareizi ar bērna gulētlikšanu pa dienu. Vakar pusdienlaika miedziņā iešana izvērtās par histēriskas kliegšanas izrādi teju pusstundas garumā. Šodien kaut kā diezgan viegli izdevās ielikt gultiņā, pati pagulēju blakus kādu brīdi - nu nedaudz uz beigām pāris reizes iečīkstējās, bet kopumā visai smuki pati aizmiga. Nu nesaprotu...

(iepūt)

Decembris 17., 2014


14:35
Te Tev nu bija - sapriecājos, ka bērns vakar pa dienu (pēcpusdienā) 3 stundas ratos nogulēja... pēc tam vēl ap septiņiem uz stundiņu atlūza, un pēc tam ālējās gandrīz līdz pusnaktij. Un tad vēl pa nakti 2x cēlās ar vien pāris stundu starpību, un ap četriem jau bija gatava ballēties tālāk... Un uz pirmo dienas miedziņu arī nācās ilgi pierunāt... Atmetu jebkādus plānus šodien kaut kur doties, nav spēka un sajutos veca... Tagad izstūmu uz balkona, lai guļ tur. Izskatās jau smieklīgi - ratiem pārmetu pāri moskītu tīklu, lai zvirbuļi nesalido. Nu ta beidzot baudu mieru un klusumu, ēdu šokolādi un funktierēju, ko lai garšīgu ciemiņiem sagatavo uz sestdienu...

(8 jau iepūta | iepūt)

Novembris 14., 2014


08:45
Šodien jūtos kā zombijs. Bet nu pati jau vien vainīga. Vajadzēja iet gulēt tad, kad sīkā beidzot ap pusnakti atplīsa, nevis vēl par katru cenu filmu līdz galam noskatīties. Un tad piecos vēl viņai vajadzēja stundu pie pupa jāņot līdz sešiem. Un pirms septiņiem kā A uz darbu, tā šī atkal augšā... Tagad guļ, a ko es? Klusās brokastis un pasēdēšanu internetā sagribēju. Būtu tag gulējusi, dumā es.

(iepūt)

Novembris 9., 2014


14:51
Liku bērnu gulēt diendusu gultiņā - brēc kā parasti un vēl skaļāk. Parasti pēc kāda laika ņemu no gultas ārā - uz rokām nomierinās un iemieg. Taču šodien pirmo reizi brīdī, kad ņēmu ārā no gultiņas, lai paauklētu, sāka brēkt vēl trakāk, un nekas nelīdz nomierināt, kas parasti palīdz - skats uz rotaļlaukumu, poza rokās uz vēderiņa, paskatīšanās spogulī... Sāku jau domāt, ka nez kas bērnam sāp vai tamlīdzīgi, jo brēc tiešām histēriski un spirinās/lokās kā traka, līdzīgi, kā pie dakteres - toreiz nomierinājās, kad visi beidza ap viņu ņemties, nolika krēsliņā un ļāva gulēt... Tad nu nesu atpakaļ uz gultu. Sākumā turpināja brēkt, bet jau par pāris decibeliem klusāk, iekārtojos blakus, pieliku pie vaiga miega lāci, decibeli nokritās vēl vairāk, iedevu knupi (paņēma!!!), pieklusinātā balsī runājos, bērns, joprojām šņukstēdams, ierušinājās ar degunu lāča pūkainajā vēderā, un beigu galā iemiga. Tad nu ceru, ka tā brēkšana bija tikai lielā noguruma dēļ...

Un jā, šodien rati atkal bija slikti. Nācās iet ārā ar somu. Tad gan ar lielām acīm 20 minūtes apkārt bolījās līdz nogura un aizmiga pat neiepīkstoties.

(iepūt)

Oktobris 31., 2014


13:04
Emma acīmredzot bija izdomājusi, ka uz Helovīniem vecākiem ir jāizskatās pēc zombijiem. Vispirms jau nekādīgi negribēja vakarā gulēt iet (lai arī gandrīz 4 stundas negulējusi un miegs moka). Pēc tam abas reizes kā naktī cēlās, tā gandrīz 2 stundas arī augšā dzīvojās. No sākuma nesapratu - nu ko tas bērns tik ļoti var bļaut pat uz rokām paņemta! Izrādās - jāslēdz iekšā gaisma un jāiet spēlēties! Vienos naktī un piecos no rīta! Pirmajā reizē beigās iemidzināju, šūpojoties uz bumas un rokās turot ieslīpi pret sevi, un viņa man gar plecu skatījās uz savu rotaļu laukumu kamēr atslēdzās! Jebkura cita vieta dzīvoklī, ja pār plecu nevar redzēt mantiņas, tika izbrāķēta ar histērisku bļaušanu... No rīta bik vieglāk, ieslēdzu naktslampiņu un kaut kā izdevās pēc barošanas iemānīt atpakaļ gultiņā, kur viņa stundu skaļā balsī runājās ar apmalīti, visādi knosījās, ņurcīja un runājās ar savu miega lāci, kas ik pa laikam muka prom un bija jāpadod. Pēc sešiem sāka čīkstēt - atdevu tētim, lai ņem sev līdzi brokastīs un izklaidē. Ap septiņiem tad atkal atlūza. Un ap deviņiem pamodās kā saulstariņš, it kā visu nakti būtu ciešā miegā gulējusi...

Laikam vakar vakarā bija bērnam potes "narkoze" izgājusi, un vajadzēja iztērēt uzkrāto enerģiju Gandrīz 2 dienas viņai bija paaugstināta temperatūra un pati tāda ļoti mierīga. Tad nu vakarā varēja just, ka bērnam temperatūra nokritusi un enerģija atgriezusies... Ļoti ceru, ka tas tiešām tāds vienas nakts izņēmums potes dēļ.

(1 jau iepūta | iepūt)

Oktobris 28., 2014


17:04 - desperate measures
Precīzi 10 minūtes - tieši tik, cik biju uzlikusi maksimālo nogaidīšanas laiku - viņa brēca viena pati sava gultiņā kamēr beidzot aizmiga. T.i., uz pārmaiņām brēca un klusi ņurdēja dūrītes zelējot, un tad atkal brēca, un atkal ņurdēja, utt. utjpr.
Stāvēju aiz durvīm, skatījos pulkstenī un pie sevis domāju, kādu psiholoģisku traumu bērnam atstāšu... Un vai šī trauma būs būtiski smagāka par jebkuru aizvainojumu, ko tāpat viņa kārpīdamās visos virzienos izbrēktu aptuveni tik pat ilgu laiku, ja šūpinātu uz rokām (nedod dievs pēc tam ielikt gultā tā, ka pamodīsies - viss no jauna jāsāk...)

It kā tikai 10 minūtes, bet tik sasodīti garas... Vismaz ceru, ka sāpošā spranda to novērtēs.

(iepūt)


> Go to Top
Sviesta Ciba