ir jābūt tik uzmanīgam ar to, ko tu saki bērnam. jāizvairās teikt "meitenes/puikas taču tā nedara" (dzimuma stereotipu uzspiešana); "labs bērns" (personas, ne darbības vērtēšana biežāk kā reizi pa reizei), "tu nu gan esi nejēga" (personas kritika); "beidz pinkšķēt/dusmoties" (emociju kritika) utt utt utt.
bet šodien es saskāros ar vēl vienu kategoriju.
"draudzenēm būs smukas frizūras, bet tev tāda nesmuka" un "tad tu izskatīsies dīvaini". tā, itkā bērnam būtu jāsaskaras ar pārāk maz "peer pressure" un "ko par mani padomās".

kā lai izvairās no visa šitā, nav ne jausmas.