par sapņiem
mēs (es un A., mazā A. tur nebija) dzīvojām manas mātes vecāku dzīvoklī. pēkšņi tur uzradās (ienāca pa durvīm) briedis un aiz viņa leduslācis. tie sāka vazāties pa dzīvokli, bet es - meklēt gaļu lācim. mistiskā kārtā lācis neaiztika ne briedi, ne mūs, bet man bija bail, ka tas izbadēsies un mums uzbruks, tādēļ izvilku no ledusskapja vairākus paprāvus gaļas gabalus (tsk veselu vistu) un metu tos lācim. pēc to notiesāšanas lācis piegūla blakus jau piegūlušajam briedim viesistabā. tad es gādāju pārtiku briedim, rupji sakapāju kāpostu un salauzu uz pusēm vairākus burkānus. pēc zvēru pabarošanas, apzinoties, ka tas ir spapnis un viss var beigties brutāli, bet vēl nav jāmostas, jo ir samērā interesanti, gāju ciemos pie L. pa ceļam gāju gar liepu (tur dzīvē ir viena liepa, bet sapnī bija daudzas) un lasīju rudens liepziedus (jā, tur bija arī jau pavasarī ziedējušie augļi, bet bija arī otra kārta ar sīkākiem rudens ziediem), ko aiznest L. ciema kukulī.

tad pamodos.