-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2016-03-28 23:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
droši vien esmu vieglprātīga māte. mans bērns ir saaukstējies, punķi un klepus, bet es neapstādinu dzīvi. bijām lieldienu pastaigā, izbraucienā uz siguldu, šodien viņa notusēja pa āru vairāk kā 6h. un es ļāvu. brīžiem bez cepures. periodiski slaucīju degunu, vakarā pieliku paelpot nebulaizeru, špricēju degunā pūšamās zāles, bet ļāvu. un rīt darīšu tāpat.
jācer, slimība nobīsies un aizmuks :)

nevelku pārsiltas zeķes, netuntulēju. ļauju staigāt netīru ģīmi un gulēt drēbēs, ja viņa to ļoti grib.
laikam nepareiza māte :D


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]zetinja
2016-03-29 10:22 (saite)
Katru gadu jūnija sākumā, tiklīdz skolotājiem sākās puslīdz pieklājīgas brīvdienas, vecmāmuļa pārvācās uz vasarnīcu pie jūras. Tikpat sinhroni māte mūs ar māsu abas nodeva viņas gādīgajās rokās. Un tāpat ari vecmammai tika tika nogādāta māsīca, kas ir mūsu vecumā. Kā likums vienmēr visas trīs punķainas un klepainas, jo sīkie punķojas un klepo neizbēgami visu laiku. Jau no pirmās dienas katru dienu (protams, ja nelīst) uz pāris stundām devāmies dzīvoties pie jūras. Ja ūdens bija pa aukstu peldēties, tad bradājām. A pa aukstu bija tad, ja paši sīkie nospriedām, ka pa aukstu, kas principā nozīmēja - nevar iebrist tālāk pa ceļiem, jo kājas rauj krampī.

Nedēļas laikā visiem sīkiem pārgāja ij klepus ij punķi.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?