es domāju, ir fakts, ka, līdz ar bērna ienākšanu dzīvē, cilvēks krietni labāk iepazīst nogurumu, dažādas tā pakāpes un ietekmes veidus uz organismu/psīhi. es neesmu izņēmums. bet pēdējās dienas, pēdejās dienas ir kaut kas īpašs salīdzinājumā ar visu, ko esmu pieredzējusi pēdejos gados. es nogurstu jau ap 11 no rīta. un tad esmu nogurusi visu dienu, vakarā knapi kustot uz priekšu. tas ir gandrīz vai aizraujoši. un mazliet bailīgi ir apzināties, ka tā nemaz nav robeža. es noteikti vel ne tuvu nezinu visu par personas stāvokli vārdā nogurums.