|
juunijs 17., 2017
 | 10:39
vēl neesmu beidzis priecāties par sestdienas satiksmi, kad bikses drusku ierībina īsziņa ar tekstu, ka autobusā ir atradusies mana kora cepurīte.
kopš 3. jūlija tā bija uzskatīta par kaut kur aizmestu iepriekšējā vakara zibeņojošajā izskaņā (vai arī nopizģīta no manas istabas), un kopš tās reizes es ar to (sādžas skolas, kurš tādām vajadzībām tiek izmantots kā minimums reizi nedēļā) autobusu biju braucis divas reizes.
|
detsembris 22., 2016
| 19:12
aizvadīts baznīcas saundčeks, oi oi kā nav. kādam jāuzprasa kā desmit minūtes stāvēt, notis rokās salikušam
vismaz aizkulisēs ir gāzēta ūdens bundulis.
|
detsembris 11., 2016
| 03:12
pēc katra koncerta arvien dīvainākas sajūtas.
|
detsembris 1., 2016
| 23:46
lielākajā daļā gadījumu ziemīšu gaidīšanas laiks (nejaukt ar adventu) saistās ar garīgo pacilājošām lietām - egles, rotājumi, rakstaini un vairāk/mazāk komercializēti džempīši, ziemeļbrieži, salaveči, zeķes, doma par pierīšanos rītā un vakarā, vēl kaut kas.
toties ir viena lieta, ko nevaru ciest, tie ir ziemassvētku koncerti baznīcās. uz tādiem reizumis esmu vilkts sākumskolā, reiz pat samaksājis, lai noklausītos "kamēr..". visbeidzot, gan pērn, gan šogad pats tādos taisos ņemt dalību.
pērn vēl bija ok - dziesmas latviešu valodā, bet šogad būs kaut kāds latīņu popūrijs. ne es zinu kā izrunāt tos vārdos, ne ko viņi nozīmē.
vāks. ienīstu ziemassvētkus.
|
nuavembris 15., 2016
| 20:11
šis varētu būt sliktākais koncis apmēram tieši gadu kopš esmu kolektīvā
pirms uzstāšanās no repertuāra tiek izvilkta viena dziesma, nevienam nav ne jausmas kur jāstāv (tieku pagāzts zem tanka kā pirmais gājējs) un kad jāapsēžas, kā arī to vai vērt vai nevērt vaļā mapes, uzrodoties sieviešu kora diriģentei; "kalējiņi bāleliņi" netika nodziedātas beigas (kuras vienīgās brīvā laikā atkārtoju ejot pa ielu vai aizpildot gaiteņu tukšumu), savu sologabalu arī samudžinājām un vienīgi valsts neoficiālo himnu uz sākumā ievērotiem klusumiem un beigās uz skaļu bravūru izvilkām normāli. kas diez vai bija kādu pusminūtes aplausu iemesls. also, kā vienmēr visi pārējie kolektīvi pēc beigām kaut kur nofočējas, mēs nē.
tāpat kā pērn, arī šoreiz vēroju deju kolektīvus no vistuvākās pozīcijas - vidējās picas attālumā no skatuves dēļiem. vienai dejai tika uzvilkti tā kā totāli hipnotizējoši brunči (francijas karoga tematikas krāsā, kur sarkanā izlien piruetēs, wow), skatījos uz tiem, tāpat kā skaitīju puišu apavu īpatsvaru, bijušo ekonomikas pasniedzēju un jauniešu/vīru fizionomiskās izteiksmes. ir tādi, kas visu laiku smaida, viņiem zoda zona tāda padīvaina izskatās, un tad ir tie otri, kas bieži, kustībā gandrīz vienmēr ir tādi uztraukti, neuzkāps kādam uz kājas, vai griežas ar vajadzīgajiem grādiem sekundē vai ko tādu.
bet atkal, vai lielās zālēs 20. rindā sēdošajiem tas kaut ko nozīmē? diez vai.
pirms koncerta pirmszāles foajē manīju pašu domes priekšsēdētāju smokingā un ziediem, kurš gan koncertu nevēroja un uzslavas nedāļāja. kā arī kaimiņš, kuru pusstundu pirms sākuma painformēju, teicās ka "ļoti pozitīvs pasākums, pats nebūtu iedomājies aiziet".
|
oktobris 15., 2016
| 21:59
otrais deju vakars pēc kārtas.
koncis bija jauks, vietējais sievu koris uz monitoriem rādīja 70to gadu vecrīgu un dziedāja šitos "līst rudenīgs lietus; naktī, šaurās vecrīgas ielās" ar izlaistiem lietussargiem un pārgrupēšanos ik pēc dziesmas. jāpiebilst, ka uzrunās šīs mākslinieces sevi dēvēja par "meitenēm" (no 30 gab. zem 30 bija kādām piecām). uzreiz prātā ienāca, kā visas vidusskolas beidzējas sevī redz baigās dāmas. haha.
garkalnes jauktais koris vispār nonesa jumtu ar savu tautasdziesmu apdarēm, kuras nākamnedēļ vai kkad drīzumā rādīs liepājā
bijām mēs un bija jūrmalas jauktais, kuri gan tādi meh. 2x2 kopdziesmas, neiztrūkstoši tizlā fočēšanās.
un kas šobrīd nāk modē, ir mazliet stulbi, bet visādi citādi asprātīgi teksti pirms katra kora:
vadītāja *diriģentei*: sakiet, kas ir mūzika?
diriģente: ir visādas definīcijas, bet manuprāt, mūzika ir koris.
vadītāja: man te rakstīts, ka mūzika ir komponista sarakstīta, diriģenta nesaprasta, dziedātāju nepareizi izpildīta, un skatītāju nemainģii izprasta.
vai "atradām institūcijas, kuras varam pārdēvēt ar dziesmu nosaukumiem: piemēram, romantiski noskaņotu vīriešu atpūtas vietu varētu dēvēt par "zilo lakatiņu" vai "ardievu, meitenes", psiheni par "ai, jel manu vieglu prātu", kultūras nama vadītāju par "es bij puika, man bija vara", utt.",
"šodien ejot uz darbu [hm, neminēsim ka šodien ir sestdiena] redzēju divus puišus. viens bija mūziķis, otram arī nebija naudas." vai
"rīgā tagad būvēs jaunu tramvaja līniju, tādēļ naudas mežaparka estrādei paliks mazāk un ir pieņemti noteikumi, kas jādara lai visi dziedātāji dziesmu svētkos tur satilptu. jāveic ķermeņa pīlings, pirms kāpšanas jāizšņauc deguns, jānoskuj ķermeņa apmatojums un ja joprojām svars par lielu, jāizgriež atklā zarna."
krēslu bīdīšana, galdu klāšana, kāzu muzikantu saundčeks un balle iet vaļā. kopš vakardienas brīnumiem timā mintā gan neesmu atgājis, ļoti bišķi & bikli padejoju, bišķi uzkodu salātus un maizītes, piedzēru ar ūdeni un komandoru (!!!) atšķaidītu fantu, bišķi piedalījos pirmajā čurājamās pauzes starpkoru konkursā, kur dotā attēlā jāatrod dziesmu nosaukumi.
šodien gan arī neiztika bez iedzērušas meitenes, kura aicina dejot. vai precīzāk izsakoties, pieturēt lai nenokrīt. viņu sauc laura, laikam 15 gadi (beigusi mūzikas skolu un āfterītī piedzērusies), prasa vai man ir sieva un vai viņa ir smuka. nē un mazliet nē.
vairāk nepļauj, kā arī pirms gulētiešanas ēd cukuru un dzer ūdeni, būs labi. ja tu vairs nedejosi, apkamp mani un atrodi sev labu sievu. mēģināšu.
|
juunijs 5., 2016
| 03:23
tātad šī gada lielākais kormūzikas events - sievu un vīru koru salidojums - izdzīvots, ķipa esot bijuši 100 kori ar 2600 dalībniekiem. tātad 2000. plus 12 virsdriģenti, kādi 400 skatītāji un vēl 10 diezgan kruti mākslinieciski noskaņas radītāji.
nu ko varu teikt, ļoti oriģinālas dalībnieku aproces lai tiktu vakarā ielaisti koncertā - vnk baltas, ļoti skaists pilsētas parks ij dienā ij vakarā, vīri ir baigie alkoholiķi(pēc koncerta viss gaiss oda pēc etanola), no padsmit dziesmām dažās atkal tika aizmirsts mēģinājumos teiktais bet tā kā tie ir 2k cilvēku jāiemācās neņemt atbildība par sevi. nujā. mēģī sanāca būt aiz četrām šaurākajām kājām visā estrādē, tādēļ tās reizes kad nebija jādzied, bija ļoti emocionāli piepildītas. ā, vēl teritoriju apsargāja sievetes policijas ietērpos un melnās pāris cm-papēžkurpēs.
weh
|
maijs 29., 2016
| 02:42 - III Kurzemes vīru "dižkoncerts"
ierodoties 40min ar ausu galiem klausījāmies sievu mēģi, tad pašus divas stundas (no kurām pusstundu fakinā saulē) račevskis masēja, tad stunda lai apēstu līdzpaņemtās "studentu brokastis"(200g) un skābeņu zupu, kuru lēja trīspirkstu lēdija no skrundas profesionālās vidusskolas ēdnīcas. klāt jau seši, koncerts sākas, gājienā nepamāju pilnīgi nevienam, 10 dziesmas, pauze burkšķošam vēderam, vēl kādas 7 dziesmas, uzrunas, un "vakars ventmalā" ko nācās atkārtot vēlvienu reizi. viss beidzas mazliet pāri astoņiem, salecam vojādžerī ar automātiskajām sānu durvīm un dodamies atpakaļ uz sādžu.
saskatījos divās precētās sievietēs kuras nekad vairāk neredzēšu un pieredzēju jēkaba ozoliņa toņa noteikšanu izmantojot aifonu. kādas trīs reizes.
mazliet iegruzī ka jau divus gadus pēc kārtas netieku uz kkc festivālu / vēl kādu no pieciem šodienas koncertiem rīgā. no otras puses, ir izskritalizējies nepieciešamais laika apjoms lai ar velo nokļūtu starp mājām, tās ir 2h.
|
maijs 22., 2016
| 03:18 - iv virsdiriģentu svētki
kas lai zin to, kad nākamreiz vispār būšu alojā, pāris stundas staigāšu pa ielām un vakarā zaļumballe.
viss sākās bišķi pirms astoņiem, gaisma starp aizkariem, tīri ēdama rīsu putra(ar cukuru), banāns un siermsize, somā vakardienas plovs, vēl maizītes, notis un tautastērps.
( ... tālāk ... )
|
detsembris 20., 2015
| 01:12
braukt vojādžerī ar pieciem subjektiem, kuru vidējais vecums ir ap 70 (šoferim un blakussēdētājam virs 50, kā arī konrāds ar modri, kuriem ir 85) - to es esmu piedzīvojis. padzirdēju dažus stāstus par moskviču, kuram stūre bija labajā pusē.
ir ok.
|
nuavembris 11., 2015
| 02:59 - svētku pēckoncerts
šovakar daudz erroru - vispirms spēlē, kurā lasa tekstu ar visādiem personāžiem, kurus pieminot, ir jāceļas kājās, daži piecdesmitgadnieki tā aizsvilās, ka tūlīt tūlīt kučieris būs jākasa nost no meitenēm, kas tēloja riteņus.
pēc tam notikās dzīvā karaoke ar mūsu diriģentu pie klavierēm un 20 cilvēkiem viņam apkārt. ap pusnakti dziesmugrāmata beidzās un visi nesās pie galda, atradu alkoholiķiem "pepsi ar raksturu", viņi par to mani apbalvoja ar katra garāmgājēja apstādināšanu un iztaujāšanu, dziedāšanu("kādu pesņu tu vēlies lai tev nodziedam?"), kā arī divām lūgsnām pa ceļam uz naktslokālu. naktslokālā viens no viņiem 15min man lūrēja acīs(nu gluži kā eihes "lasītavā" atsakoties lasīt savu fragmentu), tad šams ar bēdubrāli aizgāja izgulēt.
pirms stundas nākot mājās kāds pa logu izmeta vieglu salūtiņu, tik žēl ka gadījās iet pa ielas pretējo pusi. neko, uzmodināja pusmāju, saslēdzās gaismas, vērās vaļā logi un cilvēki vēro, kā es eju pa ielas vidu. gandrīz ejot iekšā pa durvīm, no pretīmejošajiem subjektiem padzirdēju puiša monologu veltītu blakus ejošajai jaunkundzei ar tekstu "tu esi skaista, vienreizēja, cilvēcei ir palaimējies ka tu pastāvi".
|
|
|
|