nu labi, es vēlreiz par to izteikšos, cerams, ka pēdējo reizi. par cāli.
ziniet, tad kad es grūtniecības laikā, piedodiet, 5x nakts laikā cēlos iet uz tualeti (vai, piemēram, apriju pusotru kasti ar zefīru šokolādē stundas laikā un pēc tam cītīgi vēmu) un man elementāri gribējās kādam par to pasūdzēties, NEVIENS negribēja to dzirdēt (cik tad var, vai ne un man bi tavas problēmas blāblā) un nebija jāgrib arī. nu lūk. tā bija vienīgā vieta, kur varēja aiziet un pateikt, čau, tā un tā. un neviens nesmējās. jo visas tādas pašas. un apmaiņā pret šo, kā arī pret to, ka visām viena fāze un problēmas/notikumi, es esmu gatava laist gar ausīm visu censonēšanos, pingošanu un stulbumu. ieguvumi ir vairāk kā zaudējumi, goda vārds.

nē, es nemaz neuzstāju, ka tā ir visām. tā ir man.

un tad vēl, gandrīz vai jāuztaisa derīgo saišu un info apkopojumu topošajām un jaunajām māmiņām, ka sman ir. jo tās mantas man ir daudz. visādi interesantie, smieklīgie un vienkārši noderīgie sīkumi.

bērns tikmēr, kā izrādās, gandrīz vai iemīļojis mūsu veco autokrēsliņu. nav ne jausmas, kādēļ, bet tajā viņa ir gatava tusēt gandrīz vai stundu no vietas.