kādu nedēļu brīnījos, vai ta nu rudens tik tiešām klāt, kā daudzi te runāja, kādas iesnas, kāds klepus. ahā. protams. mājās atbraucu gandrīz vai slima. 15 km pa mežu, medījot brūklenes un sēnes. šausmīgi punķojos jau otro dienu. mājās pārnākot uzreiz uztaisīja zāļu tēju un saspaidīja brūklenes ar medu. kaļ plānus arī citām veseļošanās akcijām. es jau atkal nevaru atļauties slimot. skola, kaķīši un uz valku arī gribas.
bet šodien. mani var apsveikt. šodien man pirmoreiz mūžā iekoda ērce :) gan tā pavirši, pēc pincetes meklēšanas brīža vairs nebija pieķērusies ādai. laims, tātad man nesanāk. encefalīts arī diezvai :)