tā jau ir ka par labajām nenoturīgajām lietām ir jāpaklusē. vakar papriecājos skaļi, ja.
tad nu šonakt Alise modās trijos un pēc paēšanas starp pusčetriem un pieciem brēca visu laiku ko nepavadīja uz rokām nēsāta apkārt pa dzīvoklim. bērniņam pēkšņi bija iestājusies diena un liela interese eksplorēt apkārtni. hā hā.

bet vakar viņai pirmoreiz nolaidām ratu kulbas "jumtiņu", lai bērniņš var pavērot koku zarus/lapas un debesis parkā. izskatījās gluži vai apburta, pēc tam negribēja gulēt parastajā tumsībā un vispār bija ar mieru turpināt ceļu tikai tēvam rokās.

nu un jā, vakar piedzīvojām pirmo bērnu dzimšanas dienu vēl kopā ar kādu citu, tas ir ar vēl vienu pāri un bēbīti. šķiet, ka tagad būs jāsamierinās, ka katra kopīga pasēdēšana ar bērniem nozīmēs arī kopīgu brēkšanu, tagad dēļ sāpošā vēdera un grūtībām iemigt, vēlāk dēļ saskrambātiem ceļgaliem un nesaskaņām rotaļu laikā. visādi citādi bija ļoti burvīgi un citādi jauki, paldies tvarj ar kompāniju :)