alise ir sākusi censties apsēsties. brīvi guļ(?) atpūtnieka pozā uz sāna atbalstoties uz elkoņa, reizēm ceļ augšā visu rumpi, bet tā arī paliek atbalstījusies uz rokas.
par dažām lietām, ko viņa apgūst ir absolūti skaidrs kas, kad un kā tas notiek. nu, apvelšanās, kustība uz priekšu utml. ir liels prieks vērot tās.
bet tad ir vēl tās, ko viņa apgūst pavisam nemanāmi. es, piemēram, nezinu, pa kuru laiku viņa ir iemācījusies nebakstīt sev sāpīgi ar karoti. vai sapratusi, ka knupi var ielikt mutē lai zīstu, bet var arī pagrauzt knupja malu, ja sagribās. un šīs mazās lietas, tās šķiet gandrīz vai svarīgākas. ne jau attīstībai, bet gan piemiņai.