| par sapņiem |
[10 Sep 2014|12:22pm] |
mēs (es un A., mazā A. tur nebija) dzīvojām manas mātes vecāku dzīvoklī. pēkšņi tur uzradās (ienāca pa durvīm) briedis un aiz viņa leduslācis. tie sāka vazāties pa dzīvokli, bet es - meklēt gaļu lācim. mistiskā kārtā lācis neaiztika ne briedi, ne mūs, bet man bija bail, ka tas izbadēsies un mums uzbruks, tādēļ izvilku no ledusskapja vairākus paprāvus gaļas gabalus (tsk veselu vistu) un metu tos lācim. pēc to notiesāšanas lācis piegūla blakus jau piegūlušajam briedim viesistabā. tad es gādāju pārtiku briedim, rupji sakapāju kāpostu un salauzu uz pusēm vairākus burkānus. pēc zvēru pabarošanas, apzinoties, ka tas ir spapnis un viss var beigties brutāli, bet vēl nav jāmostas, jo ir samērā interesanti, gāju ciemos pie L. pa ceļam gāju gar liepu (tur dzīvē ir viena liepa, bet sapnī bija daudzas) un lasīju rudens liepziedus (jā, tur bija arī jau pavasarī ziedējušie augļi, bet bija arī otra kārta ar sīkākiem rudens ziediem), ko aiznest L. ciema kukulī.
tad pamodos.
|
|
|
[10 Sep 2014|10:10pm] |
vismaz vienā ziņā es par sevi priecājos. baidos, protams, bet priecājos.
nu un parīt lielā pārvākšanās diena. vienīgais, kas nav izdarīts no ieplānotā jaunajā mājā ir loga rokturis ar pogu viņas istabā. bet es, godīgi sakot, neesmu droša par to, cik akūti tā vajadzīga. t.i., vai 2,5 gadus vecs bērns var paša spēkiem attaisīt plastikāta logu.
|
|