jauks vakars
vakars izvērtās vareni jauks, bet sākās ar tādu nomāktību un sašļukumu, ka teju vai nāca raudiens. beigās gan saņēmos un aizvilkos uz jauno autoru lasījumiem Kaņepē, kas, par spīti apšaubāmai lielas daļas autoru darbu kvalitātei, krietni uzlaboja manu omu. droši vien jāpateicas pirmajam (J.) darbam, kā arī A. un Džeinas kompānijai. vājāko lasījumu laikā pašķirstīju feisbuku un, liels paldies Džima šārei, noskaidroju, ka, lai arī nekādīgi netieku uz viņas filmu (ko, jā, kaunos, bet joprojām nav sanācis redzēt), tomēr varu beidzot tikt uz akmeņi manās kabatās. aizgāju pie bērna, samīļoju, saposu ceļā un nosūtot a. ar A. mājās, pati ar A. māti devos uz akmeņiem manās kabatās (+ vēl 3 īsfilmas). filma, protams, spēcīga un varu to novērtēt neskatoties uz to, ka depresiju kā tādu tā pa īstam piedzīvot tā arī neesmu. tad pāris vīna glāzes iekš Tinto ar B. un nu esmu mājās, ļoti priecīga par visu vakaru :)

jāsaka, ka pēc nedēļas ar bērnu un pirms vēl vienas nedēļas ar bērnu man šāds vakars bija ļoti, ļoti vajadzīgs