par tiešās pirkšanas pulciņiem
pavisam nejauši uzdūros kāda cibiņa vairāk kā menesi vecam ierakstam par tiešās pirkšanas pulciņu. ieraksta doma ir "forši, bet "organizatori" pēkšņi ir izdomājuši pieprasīt iesaistīties un darboties arī "lietotājus" un tas neder". lasot komentārus sapratu, ka jā, cilvēki ir dzirdējuši par tiešās pirkšanas pulciņiem, bet īsti nesaprot to būtību.
tā kā man pavisam nejauši bija iespēja iesaistīties vienā no pulciņiem no tā tapšanas brīža, tad, pa šo teju vai pusotru gadu, galveno domu, cik nu man šķiet, esmu sapratusi diezgan labi. un galvenā (vai viena no) doma manuprāt ir - cilvēkiem gribas dabūt labāks preces kā ķēžu veikalos par labāku cenu kā bio veikalos. parastiem, normāliem cilvēkiem. tādēļ viņi sanāk kopā un sāk kopīgiem spēkiem darboties, lai to īstenotu. paši sazinās ar zemniekiem, paši organizē preču sadali utt utt. jā, ir aktīvāki biedri uz kuriem (būsim godīgi) tas viss turas, bet tā ir labdarība, tā ir pašiniciatīva, nekādā gadījumā ne algots darbs. un, lai lieta darbotos kaut cik efektīvi, vairāk vai mazāk jāiesaistās visiem biedriem, lai nesanāk situācija, kurā viens raujas un plēšas 5 dienas nedēļā pa 5h (cipari, protams, aptuveni un no gaisa izrauti, bet doma, šķiet, ir skaidra), bet cits tikai pasūta un saņem produktus.
līdz ar to, dežūras nav fīča, ko organizatori ir izrāvuši no zila gaisa, jo gribētāju par daudz. dežūras un piedalīšanās ir visa pasākuma virzošais spēks. un ja kādam šķiet, ka tādu pulciņu derētu tuvāk savām mājām, tad nebūt nav jāmeklē organizācija, kas ar to nodarbojas. ir jāsāk darīt pašam. meklēt interesentus, kontaktēt zemnieku saimniecības, telpas utt utt. man šķiet, ka, ja uz to paskatās no viedokļa "ja man pašam tagad būtu jāpaceļ tāds projekts bez finansējuma iesaistīšanas no malas", doma par visu dalībnieku dežūrēšanu vairs neliekas nemaz tik savāda.


jāsaka, ka es nudien neesmu tas aktīvākais biedrs, visus kopējos pasākumus palaižu garām, jo nesanāk (haha vai ne, bet, piemēram, šī gada miera ielas vasarsvētku laikā manam bērnam ir dzimšanas dienas atzīmēšana), bet dežūrējusi līdz šai nedēļai vispār nebiju gandrīz vai vairāk par gadu (bērns kaut kā nepalīdz būt baigi kvalitatīvam dežurantam). taču reizi pa reizei tomēr cenšos padežurēt. tādēļ, ka manuprāt tas ir godīgi. un es tik tiešām esmu no sirds pateicīga cilvēkiem, kam ir iekšā uzņemties šādu iniciatīvu un darīt, nevis sēdēt un gaidīt kamēr to izdarīs kāds cits (kā to būtu darījusi un esmu darījusi es).