Lēmums braukt jau vakar vakarā rezultējās tajā, ka, pēc aizķeršanās un maldīšanās, bijām šeit tikai pusdivos.
Visu pēcpusdienu un vakaru līst. Bet es neiebilstu. Ir silts un maigs laiks. Lietus netīra un nešķīsta, bet savādi zmierina.
Šodien pirmo reizi pa ļoti ilgu laiku jogoju. Ķermenis un prāts saka dedzīgu paldies un "kur tu agrāk biji".
Šeit ir ļoti labi. Neliela, paveca mājiņa skaista priežu meža ielokā, ap 150 m attālumā no pastāva jūras krasta, kurā gandrīz nav cilvēku. Te nav ūdens, bet ir kamīns, skaistas senas mēbeles, maza upīte, meža zemenes un mellenes, ērti krēsli, milzīgs logs pa visu dzīvojamās istabas sienu.
Un klavieres. Te ir klavieres. a. ir uz tām kā noburta. Nesit taustiņus, bet spiež izmēģinot dažādu skaņu kombinācijas. Uz jautājumu, vai grib tādas mājās, sapņaini atbild "ļoti, ļoti". Tagad vakarā ieslēdzu klaviermūziku iekš spotify. Un viņai patīk. Manam sarežģītajam, intensīvajam, nevaldāmajam, skaļajam bērnam patīk klaviermūzika.
Šodien lēkājām pa peļķēm un viļņos, būvējām smilšu pilis un klaiņojām pa mežu. Ļoti skaista un klusi priecīga diena.
Rīt jābrauc uz Rīgu jau pirmajā dienas pusē, eh.