Gribu būt par padomnieku Ķīlim.
Šodien ar skolniekiem prātuļojot par izglītību nonācu pie dažām idejām.
1. Izglītība vairs nav vērtība, jo ir pieejama visiem un tik pat kā bez maksas. Rezultāts, kā sacīt jāsaka, uz sejas. Klasē sēž dāmas, kas sarunājas par savām lietām un par apkārtni neliekas ne zinis. Uz jautājumu, ko viņas dara skolā, parasti atbild, ka mācoties. Interesanti. Vēl interesantāk, ka tāpat viņas mācīsies universitātē, kuru neapšaubāmi arī pabeigs un būs par trijām diplomētām dāmām vairāk. Vai nav jauki...
2. Augstākā izglītība pirms gadiem 100/150 bija prestiža padarīšana un ja tāds diplomēts mūdzis vēra vaļā savu muti, bija jēga klausīties (ne vienmēr, bet tomēr). Tolaik no augstāko izglītību ieguvušajiem sagaidīja visādas spējas, to skaitā risināt problēmas inovatīvi (ievietot citus modīgus vārdiņus). Šodien sagaida to pašu. Diemžēl, liela daļa diplomēto ir augstāk minētās dāmas un to paveidi. Klausīties nav vērts, tomēr viņām to neviens nav pateicis. Tādēļ visi, kam tā augstākā ir, sevi par ekspertiem ir iecēluši. Un runā, kad vajadzētu klusēt. Rezultātā labās idejas netiek sadzirdētas starp visām sliktajām.
3. Vot vajadzētu eksaminēt visus skolniekus un studentus bez žēlastības, lai vājākie atbirst un tālāk tiek tikai spējīgākie.