es laikam esmu mīkstais. 3h miega man ir par maz. un es atļauju sev tā domāt. atkal daudz raudāju, gāju prom bez telefona, tikai ar kabatslakatiņiem, nobiedēju vienu tanti ar savu nekustīgo stāvēšanu vārtrūmē. gulēju guļammaisā un drēbēs guļamistabā uz grīdas. visu ko. beigās pamodos un paēdu. labu rītu saka saule, hāhā.
un bēdīgam būt vienkārši nav forši. labāk skumjam.

bet sakarā ar to. kāds noskaņojums Tev, cibiņ, patīk vislabāk?
Man, laikam tomēr, jau minētais apcerīgums, kas reizēm nāk pēc skumjām, tāds gaišs un viegls.
un vēl tā sajūta, kad skaties uz kādu un ir tik labi, ka atliek tikai pagalam tizli smaidīt.