iepriekš ik gadu domāju "lūk, vasarā lasīšu to un šito tējai, jāatrod tik laiks īstajā brīdī un vieta, kur iecerēto dabūt". un ik gadu pareizajā laikā neatradās ne brīvs brīdis, ne arī tā vieta. tādēļ šogad esmu mainījusi stratēģiju - lasu to, kas pats "uz mani skatās". tā nu jau ir salasītas aveņu un upeņu lapas, kā arī sarkanais un baltais āboliņš. kāroto nesalasīto pirkšu.
gudri būtu likt to visu kopā lielā maisā, kā te daži cibā dara, bet pagaidām nespēju saņemties, iedoma par nezcik burciņām nelaiž mani vaļā.