skaidrs, ka katram ir sava izpratne par to, kas ir nacionalitāte/tautība. bet šodien man par to atgādināja b., pasakot "kaut kad jau tev jāatzīst, ka esi latviete". es teju vai sadusmojos. es galīgi nejūtos latviete. manā galvā man nav tautības. jā, es esmu Latvijas valstpiederīgā un tā tālāk, bet. neviens no maniem vecvecākiem nav bijis tīrs latvietis. es nespēju nosaukt par latvisku kombināciju no latviešu, vācu, čigānu, karēļu, krievu un poļu/baltkrievu asinīm.
zinu, ka daudzi tā dara "mans vectēvs ir polis vai māte ukrainietie, bet es esmu latvietis". es tā nevaru. un negribu arī.