es tagad zinu, kādi kārtības noteikumi ir bērnu universitātes klīniskās slimnīcas diagnostikas un observācijas nodaļā.

jā gan. tādus noteikumus varētu sarakstīt kāds burta kalps, kam birokrātiskas iekārtas šķiet tās labākās, bet cilvēcība kas dzīvē mazāk vajadzīgs. nu labi, ne ilgāk kā 2 diennaktis, nodaļa tomēr ir diagnostikai nevis pilnvērtīgai ārstēšanai. nu labi, vienlaicīgi nodaļā tikai 1 no vecākiem un nekādu ciemiņu. bet, dieviņ tētīt, viņi neļauj otram vecākam pat palīdzēt ienest mantas. nes kā gribi savu slimo bērnu, vai viņš sver 5 kg vai 15. un kas jums tā par somu, vairāk par vienu somu nedrīkst! ak, mantas? nu tak izkrāmējiet un nododiet lieko garderobē. nevar taču būt, ka jums nav nekā lieka! un čības, tagad metiet bērnu uz zemes, vai dariet ko gribiet, bet fiksi rocieties pēc čibām un stutējiet kājās. un apavus lūdzu maisiņā. jums nav maisiņa? nu tak izrociet kkur!

vēl kāda ģeniāla lieta. katram vecākam ierodoties nodaļā tiek izsniegta lapele ar noteikumiem (izlasīt, tad atdot). nu tur tā un šitā, pusdienas un vakariņas. jā, starp citu, ēst dod tikai tām māmiņām, kuras baro ar krūti, pārējās lai gavē. vīrs vai kāds cits tuvienieks atnāks pēc darba un palaidīs uz kafejnīcu. nekas, ka tas notiks, varbūt 20h pēc ierašanās. nu un ēdienu jau arī īpaši neienesīsi - mantu apjoma ierobežojumi gandrīz kā lidostās. vienmēr jau var atstāt savu slimo zīdaini vienu pašu, lai dara ko grib, un lepni aiziet uz kafejnīcu. hāhā. (es gan nebrīnītos, ja personāls kluptu virsū arī par tādu rīcību, bezatbildīgās mātes uzdrošinās gribēt ēst, iedomājieties). bet runājot par ēdienu. tā kā naktīs vēl baroju ar krūti, man tika brokastis. ziniet. nebūtu labāk tikušas. apēdu kādu piekto daļu, jo ļoti gribējās ēst. un tā porcija nebija liela.
bet atgriežoties pie noteikumiem, tātad, beigās ir izklāstīta dienas kārstība. ēšanas, procedūras un tādas lietas. nu lūk. 7:00-9:00 notiek galvenā ārsta, citu ārstu, kā arī internu apgaitas. pacientu vecāki ir aicināti sakopt sevi un vidi sev apkārt, saklāt gultas, kārtīgi saģērbties un tādā garā. nē, nopieti. wtf. uzkrāsoties un brokastu galdu uzklāt viņuprāt arī vajag? un saģērbties tā, lai rotas piestāv kurpēm un somiņai? tas bija lielākais wtf's ko tur piedzīvoju.

kā arī. ja jums ir vai būs bērns un kādreiz būs nelaimīgā vajadzība nonākt tur uz atvases ārstēšanu, ziniet, naktsdrēbes sev neņemiet. gulēšana notiek krēslos ar vidēji slīpā lenķī nolaižamu muguras atzveltni. lai arī krēsli ir ērti (pat ar soliņu kājām), tie tomēr paliek krēsli.
nu jā. un mazākiem bērniem (kā mazā A.) ir paveicies. viņus nozīmē divvietīgās palātās. pārējiem tiek 3-7vietīgas palātas ar caurspīdīgu sienu, vai vispār paplašināts koridors palātas vietā.
labi ka tur nav jāpavada vairāk kā 2 diennaktis, es mūsu divvietīgajā palātā, dabūju pagulēt labi ja 3h. nakts vidū mums "pievienoja" puisīti ar vemšanu un ar to lielā daļa nakts miega bija cauri.

taisnības labad, pēc visa šī, jāsaka, ka personāls ir ļoti pretīmnākošs un sakarīgs, šķiet arī ļoti kompetents. bet tie noteikumi. o.O

beigās, šķiet, jāpiemin, ka viss ir kārtībā. slimnīcā pavadījām vien kādas 16h. Alisītei viss ir labi, vīruss, kurš nu jau sāk iet mazumā un, cerams, nepāraugs kaut kādos bakteriālos (vai citos) sarežģījumos.
nonācām tur dēļ augstās temperatūras, kas vienā naktī sāka celties lai pusotru diennakti vēlāk, par spīti antibiotiku kūres uzsākšanai, bija sasniegusi jau godpilno 40,1 grādu atzīmi.