-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2014-12-22 22:29:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ak eglīte, ak eglīte
šogad, pirmoreiz manā pieaugušajā mūžā, manā mājā ir īsta, mežā nocirsta egle. es, protams, saprotu, prieks un laime, bet vienīgais, ar ko man tā pa īstam asociējas egle (jau kopš bērnības) ir rāpošana pa paklāju un skuju filigrāna izķeksēšana. un saduršanās, saduršanās, saduršanās. vienalga, cik rūpīgi tu tīrītu skujas, vēl nedēļām ilgi te šeit te tur, tev kājā dursies skujas. brrrr.

ko lai saka, man nepatīk egles. ne skujas, ne doma par to, kā tas koks te karstumā un sausumā mocīsies un mirs.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]santech
2014-12-23 09:04 (saite)
egle taču nomirst tiklīdz tā ir nocirsta no saknēm. kāda vēl mocīšanās agonijās? vnk izkalst līķis, izžūst. nu tas tā, ja tik ļoti gribas salīdzināt koka gabalu ar kādu, kam ir nervu sistēma.
es arī atbalstu egles rotāšanu ārpus mājas, bet vairāk gan tāpēc, lai izvairītos no liekas šmuces istabā, kā arī daudz jautrāk ir meklēt eglīti priežu jaunadzē tomēr ;-]

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2014-12-23 16:27 (saite)
nepiekrītu. kamēr egle saņem ūdeni un kādas barības vielas, viņa barojas un dzīvo. protams, nociršana ir nāves spriedums eglei. bet siltums un sausais gaiss imho to padara ātrāku.

bet jā, tas jaunais gads bija foršs :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?