kopš dzīvojam mājā, kurai ir slēdzamas durvis (kas praktiski vienmēr ir slēgtas) un kurā ir tikai daži dzīvokļi, klauvēšanu uztveru ar nepatiku. Jo nācēju variabilitāte ir stipri ierobežota. Tie būs vai nu vieni kaimiņi, vai pārvaldnieks, vai arī kaut kas pavisam dīvains (kā tautas skaitītājs nesen, kurš gribēja zināt, vai mums ir tualete un kad ir celta māja, neko par mums zināt negirbēja, mēs paši jau bijām saskaitījušies).

Bet vakar es pašai nemanot nostaigāju vairāk kā 19 kilometrus.