-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2014-12-22 22:29:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ak eglīte, ak eglīte
šogad, pirmoreiz manā pieaugušajā mūžā, manā mājā ir īsta, mežā nocirsta egle. es, protams, saprotu, prieks un laime, bet vienīgais, ar ko man tā pa īstam asociējas egle (jau kopš bērnības) ir rāpošana pa paklāju un skuju filigrāna izķeksēšana. un saduršanās, saduršanās, saduršanās. vienalga, cik rūpīgi tu tīrītu skujas, vēl nedēļām ilgi te šeit te tur, tev kājā dursies skujas. brrrr.

ko lai saka, man nepatīk egles. ne skujas, ne doma par to, kā tas koks te karstumā un sausumā mocīsies un mirs.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mirdzums
2014-12-22 23:33 (saite)
Nu, par mūsu egli Melnais ir parūpējies jau pirms divdesmit pieciem gadiem, kad izaudzēja to no sēkliņas un iestādīja pagalmā. Nekas nav jāzāgē un nekad nemirst.

Būtu forši, ja jums arī būtu vieta savai eglītei, tad apmierināti būtu jūs visi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2014-12-22 23:35 (saite)
diemžēl nē, A. uzskata, ka ja eglīte nav iekšā, tad tas neskaitās. lieki teikt, ka es viņam nepiekrītu, bet nu pārliecināt viņu es nevaru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]degeneralis
2014-12-23 00:00 (saite)
Stādīt jau tāpat nav diži jēgpilni, jo nezinām, cik ilgi te dzīvosim...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?