par a. (4g, 9m)
esmu atmetusi jebkādas cerības un centienus panākt, lai a. ēd to pašu ko mēs. es neliku piparus, gatavoju kaut ko, kas viņai vairāk vai mazāk garšo, teicu, ka neko citu negatavošu/nedošu. tas nedarbojas. viņa aiziet pie ledusskapja un paņem pati. un neēd to, kas garšo mums. nu vai, piemēram, "zupa man garšo tikai dārziņā".
tādēļ tagad es paralēli mūsu ēdienam uztaisu kaut ko viņai. plikas pupas. kuskusu ar ķirštomātiem. vārītus kartupeļus ar maltās gaļas mērci (jo esmu cepusi malto gaļu citam ēdienam), vārīti dārzeņi. vienmēr kaut ko brutāli vienkāršu. neko sarežģītu viņa tāpat neēd. ja vien tā nav lazanja vai kūka.

bet vakar, vakar viņa iemācījās peldēt. "izmet no laivas" stilā. viņi esot gandrīz vai beiguši peldēties un tad viņa pēdējo reizi ieleca lielajā baseinā, aizmirsusi, ka viņai vairs nav peldēšanas uzroči. A. esot gribējis lekt viņai pakaļ, bet noturējies un, tā vietā, skatījās, kā viņa pazūd zem ūdends, sagrupējas, izpeld, apgriežas un, ar lielām mokām, nopeld 1,5 metru.