A. ir pavadīts garajās brīvdienās uz stokholmu, bet man ir vēl dažas stundas, līdz vecāki atbrauks pēc mums ar mazo A. ko lai saka, nē, es neesmu radusi šķirties no savas "otrās puses" uz laiku ilgāku kā darba diena un jūtos par šo faktu diezgan bēdīgi (ne par to, ka nav pieraduma, bet par šķiršanos). tas droši vien skan sīrupaini un pēc "viņi kopā ir vēl tik īsu laiku", bet tas uz ko es ceru ir, ka arī pēc 10 un 20 gadiem es jutīsos līdzīgi.

bērna frontē iespējams sāk iezīmēties jaunas tendences. šķiet, ka riņķa slings mums tomēr noderēs vēl pirms viņa iemācīsies sēdēt. tā kā ēst viņai patīk, kamēr es stāvu (laikam cer, ka stāvēšana palīdzēs man izaugt garākai :D), bet nekāda pūciņa viņa vairs nav (un vieglāka cermas nepaliks), sākšu mācīties barot slingā (riņķa slings, ja ir prakse, uzliekams burtiski 20 sekunžu laikā, kurpretīm šalle jāsien vismaz 3 minūtes), kā arī reizēs (kas nav nemaz tik retas), kad viņa niķojas un grib tikt turēta tikai rokās (bet šallē negribu siet, jo plānoju likt gulēt gultā (ja viņu iemidzina iesietu šallē, pārlikt gultā nepamodinot pavisam man nesanāk)), riņķu slings ļoti daudz atvieglo darbu, atbalstot manas meitas ļoti proporcionālo un skaisto, taču tomēr ne tik ļoti vieglo pakaļgalu :)

ā un kompleksās potes otrā tūre pagāja mazliet grūtāk kā pirmā, vakar ap pusdienlaiku bērnam klājās diezgan grūti, taču temperatūra tā arī neuzkāpa un jau pret vakaru viss bija krietni labāk.