| Spēja lidot |
[Feb. 14th, 2026|01:06 am] |
| [ | music |
| | Waterboys - The Whole of the Moon | ] |
Pārvarēju lielās bailes un cauri visiem sniegiem beidzot aizvedu bijušajai kolēģei novēloto Ziemassvētku dāvanu, egles zariņš pie kastītes jau sen bija nokaltis. Kaut nu nebūtu par vēlu! Nespēju noticēt viņas priekam, mani ieraugot, jo nez kāpēc biju izdomājusi, ka viņai riebjos ar savu "dīvaino loģiku". Varbūt mana esamība gribējusi sev sarežģītu dzīvi ar tik jocīgu gēnu kombināciju
(ja neirotisma iedzimtības iespējamības koeficients ir 41 – 58%, tad gēnu loterijā man tiešām ir "paveicies" ar intraversijas iespējamību – 54 – 80%, nu labi, ka vismaz šo visu līdzsvaro labvēlīgums – 33 – 52%, pat ja varbūt bieži cilvēki to pārprot kā liekulību vai tukšu glaimošanu). No viņas labajiem vārdiem tā abstulbu, ka aizmirsu savu sakāmo par to, kā novērtēju viņas spēju redzēt kopainu, intuīciju, sirsnību pret cilvēkiem, ieteiktās grāmatas. Bet varbūt to var nolasīt bez vārdiem? Visi mūsu strīdi bija kaut kur izkusuši gaisā, es tikai klausījos, klausījos, klausījos un redzēju viņas gaišo būtību bez maskas, brīvu un patiesu.
Atpakaļceļā galvā sāka skanēt dziesma, kas parasti skan pirmā sniega laikā vai, kad sastopos ar neparastiem prātiem. Tikai tik reti sanācis pateikt paldies, cik daudz plašāku pasauli šie cilvēki man ir parādījuši.
Jā, es noņemos tikai ar sīkumiem, ilgstoši vēroju kādu unikālu detaļu, kas veido šo veselumu. Bet citi spēj kopainu redzēt uzreiz!
Varbūt tiešām gribēju neiespējamo? Radīt tādu pelēko telpu, kur ikvienam būtu vieta, pat ja visradikālākie uzskati? Taču pasaule ir daudz sarežģītāka par šādām utopijām, kur iedomu pasaulē visi reiz kopā spēlēsimies kā kaķēni. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2026|10:04 pm] |
| [ | music |
| | Goldmund - Turquoise Hexagon Sun Boards Of Canada Cover | ] |
Šis varbūt būs mietpilsoniski, man vienalga, bet man patīk redzēt kā vīrieši uzrodas kartīšu ailēs, kur viņi lielākoties ir redzami tikai pāris reizes gadā, konkrētos datumos (vai tiem tuvojoties), toties tad visai manāmi, attiecīgais fenomens bija vērojams šodien. Tas nekad nav uz Ziemassvētkiem, jo man šķiet, ka, vispārinot, ņemšanās ar kartītēm ir vairāk kas tāds, ko dara sievietes. Es daudz ko, ko vajadzētu darīt - nedaru, bet šo to, kas nav īpaši vajadzīgs, daru, piemēram, katru gadu uz Latviju sūtu zsvētku kartītes. Vēl šeit esmu arī iemantojusi papildus tradīciju - 'paldies' kartītes. Es reiz parakstījos pastniekam par vienu lielu paku, kas bija sūtīta kaimiņiem, jo citādi viņš to nevarētu atstāt. Pēc tam man bija iemesta skaista paldies kartīte - uz tās bija Monē glezna ar meiteni dārzā, man tas tā patika, ka tagad, ja kādreiz gadās līdzīga situācija, es arī iemetu pateicības kartīti.
Saistībā ar rītdienu, es atcerējos vienu īsu dzejoli
"I don't want to be
the other half of your soul.
I want to be the one
who reminds you
that you're already whole."
Es to neuztveru kā domu, ka tev neviens nav vajadzīgs, bet gan, ka cilvēkam visupirms ir jābūt mierā pašam ar sevi, nevis jāgaida, ka kāds cits viņu salabos - man šķiet, ka cilvēks, kurš spēj būt viens, ir pievilcīgs. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2026|11:26 pm] |
"It is said that before entering the sea
a river trembles with fear.
She looks back at the path she has traveled,
from the peaks of the mountains,
the long winding road crossing forests and villages."
/Fear by Kahlil Gibran |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2026|07:11 pm] |
vakar jau pa dienu bija tā nedaudz jocīgi, bet grūti formulējami. pirms braukšanas nopirku Narvesen kolu, lidiņā apēdu zirņus ar speķi un kefīru (3,40!!), piesēju dūšu, drusku atlaida. braucu labi, rīt skolas eksāmens(atkal). tad uz pulciņu vietu braucu ar taksi, jo sapratu, ka normāli nepaspēšu pēc bērna, izģērba mani pliku un nabagu, bet ko padarīsi, tad jau sāka palikt tā jocīgāk (ko viņi dirš, ka bolts čakarē tirgu, paši vien čakarējiet ar savām drausmīgajām cenām, bet nu poh, skola maksā naudu, citreiz braukšu ar boltu, ietaupīšu vismaz divreiz), paņēmu sīku un jau sāka tā nelabiņi, pierunāju nevis ar diviem tr-tiem, bet autobusu. tur jau sāka kāpt uz augšu, bet kaut kā dzelžaini noturējos ar krāšņām iedomu ainām par to, cik niķīgs būtu bērns ja jāstāv blakus vemošai mātei, ienācu mājās, pa galvu pa kaklu izģērbos, nometu drēbes zemē un skrēju. paspēju uz poda, izmocīju ka man vajag bļodu, mazā mīļā meitiņa priecīgi to atnesa, paprasot kāpēc man vajag un tad tik paspēju ievilkt elpu un pūst. starplaikos piezvanīju kolēģei, ka šodien man ķipa brīvs, drusku mirīju nost, bet tā nosacīti. jo nu visbriesmīgākā lieta, ko cilvēks pats sev var nodarīt ir vemšana, tas ir šausmīgi briesmīgi drausmīgi
no rīta, kad vīrs piecēla (!!) lai sapinu sīkām matus biju gatava šķirties jo lai kādu nožmiegtu, vajag spēt nostāvēt |
|
|
| Ērfraijeri |
[Feb. 13th, 2026|04:14 pm] |
Laikam esmu nobriedis iestāties klubiņā - ir kādi basic ieteikumi no pieredzes, kur/kam labāk netaupīt (vai otrādi) - tilpums, jauda, funkcijas utt.
Plānotais pielietojums tāds standarta (2 pers) - veggies, brokastolēdieni, kāds lasis. Arī beef jerky būtu labi. Kkādi mīklas/maizes izstrādājumi nav plānā.
Ir kādi zīmoli Latvijas veikalos/online, kas pievīluši?
Tas gatavošanas stikla lodžiņš ir štelle? |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2026|09:40 am] |
Feminisms apvienojumā ar liberālo individuālisma politiku ir attīstītījis sieviešu tiesības virzienā, kurā par galveno prioritāti tiek uzskatīta sievietes iespēja nogalināt savu bērnu pirms viņš vēl ir ieraudzījis dienasgaismu.
Tāpat kā citi, es arī dzīvoju kultūrparadigmā, kur tas tiek uzskatīts par pašsaprotamu un man vajadzēja ilgu laiku, lai apjēgtu, cik tas patiesībā ir... šeit ir riskanti izvēlēties epitetu, bet, teiksim tā, tas nepavisam nav nekas pašsaprotams un nevar būt ideālais brīvības pamats uz kā balstās feminisms.
Te var iebilst, ka feminisma pamats taču ir vienlīdzība starp dzimumiem. Pašreizējās feminisma izpausmes gan man liek to apšaubīt - cik bieži feminismā tiek runāts par toksisko maskulinitāti un cik bieži par toksisko feminitāti? Cik bieži MRA* tiek lietots kā nievājošs apzīmējums? Kāpēc sieviešu pārākuma atzīšana kādā sfērā ir ok, bet vīriešu - seksisms? Feministēm apsmiet un kritizēt vīriešus ir norma, bet, ja kāds kritizē un apsmej viņas, tas atkal ir seksisms. Sievietes tik bieži tiek portretētas kā patriarhāta upuri, vīrieši kā apspiedēji. Ja tu kritizē feminismu, tevi momentā nosauks par pick me girl.
Un, protams, nemaz nerunājot par to, ka patlaban feminisms rauj sev laukā visu to uz kā kādreiz tas ir bijis būvēts, noliedzot, ka dzimums ir objektīva un svarīga kategorija.
Es zinu, ka ir daudzas labas sieviešu politiķes. Tomēr redzot, cik ļoti viss vakardien notikušais ir tieši sieviešu virzīts (kuras tagad ar to lepojas) un kā balsoja divas vienīgās latvietes Eiropas parlamentā, man liek domāt, ka varbūt sievietēm iet politikā bija kļūda (šeit es no sirds atvainojos visām tām lieliskajām un viedajām politiķēm, kuras ir darījušas daudz laba un joprojām to dara, bet es nemaz un necik neatvainojos feministēm, kuras šo lasot jutīsies trigerētas).
*men's rights activist |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2026|05:07 am] |
durvis šeit nemitīgi noklaudz. kaut kāda klaudzēšanas valstība. man, zvērinātai tagadņu trenkātājai, arī pašai šķiet, ka vajag atslābināt satvērienu, tāpēc es pārliecinos, ka austiņas būs mans uzticamākais ceļabiedrs, un dodos. pastaiga ar mugursomu atšķirībā no pastaigas ar plecu somu nekad neizgāžas.
“I wrote a pep talk recently to myself on a bar napkin: no matter which road you take, it will be both glorious and unbearable. Every road is lonely. Every road, holy. The only error is not walking forth.” - Joy Sullivan |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2026|05:30 pm] |
Vēl par šodienas balsojumu.
Ja vēl ar Stambulas konvenciju labticīgi cilvēki varēja censties kaut kā tomēr neredzēt ES ideoloģisko ievirzi, tad nu jau tas, manuprāt, nepavisam nav vairs iespējams, tas ir kā neredzēt milzīgu, neglītu graffiti uz sienas.
( ... ) |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2026|09:29 am] |
Par ko šodien balsos Eiropas parlaments:
https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-10-2026-0010_EN.pdf
Tas ir kārtējais mēģinājums sieviešu tiesību aizsardzības aizsegā tās noārdīt un iznīcināt.
Skotijas premjers, lai aizstāvētu vīriešu slepkavu likšanu sieviešu cietumos jau tagad atsaucas uz ES cilvēktiesībām, bet, šķiet, ka ES ir ieninteresēti pārdefinēt 'sievieti' pilnīgi visos dokumentos, lai legāli vairs nav nekādas skaidrības, ka tāda būtne vispār pastāv un kas viņa ir.
____
upd.
340 YES
141 NO
68 ABSTAIN
Vēl viens iemesls par labu Brexit |
|
|
| Ak tā |
[Feb. 11th, 2026|11:29 pm] |
| [ | music |
| | David Bowie - Sound and vision | ] |
Komentārs par haotisku un patvaļīgu vārdu lietošanu: "Ja negribat būt precīza, jāiet studēt matemātika."
Droši vien "tulkojums" ir tāds, ja nemāki būt precīza, tad matemātika var palīdzēt domāt un runāt precīzi. Lai gan sākumā to uztvēru kā uzbraucienu matemātikai un nesapratnē domāju: bet, kā tad tur bez precizitātes vispār var iztikt? Neko gan neteicu, tikai pasmaidīju, un man pasmaidīja pretī.
Pat ja nedaudz pārspīlējums, tad sarunas ar britiem varētu būt īsts
|
|
|
| |
[Feb. 11th, 2026|11:17 pm] |
|
pieļāvu stratēģisku kļūdu, savu topiņu iemetot veļasmašīnā kopā ar sīku dvieļiem un peldkostīmiem. smirž viss pēc hlora, kad uzvilkšu, tad es arī |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2026|07:30 pm] |
|
Kad policijai ir jābrīdina cilvēki, ka apkaimē atrodas bīstams slepkava ar ieroci, kas ir svarīgāk: apkārtējo cilvēku drošība vai tas, lai slepkava netiek nepareizi dženderots? |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2026|05:32 pm] |
lsm.lv: "Maigā trasē jūtas braucam kā pa mākoņiem" |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2026|03:08 pm] |
Ja visi lielie ziņu kanāli Kanādas masu slepkavu sauc par "female in a dress", tad uzreiz gandrīz vai var likt galvu ķīlā, ka tur no female nav ne vēsts.
Nez vai kāds jebkad rakstītu "slepkava bija vīrietis biksēs". |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2026|08:15 am] |
Izrēķināju, ka Skotijas valdība līdz šim ir iztērējusi 1,378.998£ nodokļu maksātāju naudas savos mēğinājumos iznīcināt sieviešu tiesības.
766.498 tiesas izdevumos, mēğinot panākt, ka dzimums nav bioloğiskais dzimums
392.500 pay out, jo zaudēja
220.000 tiesas izdevumos, lai aizstāvētu vīrieša tiesības pārğērbties sieviešu ğērbtuvē
[info no BBC] |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2026|10:07 am] |
 |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2026|09:57 am] |
Man esot 6.5% iespēja tuvāko 10 gadu laikā atmest pedāļus no sirds un asinsvadu saslimšanām.
No vienas puses, nav jau it kā liela. No otras - esmu līdz šim "laimējis" loterijās, kur iespēja ir ~1 : 1 000 000
Viela pārdomām. |
|
|
| "kiss all the time. disco, occasionally." |
[Feb. 11th, 2026|09:42 am] |
trīs vienā. |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2026|08:13 am] |
Kafejnīcā, kur dažreiz pasēžu pie glaunākas kafijas, kādu varu dabūt mājās, šorīt var tikt pie diviem īpašajiem piedāvājumiem - "es mīlu 14. februāri" un "kā man riebjas tas 14. februāris". kādu brīdi stulbi stāvu iestrēgusi starp abām šīm izvēlēm, it kā pēkšņi man kāds pajautātu, vai es piedalos.
citroncilvēks to, citroncilvēks šito. citroncilvēks, kurš noskaņo mani dzīvošanai tā, it kā runa būtu par došanos boksa ringā. viņam padodas motivējošas runas. viņš pasaka visu, kā ir, un sākas laika atskaite no 10 līdz 1.
"...life is sending you in one direction and you're pulling away in another, like you're disagreeing with your own destiny, like who you are is in disagreement with who they say you are. your whole soul is in revolt," raksta Rachel Cusk. |
|
|