ja agrāk "pai pai" vietā mazā A. teica "tai tai", tad tagad viņa saka "paiā paiā".
nakts pagāja samērā normāli. starp 1 un 6 ritā viņa modās 4x, katrā no tām bļaujot ap 15 minūtēm. visniknāk viņa kliedza pirmajā reizē, desmitos vakarā. bet arī citās reizēs bija jūtams, ka viņa ir nikna. "nē" viņa kliedza, "nē, nē, nē, nē", rūcošā, gandrīz dzīvnieciskā manierē. reizēm ņēma pretī snīpīškrūzīti, citreiz nē. galīgi neesmu droša, vai tā jādod. bet ir šī sajūta "ja nu viņai ļoti slāpst".
un vēl nezinu, kā ir labāk. atstāt viņu kliegt viņas gultā, vai ņemt uz savējo. viņa vienādi bļauj un pretojas abās.
ja kāds šeit domā "ko tu moki bērnu", piesakieties, esmu atvērta diskusijai.