-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2011-04-27 16:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kopš dzīvojam mājā, kurai ir slēdzamas durvis (kas praktiski vienmēr ir slēgtas) un kurā ir tikai daži dzīvokļi, klauvēšanu uztveru ar nepatiku. Jo nācēju variabilitāte ir stipri ierobežota. Tie būs vai nu vieni kaimiņi, vai pārvaldnieks, vai arī kaut kas pavisam dīvains (kā tautas skaitītājs nesen, kurš gribēja zināt, vai mums ir tualete un kad ir celta māja, neko par mums zināt negirbēja, mēs paši jau bijām saskaitījušies).

Bet vakar es pašai nemanot nostaigāju vairāk kā 19 kilometrus.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]klusais_okeans
2011-04-27 16:57 (saite)
jā, visas tās mūsdienu tehnoloģijas, ieskaitot mobīlos, ir stipri atradinājušas cilvēkus no durvju zvaniem/klauvējieniem kā tādiem. Es, piemēram, no negaidītiem durvju zvaniem tā baidos, ka nekad neveru vaļā. Un labprātāk zvanu uz mobīlo, lai teiktu, ka emsu klāt, nevis zvanu pie durvīm. sik,sik

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2011-04-27 16:59 (saite)
man arī nepatīk zvanīt, labāk klauvēju.
bet kaimiņbērni sāk palikt baisi. vakar man tika ziņots, ka mūsu pastkastītē ir transporta biļete. jā, es zinu, ka tur ir biļete, jo diendienā veru to pastkastīti vaļā. bet bērni to var zināt tikai bāžot tur tuvu klāt savus degunus/acis. un nez vai viņi var to redzēt bez ķeblīša. skērī šit kā saka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?