pagājšnedēļ mazā dažus vakarus gulētejot gauži raudāja, sauca pēc "jūjū" un vaimanāja "nau..nau!..". mēs vien bezspēcīgi plātījām rokas, kā lai sagādā kaut ko, par ko tev nav ne jausmas, kas tas vispār ir. un nu mistērija beidzot ir atrisinājusies. brīvdienās, kad bijām pie manas mātes, vienā brīdī sāka skanēt "aijā žūžū lāča bērni". un bērns, to dzirdot, laimīgi sauc: "jūjū, jūjū!". vakardien audzinātāja dārziņā apstiprināja - šo dziesmu viņi bērniem dziedot gan. uzreiz pēc pusdienām.

bet šodien. šodien viņa tiecoties pēc ziepju burbuļiem pateica "gibu!". diezgan zīmīgs valodas attīstības solis, man šķiet :)