friends

1 comment|post comment

oktobris

[Oct. 31st, 2026|09:29 pm]

inese_tk

oktobris bija skaists un foršs. tik daudz saules, zilu debesu un siltuma un krāsu. tikai 8. oktobrī noslēdzu šortu sezonu un kaut kādā padsmitajā plikkāju sezonu.
2 nedēļas bija atvaļinājums, varēju veltīt laiku dārzam. nobindžojām The Detectorists. pārrokot kompostu atradu ļoti sen pazudušu auskaru un tad man galvā ļoti ilgi skanēja tā serika theme song. es nezinu, kā tas auskars tur tika, viņš pazuda sen, bet es kompostu pārraku pavasarī. nākamajā dienā, turpinot rakt, izraku arī tējkarotīti.

oktobra vidū, otro gadu, braucām tusēt ar zirgiem un zirgdraugiem uz jūru. šoreiz Svētciemā. 12 zirgi un viņu cilvēki, palikām viesu namā Kosīši. man patika arī pērn, bet šogad bija foršāk. Radim pagājšgad bija bail kāpt jūrā, šogad vispār nebija, varējām arī lēkšot pa ūdeni. es saprotu, ka tas kopumā var likties tā banāli, bet jāt gar jūru ir tiešām forši - jo viss ir labi un tālu pārredzams, ir labs pamats un var normāli test. mēs ar Radi kādu gabalu arī tesām visiem pa priekšu un tajā ātruma, būšanas priekšgalā un pārējo zirgu soļu dunā aiz muguras bija milzīgs, tīrs un pirmatnējs prieks. sestdienas vakarā bija arī drusku ziemeļblāzma redzama aiz mākoņiem. ļoti skaists brauciens.

izgāju Kokšu ezeru taku, Cīrulīšu taku, drusku apSmilčas mežus.

darbiņā - Manhetenas īsfilmas - jau pērn likās so so, šogad galīgi čābīgas. tad, dabūju nelielu grantu pasākuma rīkošanai Good food, good farming akcijas ietvaros un bija jauks vakars ar foršajām Laux meitenēm, Reko tirdziņa kūrētāju no Mežvijām un mūsu virtuves vadītāju. nebija daudz cilvēku, bet ļoti silti. dabūju visādus dārzeņus un melleņu zapti un uzzināju kāpēc man puravi sāka iet ziedos. bija sapulce par etnofesta nākotni, dīvaini, bet mans viedoklis kaut kā diezgan sakrita ar CA direktores viedokli un man beidzot radās sajūta, ka kaut kas var mainīties šī pasākuma konceptā un pat uznāca īsta iedvesma koncepta izstrādei. šo ceturtdien gan pēcatvaļinājuma pacēlums un iedvesmas noplaka - bija kārtējās kolēģes atvadu ballīte, kurā uzzināju par vēl vienu ļoti major atlūgumu.

biju uz Cēsu pils dārznieces lekciju Mēru muižā, dabūju visādas sēklas no viņas kolekcijas un uzzināju, ka dēļus augstajām dobēm vajag apstrādāt ar darvas eļļu.

biju uz ļoti skaistu koncertu Zvārtavas pilī - Shri Subrata De – balss, sītara, tampura; Biruta Ozoliņa – balss, kokle; Indriķis Veitners – klarnete, saksofons; Vigo Račevskis – perkusijas.

biju Gaujienā sakopt vecvecvecāku kapus un drusku izrāties imagināro puvušo kartupeļu lietā. manliekas viņi sadzirdēja.

šodien biju uz melno sēņu mežu pēc melnajām sēnēm, bet melno sēņu nebija. pielasīju grozu ar kaudzi ar zeltkāta gailenēm, bet tur vēl ļoti daudz palika.

kaķis sver 9+ kg. viņam vajag notievēt. man arī. ļoti.

nujā, šis bija labs mēnesis. paldies. ļoti, ļoti paldies. man tiešām kaut ko tādu ļoti, ļoti vajadzēja.

4 comments|post comment

[Oct. 31st, 2026|06:34 pm]

sēžu ainažu kultūras namā. te karbunkuļu balagāns. lūdzu, nē, tikai ne šo sveškaunu. esmu arī nogurusi no pārāk ilgas domāšanas, ko pateikt, un sajūtas, ka nemitīgi sevi šaustu, ka tā nav pareizi justies, jo tie ir mani vistuvākie. reizēm liekas, ka pat I., pat tētis nav mani cilvēki. man tikai panki patīk. kopš šodienas. diena gan bija skaista. tālumā virs jūras lietus plīvurs. solvitur ambulando.

[Oct. 31st, 2026|06:20 pm]

[Tags

1=1, 3+

]

prasās morālās kompensācijas. sīkas niknas kā lapsenes, jo brālis bija uz ballīti (kāpēc viņš visu visur iet un mēs nekur?!), viena uzkāpa virtuvē uz dīvāna un kaut kā nogāzās ar sānu pret galda stūri, divas nobrāztas švīkas, es, protams, tieši tajā mirklī reāli sēdēju uz poda. kāpj katru dienu un citreiz nekas. ar vecāko izsūcām paklājus, jāizgludina ballītei galdauts (tēma: tēja ar draudzenēm), pie durvīm piezvanīja mošķi, labi, ka bija barankas, es aizmirsu, ka helovīni, domāju vīrs aizmirsis atslēgas un vēl jāiznes bioloģiskie atkritumi un jāaiziet uz veikalu pēc pareizajām sastāvdaļām un rīt te būs vēl piecas (Jezus) mazas meitenītes, turklāt viena pazīst tikai nr.2 un jau gaidu drāmu un nezinu ko darīt un vai darīt, jo sasitās, protams nr.3
reāli gribas vīnu un uzsmēķēt un divas dienas pilnīgi vienai pašai

[Oct. 31st, 2026|02:26 pm]

[Tags

1=1

]

es vairs nevaru. ziniet to padomu, ka bērniem jāiemāca tīrīt un kārtot un uzkopt lai viss nav jādara pašai. jā. bet par ko nerunā - kāds žāksts ir tā iemācīšana, tur tiešām ir vieglāk visu mūžu aiz viņiem vākt. ielienu gultā piesēst uz mīkstas mēbeles, jo esmu pārstimulēta divas stundas kārtojot un tīrot vienlaikus wc, vannasistabu un priekšnamu, jo mēs katra ķipa daram savu darbu (lieku cidoniju sukādes traukos lai var atbrīvot bļodas, kāds mazgā izlietnes un pēc tam podus un kāds mazgā spoguļus un pēc tam grīdas un uzliek uz knaģu astoņkāja zeķes un apenes) mammu, kur grīdas lupata, mammu, tos cimdus var mest ārā? es mazgāšu grīdu, vai man vajag cimdus? kur likt šito? kur stāv tas u.t.t. u.t.j.pr. forši, ka ir motivācija un katrs atradis ko aizraujošu. kas nav forši - es vispār neko negribu darīt, kur nu vēl ja mani rausta dažādos virzienos. labā ziņa - visi mazie spoguļi nospodrināti, podi un izlietnes tīras un gr8das arī tualetēs izmazgātas! <3

[Oct. 31st, 2026|06:36 am]

kādā saulainā oktobra sestdienā iekāpām autobusā un pabraucāmies līdz Ainažiem, kur mūs sagaidīja tētis.

I. iešķieba viņam vienu no savām gleznām. plikni, bet viņš žigli mūs visus nomierināja, ka tā neesot ne viņa sieva, ne kāda no bijušajām, ne es. sēdies, tev divi, Zane, bet skaistas ir tās sarkanās krelles, kas guļ viņai līdzās. atgādina purva dzērvenes. tētis nobolīja acis un nosmējās bārdā, kuras viņam nav, ka viņš padomāšot, kāds rāmis tur piestāvot.

A. bija uzvārījusi ķirbju biezzupu. "muskatriekstu vajag piebērt, tad būs garšīgi," viņa teica, bet es ievēroju, cik jauks ir niknums, ar kādu viņa svieda trauku dvieli pret galdu.

paskatījos, kā izskatās vieta, kur tētis dzīvos, kad beidzot sapratīs, ka pietiek tā sevi izdzīt darbos.

biju priecīga, ka tās vietas jūra man neko nepateica.

[Oct. 30th, 2026|11:52 pm]

visādi iedvesmojoši ieraksti cibā. es ik pa laikam cenšos vairāk pastaigāt lai būtu tās 30+ minūtes 3*nedēļā raitas pastaigas svaigā gaisā, vēlams nedaudz iesvīstot, bet šonedēļ esmu pastaigas apvienojusi ar lietderīgo, bet ne reizi gājusi speciāli staigāt un to tomēr jūt. ir grūti sākumā - īd pēdas, bet pēc 5 min jau jūtu, ka besis atkāpjas. lai gan tikai šodien atgāja sāpes trīs pēdu locītavās, ir tomēr tur tas artrīts un subluksācijas reizēm jūtamas.

nav spēka iedziļināties zinātniskā literatūrā prieka pēc, bet nejauši uzskrienot virsū dažādām gudrām pētniecēm ik la laikam noskatos īsvideo par sieviešu veselību un cenšos vismaz vienu reizi dienā pa kāpnem kāpjot lejā stampāt lai izmasējas skelets, šobrīd nav resursu iet uz kačalku

[Oct. 30th, 2026|02:30 pm]

mēģinu saprast kāpēc ctulhu tik ļoti aizstāv He Jiankui. noskatījos doķeni, kas bija viena no sliktākajām doķenēm, ko jebkad man gadījies redzēt. runāja ļoti noslēpumaini, tikai riņķī un apkārt, teica, ka He ir foršs džeks, kurš ar sievu iepazinies vēl skolā ejot un tad pēkšņi, nez kāpēc, zinātnieki konferencē sāk uz viņu dusmoties. tad vēl tur bija čuvaks ar bārdu, kurš kādas 5x mēģināja raudāt. vārdu sakot, nekas man skaidrāks nekļuva. tad vēl visu ko lasu, piem šo

( ... )

30 comments|post comment

[Oct. 30th, 2026|12:12 pm]

esmu pati sev pateikusi, ka tad, ja šajās dienās uzkritīs migla, pateikšu Tev to, ko K. reiz rakstīja. ka kopīga ir kopābūšana. es nekad tik skaisti neuzrakstītu. bet nu droši vien tikai tad es to varētu pateikt, ja uzkristu migla. tikai tad.
man nepatīk izvēlēties kaut ko vienu, tā nav mana stiprā puse, bet skaistākā no Tavām man šķiet Hokusai Lielā Kanagavas viļņa kastīte - tāda no jūras stikliņiem kopā salikta lieta - kā pasaka, kuru Tu pārstāsti ar saviem vārdiem un kurā man gribas iestūķēties pašai un aizsūtīties citur.
un varbūt tas ir novembra tuvuma dēļ, bet pēdējā laikā pavisam neiespējami liekas domāt par turpmāko.
redzu divas, trīs dienas uz priekšu, bet tas arī viss.
lai nu kā, dzīve ir skaista savā līkumotībā.

[Oct. 29th, 2026|08:10 pm]

ko es manu soctīklu lv nostūrī

Latvieši ir ļoti pret krieviju un tās politiku visos līmeņos - kas ir pilnīgi pareizi un jo vairāk izprotams, ņemot vērā Latvijas vēsturi un kaimiņattiecības. Taču, līdz ar to, rodas arī jokaini blakusefekti kādus tik daudz neredz, piem, angļu soctīklu nostūros, jo viņiem nav attiecīgās vēstures un kaimiņattiecību. Piem, kā kaut kas nepatīk - tā ir kremļa roka. Basically nevar kritizēt neko, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības politiku vai tos pašus grautiņus Francijā un citur Eiropā. Nevar, jo tas ir tas, ko putins grib. Ja daļa britu balsoja par to, ka vēlas pamest ES, tad vienīgais iemesls ir putina boti - tas, ka miljoniem cilvēku no citas nācijas ar savu vēsturi varētu kaut ko izspriest paši, turklāt kaut ko tādu, kas nesakristu ar tavām vēlmēm līdz pēdējam sīkumam - neiespējami.

par Franciju arī - rādīt grautiņus un teikt, ka nav ok - propaganda, jo to grib krievija. man tas šķiet ļoti dīvaini, mums vajag aizvērt acis un ignorēt sliktas lietas, jo nedod dies, tam ir kāds sakars ar krieviju? man šķiet pilnīgi leģitīmi nosodīt kā krieviju, tā grautiņus, tā arī atsevišķu ES politiku.

12 comments|post comment

[Oct. 29th, 2026|04:28 pm]

Burnham can't check who's crossing the Channel but he'll check ur passport before u open TikTok

[Oct. 29th, 2026|02:51 pm]

Žēl tomēr, ka galu galā neuzdāvināju Tev ne observatoriju, ne krāsu tūbiņas, ne visu šo 1. janvāra agrā rīta tukšās pilsētas pamestību. Tu izskatījies tik vīlies, kad ieliku Tev rokās vienu no saviem sarežģītākajiem nosapņojumiem: kuģa vietā stikla pudelē iestūķētu bruņurupuci, kas notur visu šīs pasaules smagumu.
- Ko man ar viņu tagad darīt?
- Nez, vari kaut kur nolikt un paskatīties uz viņu ik pa laikam vai vienkārši ļaut, lai putekļi izdara savu.

[Oct. 29th, 2026|07:58 am]

sad eyes, messy hair -
there is still enough time
to go home

[Oct. 29th, 2026|05:42 am]

vakar I. atsūtīja bildīti ar vienu no savām kastēm un palūdza, lai kaut ko par to uzrakstu. agri aizmigu, ziņu izlasīju tikai šorīt, tad nu šorīt tas bija pirmais, ko darīju - ja Zanei kaut ko tādu palūdz, tad ir uiui... tad tas ir kā vērsim sarkanu lupatu parādīt. nē, nu, labi jau labi. vispirms aplēju kafiju. bet tad gan uzreiz ķēros klāt.

"protams, var lasīt grāmatas. bet var lasīt arī čiekurus kabatās atpakaļceļā no jūras. varbūt arī Tu jau sen gribi pateikt kādam, kurš vienmēr ir līdzās, ka nav nekā tāda, kas būtu vēl īpašāks? tagadne vienmēr ir visīstākais brīdis. mēs ierosinām, lai šoreiz pasaki to citādi. uzraksti mīļu vēstuli, ieliec kastē un sūti tik prom kopā ar visu labo, ko šim cilvēkam novēli pats."

Underworld "Born Slippy" klausos, šo rakstot.

bet arī šo klausos, šo rakstot: https://www.youtube.com/watch?v=kQ0XT9m0wt4

gaidu, kad I. beidzot pamodīsies. droši vien viņam nederēs tāds teksts. viņam nekad nekas neder. mani tas kaitina. ko tad tu man jautā?! ;>

nu, tā.

viss kā vienmēr gaistošs, netverams.

we're fleeting geese in the October sky

(viena no manām mīļākajām atmiņām par šo rudeni - tāds mīļš sīkums, tāds tiripiripļampampam - kā brienu pāri pļavai bildēt kaut kādus putnus, kas tur apsēdušies kā atstarpes taustiņš starp palikšanu un aizlidošanu tādā milzīgā barā, bet nevaru tiem tuvoties, jo iestiegu slapjumā, tāpēc tur tobrīd ir tikai galvas-uz-atpakaļu-atliekšana un paskatīšanās uz debesīm, un pasmaidīšana - ak, tad tu tas esi... mūžīgais, vienmēr pār mums visiem nomodā esošais zilums)

[Oct. 29th, 2026|04:26 am]

“He who binds to himself a joy
Does the winged life destroy;
But he who kisses the joy as it flies
Lives in eternity's sun rise”

- William Blake

[Oct. 28th, 2026|08:12 pm]

šodien arī brauca kā lohi, drusku izbesījos un vakarā vistu cepot uzliku Mariju Kallasu, tad Garančas Karmenas fragmentus un tagad gribu uz operu vai vismaz kinooperu

un vispār es šodien malacīte - ļoti daudz sakārtoju (ko, protams, nemana) un pusdienās ēdu ķīnkāposta un paprikas salātus un ozcepu asinsdesu un izņēmu no šūšanas ateljē salabostos svārciņus un piekususi pēc suņa un visu nemaz nepabeidzu

[Oct. 28th, 2026|06:46 am]

sapnī apgredzenoju Rietumu garastīti. ļoti mierīga bija, gribējās pajautāt, vai tad nemaz negrib aizlidot. ir tāds putniņš. visai neizteiksmīgs, ja kāds vispār gribēja uzzināt manu viedokli, bet vienalga bija skumji, ka tas tikai sapnis. forši, ka jau trešdiena. pusdienās cepšu ķirbi, ēdīšu ar fetas sieru, ko tučtuč pa virsu. saldajā būs banāns. joprojām tie paši 89kg, bet tas ir brīnums, jo esmu daudz ēdusi. vakar, šodien un rīt man 9 h darba diena, bet piektdien tikšu prom mazliet laicīgāk, jeeeej.

[Oct. 28th, 2026|04:05 am]

...un it kā jau parasts trešdienas rīts, bet nekad nebiju domājusi, ka būšu pārsteigta par to, cik dažādas balsis var būt tādam zaķēnam - pirkstiņlellei

(atradās skapja dziļumos pārpalikumi no laikiem, kad strādāju bērnudārzā - tā tas saucas)

pēc sarunas ar 15gadīgo

[Oct. 27th, 2026|09:04 pm]

'es nekad nevēlēšos savus bērnus, jo nevēlos nevienu ienest šajā šausmīgajā pasaulē, kurā ir kari un klimata pārmaiņas.'

precīzi nezinu, ko es par šo tēmu domāju 15 gados, iespējams, ka man bija kāda cita 'nevēlos bērnus' versija. tomēr, cik atceros, es vispār nedomāju par bērniem, neko neplānoju. vienīgais, kad bērns pieteicās, zināju, ka nevēlos šo būtni nogalināt.

iespējams, ka nav lielas jēgas runāt par šo šajā vecumā, jo cilvēkam domas vēl mainīsies neskaitāmas reizes un nevar vienmēr zināt, kas notiks, kad pats atradīsies attiecīgajā situācijā.

nevēlēties bērnus - legit. reasons tho: šausmīgā pasaule. to bieži var dzirdēt. mēs vēsturiski dzīvojam laikā, ko teju vai nevar salīdzināt ar mūsu priekšgājējiem, kuriem burtiski krita uz galvas bumbas, kuriem nebija, ko ēst vai kuri mira no mēra vai masveidā dzemdībās. šis ir, vēsturiskā un ģeogrāfiskā šķērszgriezumā raugoties, ļoti komfortabls periods un vieta.

klimata pārmaiņas - es, protams, nezinu, kas ar pasauli notiks. visos laikos, šķiet, ir prognozētas visādas katastrofas un ir bijušas tādas, kas ir notikušas un ir bijušas tādas kā, piem, pasaules gals, kas nav. zeme nepastāvēs mūžīgi, jā. var notikt sliktas lietas - jā. vai tas ir iemesls, lai teiktu, ka jaunām dzīvībām nevajag rasties uz zemes? es domāju, ka ne.

kā jau teicu - nevēlēties bērnus ir ok, bet mindsets, ka šī izvēle ir altruisma un pasaules glābšanas vadīta - ne. pusaudžiem tas ir piedodams, bet, kad redzu to no pieaugšiem cilvēkiem..nope, u are not saving the world, buddy, just your own ass.

12 comments|post comment

[Oct. 27th, 2026|06:29 pm]

šorīt redzēju, kā pa ceļam uz skolu trīs vidusskolēni stiepa.. lielu stūra vannu :D un ar sajūsmas saucieniem piesaistīja ceturto nesēju