Alise un kapi
pa ceļam uz Aizkraukli, uz māsas, viņas vīra un jaunākā dēla dzimšanas dienu svinībām, piestājām kapos, kur "guļ" mani vecvecāki. visi 4, divi, tad kāds cits kaps un tad vēl divi. A. šai domai piekrita ar nosacījumu, ka sarunāju ar a. uzvedības noteikumus tādā vietā kā kapi. nu tur, neskriet pa kapa vietām, neraut puķes utt utt. saku tā un tā, Alisīt, cilvēki piedzimst, dzīvo, dzīvo un kad viņiem laiks, tie dodas prom no šīs pasaules, atstājot aiz sevis ķermeni, ko tad liek zemē gulēt. un tie tad ir kapi. jāsaka, bērns uzvedās lieliski. neklaigāja, neskraidīja, neko nepostīja. bet. ļoti gribēja uzgulties kādam kapam. nu vismaz kādam. tā esot viņas gulta un viņa tur gulēšot. knapi atturējām :D