vēl jāatzīmē, ka viss, vecums klāt. visu bērnību un jaunību (pagājšgad, tātad vēl bija jaunība, šogad jau vecumdienas) klausījos vecmammas un mammas tekstus "apsedz galvu, saulē tašu karsē un grūti" un nesapratu, ko viņām vajag, par ko viņas tur runā? nu grib cepuri, lai tak velk, bet man stabili nevajag. cepurē ir karsti un sutīgi un spiež un traucē, bēēē.
bet šogad. šogad, kopš saule sākusi karsēt, tā man spiež galvu. izeju saulē, apsēžos un 5 min laikā smaga spiediena sajūta galvā. nekādu saules cepuru man nav, tādeļ pagaidām izlīdzos ar ēnu, lakatiem un šallēm, bet drīzumā būs jāizgudro kas labāks. vai vismaz jāiemācās smuki siet uz galvas lakatus un šalles.

upd: A. komentāros zemāk atzīmē, ka šajā ierakstā izklausos pēc īdošas pensionāres. es nezinu, kā tas izklausās, bet mērķis ir atzīmēt sev pašai šo pārmaiņu. bez tam, nekur augstāk nav rakstīts, ka vecumdienas būtu kkas slikts.