|
maijs 22., 2016
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) roncijs | 03:18 - iv virsdiriģentu svētki
kas lai zin to, kad nākamreiz vispār būšu alojā, pāris stundas staigāšu pa ielām un vakarā zaļumballe.
viss sākās bišķi pirms astoņiem, gaisma starp aizkariem, tīri ēdama rīsu putra(ar cukuru), banāns un siermsize, somā vakardienas plovs, vēl maizītes, notis un tautastērps.
stunda no sādžs līdz dreiliņiem, tad vēl stunda līdz limbažiem. izkāpjam alojas ao, kura ēkai ir kolosāli 70. gadu burti pie sienas.
no 11:30 divas stundas notiek pabriesmīgi apmeklētas koru sp. spēles, kurās vienā disciplīnā ar universitātes profesoru tikām pie 2.vietas - bija nožogots laukums ar 10 izmētātiem kartupeļiem, vienam ar aizsietām acīm viņi jālasa, bet otram jāmomandē. pēc tam ēdnīcā samaksājot 2.5 eiro tikām pie pusotra veselīga lieluma vārīta kartupeļa, gaļas mērces un biešu zupas ar pāris peldošām mikroskopiskām gaļas loksnēm.
mazliet pēc diviem nonākam pie laukuma pretī topam, kurā notika 5-15 gadus vecu dejotāju priekšnesumi ar bērnudārza audzinātāju kokles ansambļa melodijām starp tirm, piemēram, "igauņu valsis" un "mēness dsncis".
kad sajutām, ka koncerts iet uz galu, apmeklējām arī luteriskāko alojas baznīcu. celta 17.gs.vidū(ja nemaldos), ar koka iekš. apdari un putnu ligzdām zem jumta. paveicās, ka tieši tobrīd baznīcā bija kāda pusmūža sieviete - ne vietējā, taču pastāstīt par altārgleznu kuru triepusi vācu sieviete(16.gs.!) vai par kultūras pieminekļa statusu ieguvušajiem āķīšiem kas izvietoti uz mācītāja tribīnes sienām tas netraucēja.
kad visa iekša apskatīta, kur gadījies kur ne, baznīcā ienāca ērģelnieks, pavēlēja ieslēgt gaismu lai redz tos taustiņus. gaisma tapa, un pāris minūšu koncerts sešu koristu auditorijai arīdzan.
devāmies atpakaļ uz svētku epicentru, ausekļa vidusskolu, kur otrā stāva gaitenī ar skatuvi tika noturēts vīru koru mēģis. trioleto račevskis-cinkuss-platpers, pirmais dikti uzstāja ka vārdā "ūden-ti-ņi" nav nekāds "tīņi", tur es viņam piekrītu un pēc otrā aicinājuma visi ar tīnisko domāšanu beidzot paklusēja. otrais pēc vienas dziesmas esot starp koristiem publiski izteica izbrīnu, kā visi baritoni dzied katrs savā balsī un ir ļoti ssrežģīti. paltpersm apmēram tie paši iebildumi kā račevskim.
tagad var iet uz lielo estrādi(it kā būtu arī mazā), kur kopkoris pavisam šauros apstākļs iemēģina savas pesņas, tsd tiekam noinstruēti ka ir jāizslēdz telefoni, jo 4g netam ir tāds pati frekvence kā vecajiem bezvadu mikrofoniem. gaidot, kamēr sievu kori izmēģina savus gabalus, gandrīz atsalu un izbadējoz vienlaicīgi. tā pati trijotne no katras dziesmas palūdz vienu pantu un laiž vaļā.
līdz koncertam palikusi stunds, ar profesoru aizejam uz veikalu un nopētam iespējamo klubu Kluba ielā 8. Izskatās pēc likvidēta lielveika, bet ej nu sazini, izskatās slēgts no agrajiem 00-ajiem. 15min pirms sākuma autobusā pārģērbjos, aizmirstu cepuri, pačurāju un esmu kaujas gatavībā no zāliena vērot svētkus. vienīgais cilvēks starp auditoriju un visiem pārējiem koriem bija vidussmolas kora mākslin. vadītājs kuru arī bikli pasveicinu, kurš stāv rindā pēc cīsiņa un friškām, bet lie galdiem sēž manējie.
vīru koru uznāciens koncerts vidū bija dikti samocīts un sasteigts, bet neko. dikti pavēss vējš. vīru dziesmas kaut kā ar dievu uz pusēm, lai gsn pilns ar mēģos notušēto brāķ, par divām kopkora dziesmām kurām notis lasīju no telefona un maziņo stresu pārāk skaļ neplātīt muti būdams blakus mikrofonam nerunājot. tātad, te bija dahuja virsdiriģenti un katrs pēc savas dziesmas(vsi savas 2. dziesmas, ja ir īpaši aplaimots ar izlozi) saņēma Indriķa Zīles simbolisko zizli, jo Zīle reiz bijis virsdiriģents, dzimis alojā un svin 175.jubileju.
kad visiem dziesmas beigušās, visi no gslvas nodzied kaut kādu dziesmu un visbeidzot, diriģentiem mainkties ik pēc 3/r pantiņiem - pūt, vējiņus. uz pēdējiem diviem pantiem pat augšāmcēlās gido kokars,kurš savus vēzienus ar rokām sāk no jostas vietas. ļoti izteiksmīgi.
koncis galā, autobusā sasildos un uzvelku džemperi lai ietu uz zaļumballi. pusstundu nostāvu, tad eju pa pilsētu, atkal pastāvu, pa pilsētu, uz autobusu kurš ir tukšs, tad alojas muzeju - jo ir taču muzeju nakts!! -, un vēl mazliet pasalstu, jo esmu izcietis pusnakti, kad jābrauc mājās. no alojas līdz tallinas šosejai pa vidu starp rīgu un ainažiem dažiem ir luste dziedāt tsutasdziesmas, bet es atlūstu, lai pamostos berģu statoilā. kādu brīdi iztēlojos ka varētu izlekt pie jaunkundzes, lai gan nezinu vsi viņa mājās, kur es divos naktī likšos un visas mantas tāpat sādžā. izslēdzos vēl pirms viņas un atkal pamostos pie dailes teātra, un pēdējoreiz iemiegu uz salu tilta, lai atmostos pāris km pirms gslapunkta. bija mazliet jauki neizgulējušam šitā drusku atslodzīties. trijoz izkāpju pie sādžs kult. šķūņa.
pamanīju ka neesmu uzrakstījis general domas par pasākumu, piedalošajiem cilvēkiem unpašu pilsēteli bet cersms kādreiz
|
Reply
|
|
|