nezinu, kas mani ir tik slikti ietekmējis. viens no diviem - vecums vai kvalifikācijas darbs. lai vai kā, šī ir pirmā reize šogad, kad redzu sauli vēl neaizgājusi gulēt. Šodien visādas lietas un arī tagad miegs nav nemaz tik tuvu, kā man gribētos.
Visefektīvāk es strādāju ar daļu izslēgtu smadzeņu. Pārgurusi no darba un histērijām un neko nejēdzoša es darbojos samērā ātri un precīzi.
Pienākusi kārta secinājumu/priekšlikumu sarakstam, kā arī saīsinājumiem. Šķiet, ka jāatver tā ķiršu alus pudele(wtf vai ne, bet šis nav kā alus, šis ir apmaldījies starp lambrusko, sidru un alus rēgu), kas bija paredzēta vakarvakaram uz brīdi, kad sākšu pabeigt darbus (hahaha). Vēl jau visu ko jālabo, jāprecizē, jāpārlasa un visādi citādi. Bet tas viss vēlāk.

un vispār. cik ilgu laiku aizņem darbu iesiešana?


bet vīrietis man tomēr ir varonīgs. ne vien pacieta visas histērijas, ko es pār viņu gāzu (un nē, es ar to nelepojos), bet arī palika ar mani, kamēr man tas bija nepieciešams un palīdzēja kā varēja. Tagad čuč un gatavojas jaunajai dienai.