Šajā pēcpusdienā uznāca kaut kāda baigā iedvesma ņemties un grozīties pa virtuvi, kā rezultātā ģimenei tika pagatavotas vakariņas - sēņu un gaļas saldā krējuma mērce makaroniem, salāti ar tunci un banānu kūka. Jāpiebilst, ka nekad man nav pārāk paticis taisīt ēst, un prasmes šī gada sākumā vispār bija vienādas ar nulli, bet lēnām mācos, un sāk pat iepatikties.
Žēl vienīgi, ka neviens paldies nepateica, tikai nolasīja rīt darāmos darbus, īpaši uzsverot, ka beidzot atkal jāpievēršas mājas tīrīšanai. Nemaz jau man negribējās kaut ko nejauku pateikt, nē! Tomēr cenšos saprast, ka nu nav darbadienas vieglas arī viņiem, viss vienā skriešanā un stresā, tādas vienkāršas lietas kā 'paldies par vakariņām' reizēm mēdz aizmirsties...