šodien 8h pavadīju neredzot dienas gaismu, piesēžot 1x uz 2 minūtēm, kapājot dārzeņus, krāmējot pārtiku šķīvjos, mazgājot traukus un virsmas. un. tas jutās... labi. nē, patiešām, gandrīz vai grūti noticēt. mājās griežot dārzeņus es tā nejūtos. es jutos īstajā vietā un laikā. brīvi un labi. kapājot dārzeņus. pilnīgi vai grūti noticēt. dienas beigās biju tik priecīga, ka aizmirsu pajautāt par samaksu :D nākošnedēļ redzēs, kā būs tālāk. vienīgais, žēl, ka viņi nepiedāvā daļēju slodzi.

vakars arī bija samērā jauks, līdz vienā brīdī, ar A. palīdzību, mazajai A. tika nojaukts vakara ritms un aizmigšana līdz ar to bija 30 minūšu ilga brēkšana. izrādās, ja viņas pirmsmiega bļaušanu izraisa kaut kas konkrēts, ko būtu varēts ietekmēt, tā manī izraisa vāji kontrolējamu, izmisuma vadītu niknumu.