kāda laba diena
es te vakar sūdzējos, ka nesanāks izbraukt ārpus Rīgas. ko lai jums saku, izbraukt ārpus Rīgas sanāca. un sanāca ļoti jauki. tā, ka vēl tagad prieks. sanāca gan izbraukt, gan zālienā izsēdēties, gan šūpuļtīklā pagulēt, pavērot debesis caur ābeļzariem, gan bērnu izpeldināt, gan pie jūras pabūt gan arī visu ko citu. bet, par bērnu (haha, vai ne, cik negaidīti), tātad. tik laimīga un harmoniska, cik viņa ir esot ārā, zālītē, liek man domāt, ka uz vasaru jāpārvācas kautkur uz laukiem. pilsētā viņai ir krietni sliktāk. stumdīja riteni, rāpoja apkārt, plunčājās ūdenī un, tadā, cēlās kājās bez mazākās pieturēšanās :) vienā brīdī sauļoja pēcpusi un tik filigrāni, nevienam nemanot, nolika zālē kluci, ka dibens bija pilnīgi un jaunavīgi tīrs un balts :D (jel piedodiet visi, gan tie kam ir bērni, gan vēl jo vairāk tie, kam nav, par šīs tēmas pieminēšanu). un tad, kad bērns jau skaisti izdzīvojies kā vien varējis, jau saģērbts, tūdaļ brauksim uz jūru. vien paga, šito un to, savācam, aiznesam, ieliekam, nepieskatam bērnu... bet saģērbtais bērns ar visām drēbēm jau ierāpies baseiniņā un jūtas labi :D
nu un vēlāk pie jūras, kurā šodien saulkrastu pusē āāārkārtīgi auksts ūdens, likta ūdenī sūdzās un raud, jo auksti, bet ņemta ārā sūdzās un raud, jo negrib pamest ūdeni.