šodien saskāros ar ļoti jauku kurjeru/interneta veikala preču piegādātāju. brīdī, kad necēlu telefonu, jo biju aizrāvusies ar mīklas rullēšanu seriāla pavadījumā, viņš ne vien pats izdomāja pieklauvēt pie loga un nemaz nelikās saīdzis par kavēšanos, ne vien gandrīz vai gribēja ņemt par latu mazāk (precīzu naudu varēju sarūpēt tikai ar "smukā" lata palīdzību), bet arī, uz manu atvainošanos par telefona nedzirdēšanu "taisīju ēst un neko citu īpaši nedomāju", pavirši paskatījies uz galdu, zināja jautāt "lazanja?". un, goda vārds, man nešķiet, ka ļoti daudzi cilvēki zinātu kā izskatās paštaisītas lazanjas plāksnes procesā. nu, mīkla un mīkla, rullis un rullis, vai ne.