Kopš ierašanās esmu redzējis (un nevis saticis) piecus paziņas. Nu labi, saticis un pieklājības pēc no vienas kopīgas druļas iepilinājis mazliet alus pa ceļam uz mājām esmu ar vienu, un es nesaprotu, kā viņi tur vispār mani pazina, ejošu gar kādu no piķamelnajām krūmainēm, kādu šeit vēl diži gana. Turklāt nav jau tā, ka tas būtu tur kāds kōrišs, vienkārši pamatskolā gāja kaušļu klasē, no viena gada ar manējo. Godīgi sakot, es pat neatceros, kā viņu sauc. Tikai pēc sejas un tā, ka iet kaušļu klasē.

Nodzīvojis šeit sava apzinātā mūža lielāko daļu, nesaprotu, kā vēl neesmu bijis, piemēram, Ābeļu skolas Daugavmalā.



Kaupres pilskalns, redzams uz salas; bērnībā vienmēr likās, ka norāde Dunavas ceļa malā vēsta, ka pilskalns atrodas pagriezienā pa labi, nevis pa kreisi :D Pirmkārt tāpēc, ka virziena norāde ir visai nepamanāma, otrkārt - ja jau norāde stāv labajā pusē..



Estrāde; svaigā ēka pa kreisi ir skola, tā, kas atrodas pa labi, domājams, kādreizējā muižas ēka.



Pēc izskata simtgadīgs šķūnītis ceriņziedainā lauku ceļa pagriezienā.



Netālais viadukts pēc dolomīta rūpnīcas slēgšanas zaudējis savu kādreizējo nozīmi; krietni bēdīgā stāvoklī tas bija jau sen, līdz ar to, šķiet, tiek ārdīts nost. Šādus ainavas drīz vairs nebūs iespējams redzēt.
A

D

R