kur tad vēl lai pagaužas
pamodos 7:15, gandrīz vai pusotru stundu pirms bērna. acīmredzot mani tik ļoti biedē pārvākšanās, kas paredzēta sestdien, jebšu, darbu apjoms, kas līdz tam jāpaveic, ka par brokastīm atcerējos tikai tagad.
savādi, kā cilvēku ietekmē stress un bailes. vakar vakarā man jau par visu nāca raudiens, trīcēja rokas un bija grūti taisni nostāvēt. slimnīcā, šķiet, bija kaut kāds stimuls savākties. runā, ka tagad esot jāatpūšas, bet man ir neatveseļojies bērns un vesela māja ar mantām, ko krāmēt un kopt.
vakar vakarā bijām jaunajā dzīvoklī. itkā 65m2, bet tik maziņš, TIK maziņš. vismaz vieta laba.
šovakar vēl kautkādā bezsakarā jātiek uz depo izvēlēties paklājs. eh.