friends [entries|archive|friends|userinfo]
replikants

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

augusts [Aug. 31st, 2026|12:04 pm]

inese_tk
[Tags|]

riepu salīmēja. bija kaut kas ass iedūries aka nagla/skrūve.
prasīju vai tam var būt kāds sakars ar konkrētajām riepām (pārāk nobrauktas?), bet Andris teica, ka pilnīgi normālas riepas ar pietiekamu protektoru.
ērkšķiem kaisīts mans ceļš.
link1 comment|post comment

[Aug. 31st, 2026|06:48 am]
pretzel
doing a little happy dance in my underwear while listening to Justin Bieber 😂
link1 comment|post comment

[Aug. 31st, 2026|06:32 am]
pretzel
labāk nerakstīšu par to, kā man riebjas atgriezties pie darbiem. pietiek, ka to jau vienreiz uzrakstīju. labāk uzrakstīšu par kaut ko skaistu.

sestdien, kad braucām prom no Salacgrīvas, pirms tam devos pastaigāties. upē bija laiva, tajā bija vīrietis. kad viņš pamanīja, ka velku no somas ārā telefonu, viņš pasniedzās pēc airiem, un tieši tajā brīdī es sapratu, cik skaists ir mākoņu atspīdums upē. gribējās iesaukties, lai nedara tā, lai tikai neķeras klāt airiem, jo tad izbojās atspīdumu... bet tas būtu bijis savādi, ja es būtu kaut ko tādu viņam no tilta uzsaukusi, vai ne? tā nu Jums tagad pašiem jātic, ka vienu brīdi tas bija skaists skats.

autobusā iekāpjot pirmais, ko ievēroju, bija spāres piespraudīte, ko šoferis bija nolicis redzamā vietā, laikam nokritusi kādam pasažierim. es ticu tādām zīmēm no visuma. šo uztvēru kā iedrošinājumu. slikti un droši vien jāsāk uztraukties tad, ja visu tulko kā zīmi no visuma, vai ne?

facebook pievienojos grupai "Woman 40+ Getting leaner, Stronger and healthier".
link1 comment|post comment

augusts [Aug. 30th, 2026|10:10 pm]

inese_tk
[Tags|]

es jau sen gribēju šito ierakstīt, bet laikam labi, ka neierakstīju, citādi būtu jāraksta papildposts. lai gan tāpat iespējams būs.
karoč man liekas, ka manas automašīnas kaut kā manifestē manu pēdējo gadu iesprūduma sajūtu, virziena trūkumu vai varbūt nepareizību. nu kaut ko.
par volvo elektrodēmonu es jau te esmu daudz skuļījusi. bet volvo devās uz šrotu un es sāku jaunu tīru lapu (vismaz tā man likās) jūlija beigās iegādājoties škodu.
lūk aptuvens taimlains:
24.07. iegādājos škodu
29.07. braucu mājās no staļļa, iedegas riepu spiediena lampiņa, atbraucu mājās, nekas neliekas mīksts
30.07. jābrauc uz Rīgu. mīksta riepa (aizmugurējā, vadītāja pusē). ievedu servisā labot. braucu ar zapasku
31.07. jābrauc uz servisu pēc riepas, bet nosēdies aķis (vēlāk atklājas, ka palikusi ieslēgta salona lampiņa). tiek ielikts cits aķis, bet kopš likšanas panelī rādās visādas lampiņas. AI saka, ka tā varētu būt, bet vispār vajadzētu pēc brīža pazust. nepazūd. riepa salabota. esot bijis kaut kas iedūries un izkritis aka nagla/skrūve.
8.08. Keita atver priekšējo pasažiera logu. mēģinot aizvērt tas iesprūst apm 10 cm vaļā. spiežot pogas - klusums. esmu VVTF darbos un ik pa laikam līst. izpētu drošinātājus, bet tur viss kūl. uzmaucu maisu. naktī pēc pirmizrādes braucam mājās. dzīvesbiedrs interesējas priekškam maiss. nospiež podziņu - logs atveras pilnībā vaļā. un atkal vairs nekust. nākamajā dienā (kas 7diena) dzīvesbiedrs izjauc durvis, saprot, ka netiek īsti klāt mehānismam, bet uzceļ stiklu augšā un atslēdz elektrību, lai atkal nejauši neatveras
10.08. vakarpusē braucu uz Savvaļu ar pilnu bagažnieku pārtikas, skaļi klausos Junior Kimbrough Feels So Good. iegriežu no lielās grantenes Savvaļas pagriezienā, sadzirdu jocīgu, nepatīkamu skaņu. nobraucu līdz meža celiņam, apstājos - mīksta riepa (priekšējā, pasažiera pusē)!!! velkos uz bāzi, informēju, ka vakariņas nebūs laikā, dabūju palīgā Akselī. izkraujam pārtiku, izvelkam zapasku. eju atkal uz bāzi - meklēt dēli, jo domkrats grimst zemē. skrūves ritīgi ierūsējušas, nelīdz arī vd40, kas man ir pieejams bagažniekā. eju vēlreiz uz bāzi pēc āmura. pusotra stunda - 4 skrūves ir, piektā nekādi. tad brauc Ģirta tētis, kuram ir drusku advancētāki instrumenti. karoč, man bagažniekā vajag ne tikai zapasku, bet arī spare dad.
11.08. aizvedu riepu uz servisu, pažēlojos, par lampiņām panelī. tūlīt noņemšot. noņem, samaksāju 15 eur, nobraucu 200 metrus. visas lampiņas atpakaļ. šo riepu nevar salabot, ritīgi uzplēsts uz kaut kāda dzelža vai ļoti asas šķembas. par laimi ir kaut kādas forda riepas šķūņaugšā. uzliek priekšā divas tās. pierakstos servisā - par logu un lampiņām.
14.08. meistars saka, ka folksvāgen grupas mašīnām logu motoriņi esot nenokaujami. gan jau būs trosīte satrūkusi. bet nekā - ir tomēr nomiris motoriņš. saka, lai meklējot šrotā, jo jauns maksā ap 200 eur. Valmieras šrotos nav.
18.08. serviss panelī mirdzošajām lampiņām. izrādās viņas ir īstas un ir sakorodējis gultni. ok, šis kopumā sūds. maksā viss ap 60 eur. gultnis nomainīts, lampiņas vairs nemirdz.
kaut kad posmā pēc šī nejauši atklājas, ka mašīna visu laiku stāv neaizslēgta. pareizāk sakot - daļēji aizslēgta. izrādās atslēdzot no elektro loga mehānismu, kaut kur tur ķēdē ir arī durvis, attiecīgi aizslēdzot mašīnu abas pasažieru puses durvis paliek vaļā. good to know.
29.08. izbraucam mežu un ezeru ar Andretu. bez problēmām atbraucam mājās. vakarpusē gribu aizlaist līdz topiņam. sāku braukt, tieku līdz kaimiņmājai, saprotu, ka atkal ir ļoti nepatīkama skaņa. jes. MĪKSTA RIEPA (aizmugurējā, pasažiera pusē)!!!!!!!
vedīšu rīt uz servisu.

es tā saprotu, ka tas ir tikai laika (un ne pārāk ilga) jautājums, kad būs mīksta arī ceturtā riepa, ja? tā vispār es neatceros, kad es iepriekš esmu pārsitusi riepu. manliekas man pēdējā reize bija braucot pie Amandas uz Stiebriņiem vēl laikos, kad dzīvoju Āgenskalnā - t.i. kādā 2017.
un nepārprotiet - man ļoti patīk mana jaunā mašīna, viņa ir visādā ziņā forša un dara, ko var, lai to manu hvz ko manifestētu šādos nosacītos un saprotamos sīkumos, nevis kā volvo ar gaisīgu, netveramu, bet negantu elektrodēmonu.

bet nu jebal, tomēr!
link5 comments|post comment

[Aug. 30th, 2026|12:16 pm]

black_robin
tas, ka tieši baltie angļi nedrīkst pieteikties vakancēm - ir institucionalizēts rasisms vai nav?

... )
linkpost comment

[Aug. 30th, 2026|09:58 am]
pretzel
tie štrumenti ir paletes nazīši. tādu krāsu sauc par Venēcijas dzelteno. tā smaržo terpentīns.
I. teica, ka jaunākā meitiņa maza būdama reiz esot viņam pajautājusi, kā var dabūt cilvēka krāsu. tas šķiet tik mīlīgs jautājums, ko tikai bērns var uzdot, manuprāt. teicu, ka man arī par to tagad ir jādomā. I. apsolīja kādreiz parādīt, kādas krāsas ir jāsajauc. ar Lauru vēl neesmu iepazinusies, bet Markusu un Paulu esmu satikusi.
es beidzot izgulējos. tas ir viss, kas man bija vajadzīgs. tas lielākoties ir vienīgais, kas man liek justies labi. ja jūtos slikti, tas lielākoties ir neizgulēšanās dēļ. man ir vajadzīgas 7 - 8 stundas miega.
pēdējā atvaļinājuma diena. es negribu atgriezties pie darbiem. tātad esmu vesela.
līst jau tik rudenīgi. savu rudeni atradu jau pirms pāris nedēļām. kad atgriezāmies no garas jūrpastaigas, redzējām to pašu Salacgrīvas bomzi, kurš te vienmēr jau ir priekšā visur, kur vien eju. viņš klusiņām sēdēja netālu no laivu piestātnes, skatienu notēmējis uz Salacas satikšanos ar jūru.
linkpost comment

[Aug. 30th, 2026|09:57 am]
pretzel
exulansis

- n. the tendency to give up trying to talk about an experience because people are unable to relate to it—whether through envy or pity or simple foreignness—which allows it to drift away from the rest of your life story, until the memory itself feels out of place, almost mythical, wandering restlessly in the fog, no longer even looking for a place to land.
linkpost comment

[Aug. 30th, 2026|01:31 am]

iive
Bet varbūt, ja es aiziešu uz jūru, es uzrakstīšu atbildi Cēlana dzejolim.
linkpost comment

near death experience [Aug. 29th, 2026|08:57 pm]

black_robin
no rīta ārā nepārtraukti sijājās viena šalts pēc otras - droši vien īsts šoks izkaltētajai zālei un krūmiem, un m, kurš ir apslimis, teica, ka var mani aizvest uz veikalu, ja ir nepieciešamība, bet neies iekšā un pagaidīs siltā salonā. man tā šķita laba doma, jo nevilināja izlīt līdz kaulam.

pat dažus metrus no mašīnas līdz veikala durvīm es gāju zem lietussarga, jo gāziens bija pamatīgs. klejoju pa ailēm un pēc brīža iezvanījās mans mugursomas kabatā snaudošais tel. zvanīja m, lai man kko atgdādinātu. pēc īsās sarunas ieliku tel atpakaļ. vēl pēc pāris min tel. iezvanījās atkal, šoreiz zvanīja bērns, lai pajautātu vai apskatījos viņas tekstu diskordā. pēc īsas sarunas ieliku tel atkal atpakaļ somas kabatā. pēc tam atskārtu, ka ir vieglāks ceļš - man mugurā bija agrāk vēl nevilkta, pogājama jaka ar divām lielām priekškabatām, tel taču var ielikt tur, tas ir daudz ērtāk nekā mugursomā. un - tajā brīdī es to neapzinājos, bet kaut kur ap šo laiku manas smadzenes malfunkšunoja.

viss bija labi līdz brīdim, kad pie dažiem aitemiem man bija dillema, kurš labāks un grasījos zvanīt m, bet - nav telefona. nav lielajā, ērtajā jakas kabatā, nav arī otrā kabatā. mugursomā? nē, nav nevienā no mugursomas kabatām. iepirkumu grozā? nē, nav arī tur. lēnām mani pārņēma pilnīga neizpratne un panika. mēģināju iet, kur iets iepriekš, varbūt izdosies to ieraudzīt atstātu kkur uz kāda plaukta malas or smth, paralēli es iztēlojos kā mans telefons nonāk kaut kādu nezināmu cilvēku rokās un - tas ir ļoti savtīgi, iespējams, bet tas, ka viņi varētu ar to maksāt, man nešķita ļaunākais (kartes var nobloķēt, galu galā), bet visbaisākā man šķita doma par to kā tiek atvērtas viena galerija pēc otras, kurā roku rokā zem rudens lapām flirtē kyo un tohru vai kur ir meme ar vīriešu prasībām 'precību materiāla' sievietei 2026. gadā (tur ir tikai 2 punkti: 1)viņa nenogalina bērnus, 2)viņai nav dzimumlocekļa - the bar is low), bilde ar pareizo miega tēju vai video kā leikocīti tīra tavu organismu, kāds īpaši grafisks citāts no kāda literāra darba, kurš man šķita komisks, attēls ar stafiju, kurš mežā grauž koku vai manu kaķi, kurš koridorī nodarbojas ar aura farming, smieklīgi viduslaikos zīmēti sikspārņi, Ketlīnas Stokas raksts, Snorkes jaunkundze un Bumbulīte gotu apģērbā.. no one would give a fuck and nevertheless it's still terrifying. tas šķiet līdzīgi kā pazaudēt personikso dienasgrāmatu, tikai sliktāk.

tad man iešāvās prātā, ka es tikai tērēju laiku, bet vajag ātri kko darīt, piem, lai man zvana m un tad varbūt varēs atrast, jo tel joprojām ir vēl jābūt veikalā. ieraudzīju 2 veikala darbiniekus un devos pie viņiem, sakot, ka es vēlos atstāt grozu ar lietām tajā un tūlīt būšu atpakaļ, jo bla bla bla, uz ko viens no viņiem uzreiz sacīja, ka it's ok, jo viens darbinieks jau esot tel atradis un atnesis. viņš aizgāja tam pakaļ un pirms atdeva, drošības pēc pajautāja, kāds tam ir keiss. un es atbildēju, ka anime tēls - elfiņš Frīrena un uzreiz tas man tika atdots. viņa kolēģis teica, ka it's just horrible when that happens and i replied that yes, i nearly died :)
link2 comments|post comment

[Aug. 28th, 2026|10:31 pm]

black_robin
pateicoties jan09 ierakstam tagad palasīju Talsu novada ziņas un uzzināju, ka nesen Sabilē aizvadīts 31. Vizmu salidojums, kurā ar saviem pavadoņiem pulcējušās 27 Vizmas. iedomājos - ja līdzīgu pasākumu vēlētos organizēt manas vārda māsas, tad mums būtu jānoīrē kāds futbola laukums vai lidlauks un mēs tur brāztos no visiem stūriem aumaļām, teju kā trešajā Šrekā, kur viņam rādījās murgi ar maziem, brēcošiem šreku mazuļiem, kas štābeļiem vien gāzās iekšā caur logiem un durvīm.
link8 comments|post comment

[Aug. 28th, 2026|08:28 am]

black_robin
šis nav svarīgi, vienk mazliet aizdomājos, tātad:

toriji un leibors ir vairāk kā 100 gadu vecas partijas, sievietes var būt UK parlamentā no 1918. kopš tā laika torijiem kā partiju līderes ir bijušas 4 sievietes, bet cik leiboram? nevienas.

lielos mērogos man ir vienalga, cik sievietes kurai partijai, bet te vienkārši tas fakts, ka piečakarēšanās par dzimumu repezentāciju un seksismu tieši nāk no kreisajiem, kamēr viņi paši šādā šķērsgriezumā nav nekāds paraugs un izskatās sliktāk par konservatīvajiem.
linkpost comment

[Aug. 28th, 2026|09:40 am]
pretzel
viss šausmīgi sāp, viss vienlaikus, it kā kopā ar visu to lieko, ko nēsāju sev līdzi, būtu nometusi arī savas bruņas. atbraucu uz Salacgrīvu, lai te padirnētu vēl pēdējās dienas pirms atgriešanās pie darbiem. kā izpaužas dirnēšana? pamodos agri, ietinos pledā un stāvēju uz balkona tik ilgi, kamēr vairs nebija nekā, par ko raudāt. bet tas viss ir uz labu. es to zinu. tas viss ir jāizraud. jāpārsāp.
te jau tagad ir tik kluss. rudenī te laikam viss izmirs.
tā arī šovasar neredzēju spāri.
link2 comments|post comment

[Aug. 28th, 2026|06:34 am]
pretzel
vienu dienu I. man pajautāja, kāda ir dzīves jēga.

es teicu, ka nav dzīvei nekādas īpašās jēgas. mūsu vecākiem bija mazliet garlaicīgi, varbūt arī viņi viens otram pajautāja kaut ko no šī paša jautājuma sērijas, tāpēc nav īsti godīgi, ka mums tagad jādomā, kā nomaksāt visus rēķinus, vai būsim izgulējušies, lai varētu izdarīt to mazumiņu, ko no mums gaida, un jāuztraucas par to, vai otrs cilvēks jūtas laimīgs pirmkārt jau pats sevī un tad vēl arī būdams mums blakus...

es gribu nopirkt sev Kinder olu. simts gadus tā neesmu darījusi. šodien noteikti nopirkšu. vienkārši jau sēžu pie durvīm ieņēmusi zemo startu un gaidu, kad atvērsies veikals. uzrakstīšu, kas tajā olā bija iekšā, labi? es gribētu kādu no muminiem, bet diez vai man tā paveiksies.
link4 comments|post comment

[Aug. 27th, 2026|08:50 pm]

roterdama
es gribētu šeit ierakstīt dažus savus 15 gados sarakstītos naivos dzejoļus, bet mani uztrauc fakts, ka tā laika diletantiskais es, iespējams zaga savārstījumus no jau eksistējošiem dzejoļiem un tur varētu būt diezgan acīmredzama plaģiātisma ēna, ko tagad kā sen-dzejas-nelasītājs es vairs nevarētu pamanīt :D
tātad - vai nu mans oriģināls vai rīmeiks kaut kam jau eksistējošam:

un puzli es nesaliku
man ir lemts palaist citus
tievās košļeņu slotas ar
badīgām acīm manu
cepumu paku iznīcina
tām smadzeņu drupas
un bezjūtīgs mērķis
tām asiņu vietā nafta
un ādas vietā plēve
-''Lēdij, jūs izraujat sev mūziku''
-''man mūzika pie pakaļas''
un tad es sapratu, ka viņa Jau ir mirusi
linkpost comment

[Aug. 27th, 2026|08:33 pm]
arcigaretizobos
Bērnudārza grupiņa "ērcītes".
link1 comment|post comment

[Aug. 27th, 2026|07:59 pm]

roterdama
Šodien pamodos 4 naktī ar vētrainām kortizola spēcinātām uzmācīgām domām no sērijas ''prāts skenē, par ko uztraukties'', bet domāju tiktāl līdz aizdomājos līdz mieram un ceļš uz darbu pēc tam bija diezgan svētīgs. Doma, ko turpinu pārcilāt ir, ka tavs aicinājums ir tur, kur ir tavas bailes un - ja vēlies paplašināt savu neapzināti sašaurināto, drošo mucas pasauli, tad vajag būt nedaudz mazohistam un iet pret saviem instinktiem. Tātad ieņēmu to stilīgo tēlu, par ko gribu kļūt, aizgāju uz ikrīta kafeni un vnk novēlēju jauku dienu pārdevējai, tā ļoti priecīga. Izejot ārā, laikam sajutis manu atvērtību pat pienāca viens dzērājs priecīgi daloties ar to, cik ļoti vakar nojāņojis. Nu tad diena arī tālāk aizritēja diezgan komunikabli salīdzinot ar manu dažreizējo ''mazāk par 10 vārdiem dienā'' prikolu. Vēl to neiroplasticitāti var stumt.
linkpost comment

[Aug. 27th, 2026|08:08 pm]

slimie

[putnupr]
Vusu dienu sãp galva
linkpost comment

[Aug. 27th, 2026|06:00 pm]

pajautaa

[adele_varbut]
Varbūt kādam ir pieredze, kuri kursi ir kvalitatīvāki, lai apgūtu akadēmisko zīmēšanu - Arhitektu nama vai Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursi?
link10 comments|post comment

[Aug. 27th, 2026|02:58 pm]

black_robin
"Mana kādreizējā filozofijas katedra Gentes Universitātē aizliedza apskatīt šo Anomālija (Anomaly) un Farias (Faria) zinātnisko rakstu mana kolēģa Baukes de Vrīsa (Bouke De Vries) filozofijas nodarbībā. Kāpēc? Tāpēc, ka tajā demogrāfija un migrācija tiek aplūkotas kā potenciāli draudi liberālajām sabiedrībām, kā arī pieminēts kaut kas tāds kā “biokulturālā nepārtrauktība”! Ak, šīs šausmas! Tas izklausās gandrīz... konservatīvi! Kāds, lūdzu, pasargājiet studentus!

Ja vaicājat man, vieni no galvenajiem draudiem ar ko saskaras liberālisms, ir tieši tas, ka (daži) liberāļi vēlas apklusināt debates par draudiem ar kuriem tas saskaras. Ko gan citu mēs varējām darīt? Bauke aicināja mani apvienot spēkus un uzrakstīt atbildes rakstu, kurā kritiski izvērtēts un apstrīdēts Anomālija un Farias arguments. Tagad tas ir pieņemts publicēšanai.

Tātad – vai liberālisms spēs pats sevi pārdzīvot? Anomālijs un Faria uztraucas, ka ne, norādot uz zemu dzimstību, kultūras sadrumstalotību, masveida migrāciju no neliberālām kultūrām, kā arī paša liberālisma noteiktajiem ierobežojumiem. Mūsu rakstā mēs esam cerīgāki. Atvērtas sabiedrības pielāgojas ātrāk; cilvēki maina puses un atsakās no ideoloģijām, kad to fasādes plaisā; tehnoloģijas sniedz viņiem priekšrocības; un arī autoritāriem režīmiem ir savas demogrāfiskās problēmas. Liberālisms vēl nav norakstāms. Šī bija savstarpēji oponējoša sadarbība, un tādas bieži vien ir visinteresantākās. Bauke ir pesimistiskāks un sliecas domāt, ka demogrāfija (lielā mērā) nosaka mūsu likteni, turpretim es uz liberālās demokrātijas noturību raugos optimistiskāk un vairāk koncentrējos uz kultūras transmisiju – kas var mazināt demogrāfiskās priekšrocības ar ideju horizontālu izplatīšanos un ideoloģisku pārbēgšanu otrā pusē. Liberālisms pēc savas būtības ir pievilcīgs un tāds tas paliks arī pārskatāmā nākotnē."

(šo rakstīja beļģu akadēmiķis Maarten Boudry, šodien pirmo reizi par viņu uzzināju, šķiet interesants tipāžs)
link3 comments|post comment

[Aug. 27th, 2026|10:36 am]

black_robin
šorīt, velkot džinsus - iespējams tāpēc, ka tas notiek samērā reti - atcerējos vienu fragmentu no kādas sen klausītas Alana Votsa lekcijas, kur viņš salīdzināja džinsus ar kimono kā pretstaus - kimono kā viegls un gaisīgs, kas dod tev mazāk iespīlētības un robežu, savukārt džinsi kā cieši un cieti un - kā viņš savā humoristiskajā manierē izteicās - 'so you'd know you're there'

un tagad, pēc nez cik ilga laika uzvelkot džinsu bikses, sajutu, cik brīnišķīga un vajadzīga man bija šī iespīlētības sajūta - to know that i'm there, yes, i am, 100%.
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]