-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2014-12-22 22:29:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ak eglīte, ak eglīte
šogad, pirmoreiz manā pieaugušajā mūžā, manā mājā ir īsta, mežā nocirsta egle. es, protams, saprotu, prieks un laime, bet vienīgais, ar ko man tā pa īstam asociējas egle (jau kopš bērnības) ir rāpošana pa paklāju un skuju filigrāna izķeksēšana. un saduršanās, saduršanās, saduršanās. vienalga, cik rūpīgi tu tīrītu skujas, vēl nedēļām ilgi te šeit te tur, tev kājā dursies skujas. brrrr.

ko lai saka, man nepatīk egles. ne skujas, ne doma par to, kā tas koks te karstumā un sausumā mocīsies un mirs.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ripp
2014-12-22 22:49 (saite)
kādēļ negribas tieši kopš bērni un māja? es šogad biju ar mieru tieši bērna un bērna prieka dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smille
2014-12-22 22:52 (saite)
Es nezinu, tas tā dīvaini sakritis. Par spīti lielam dzīvoklim, mums nav īsti vietas (sanāk vai nu pie pašiem radiatoriem vai jāpārbīda galds un sanāk priekšā logam). Nav iekšā domāt citus variantus kur viņu likt un kā un ko. Pagāšgad mums bija maza, maziņa podiņā, turējām uz palodzes, kur drusku vēsāks. Šogad viņai ir dārziņā, būs laukos, man mājās nu nemaz negribas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2014-12-22 23:35 (saite)
njā, mums egle arī pie radioatora. bet nu es ceru to diezko ilgi neturēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?