| |
[Dec. 14th, 2025|12:20 pm] |
|
es nevaru paskaidrot un pat nemēģināšu, bet otro kafiju izdzēru ārpus mājām. tad klaiņoju pa krāmu veikaliņu. gribēju nopirkt burciņu ar korķa vāciņu, kurā iekšā sausie ziedi un gaismiņu virtene, bet nopirku šokolāžu zsv vecīti ar tukšu vidiņu. pasmaržoju sveces. dažas tiešām smaržoja pēc tā, kas bija uz tām rakstīts, citas pavisam ne. tad pagalmā piegāju pie eglītes. es to nevaru paskaidrot un pat nemēģināšu. eglīte klusēja. apsargs pabāza degunu no sava namiņa un kaut ko man uzsauca, bet nedzirdēju ko. varbūt gribēja zināt, kāpēc es piepēdoju sniegu. ko es būtu atbildējusi? ka man patiešām ļoti žēl un es labprāt paņemtu savus pēdu nospiedumus atpakaļ? tā nu izlikos, ka neko neesmu dzirdējusi. un kurp es tā eju, ja tikai mājās atnākot pamanu, ka zābaki laiž cauri sniegu? man ir vēl citi, bet riebīgi, ka šie paši vairs nebūs valkājami. izlasīju skaistu teikumu. "Life is a horizontal fall." |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2025|08:22 am] |
 |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2025|07:41 am] |
|
no visiem gada mēnešiem es tagad visvairāk domāju par novembri. par mēnesi, kuru es biju pasludinājusi par vismīļāko no visiem gada mēnešiem. un cik ļoti nekāds tas galu galā bija. es nopirku biļeti uz kādu koncertu, kas vēl tikai būs, lai būtu kaut kas, ko gaidīt. es domāju arī par to, kā visu vasaru es nostaigāju vienās iešļūcenēs. vienu dienu gāju gar kādu pagrabstāva antikvariātu, kad tur atsprāga vaļā durvis un ārā izvēlās drēgnums, apputējušu lietu smarža un tramīgi smiekli. tā ir mana vismīļākā atmiņa par šo gadu. tad pienāca augusts un es satiku M. aizgāju uz pirmo randiņu. pēc īsas sarakstes man par viņu vēl nebija radies nekāds iespaids. vai tas bija rīgas svētku nedēļā jeb ne? neatceros. visticamāk. tā bija sestdiena, ielas bija cilvēku pārpilnas, es jutos neērti, es parasti izvairos no rīgas centra tādās vasaras sestdienās. man bija mugurā zils krekliņš ar taureņiem un zelta krāsas nopilējuma efektu. atpakaļceļā viņš mani pavadīja kādu gabaliņu. gājām gar mākslas muzeju. "atklāšu tev kādu noslēpumu," es teicu. "es nekad neesmu tur bijusi. lai gan man ļoti patīk māksla". viņš smējās. jutu, ka viņš tajā brīdī uz mani paskatās. |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2025|06:49 am] |
es vakar pastaigājoties nodomāju - drīz jābūt sniegam. tad nu tas _ir_ sniegs. aizver acis un iedomājies: klajš, vēl nepiepēdots sniega lauks, cik tālu vien sniedzas skatiens.
šodien pasaulē svin nez kur savākto, tālu un it kā nebaltām dienām kaut kur nobāzto, tad nejauši atrasto kosmētikas produktu paraudziņu izmēģināšanas dienu. es tā tikko izdomāju.
atkal lasu 4 grāmatas paralēli. grāmata par Parīzi nav slikta. dažbrīd grūti no viena mazā krikumiņa pārlēkt pie nākošā, jo katru rakstījis cits autors, bet lasu pa diviem, pa trīs iespaidiem, tad nolieku nost un padaru kaut ko citu, lai izlasītais nogulsnējas. man patīk palasīt kaut ko tādu, kas ir par laiku, atmiņām, vietām, asociācijām. |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2025|12:00 am] |
 |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2025|08:00 pm] |
| [ | music |
| | Cornelius - Typewrite Lesson | ] |
Kad augustā biju slimnīcā un bija diezgan ilgi jānīkst uzgaidāmajā telpā, māsiņa, kura pirms tam mani bija kārtīgi izprašņājusi, atnāca ar papīra trauciņu, kurā bija kodeīns. Es nekad nebiju lietojusi kodeīnu, viņa teica, ka tas palīdzēs noņemt sāpes, kad parastie pretstāpju līdzekļi nelīdz, lai izdzeru turpat uz vietas, ko es arī izdarīju. Pēc kādām 10 min man sāka mesties raibs gar acīm un šķita, ka zaudēšu samaņu, tāpēc iekrampējos krēslā, lai nenokristu. Kritīšu - nekritīšu, drebuļi - tveice, viss ir labi - viss ir murgs, bija kādu brīdi neskaidrība, bet tas pārgāja. Vēlāk vakarā apēdot vēl izrakstīto kodeīna devu es jutu tik lielu atslābumu un mieru, kādu, šķiet, man nebija gadījies just gadiem ilgi, es biju kā rāms, silts ezers, kad saule tikko norietējusi, pēdējās putnu klaigas apklusušas un samtaini mīlīga tumsa pārvelkas visam pāri kā pūkains skafandrs. Ļoti viegli varu sevi iztēloties par adiktu, ja tas būtu brīvi pieejams. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2025|07:48 pm] |
kādas man šodien brokastis, to es nevienam nedrīkstu teikt. bet liekot to visu uz šķīvja es nodomāju, kāda starpība, ja tas viss labi garšo atsevišķi, turklāt vēderā viss tāpat sajaucas.
un kad es skatos, kādi jūs te visi balti un pūkaini...es neviļus domāju... ka galvenais jau, vai kādam tas jūsu labums ir vajadzīgs. un it īpaši, vai tas ir vajadzīgs man.
darbā otrdien apmācības. es jau izdomāju, ko es darīšu, ja man piesiesies. es izvilkšu no galdapakšas to pašu, ko no turienes izvelku vienmēr, proti, savu vidējo pirkstiņu. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2025|05:06 am] |
|
jau ilgu laiku pusapzināti izvairos no filmām un mūzikas, kas mani varētu emocionāli kaut kā saviļņot, nu jo mani viss spēcīgi ietekmē un tāpēc mazliet bailīgi, bet jūtu, ka ļoti vajag, jo jūtos mazliet stīva un sacietējusi un sen nav pabimbāts. Rīt beidzot skatīšos 'dancer in the dark'. atsauksmes? |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2025|04:54 am] |
| [ | music |
| | Apsoli man neko -- Raimonda Vazdika | ] |
Pirms dažiem gadiem viena rudenī biju ļoti samīlējusies, bet mīlestības objekts uzrakstīja, ka mīl mani tikai platoniski, tāpēc es apmēram trīs stundas klaiņoju naktī pa Hanzas rajonu šausmīgi raudot un klausījos austiņās uz repeat Raimondas Vazdikas "Apsoli man neko". Tas bija lieliski. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|09:54 pm] |
skatos Morgana un Fuentes interviju
- You carry tampons in case your female friends get a period or something like it's crazy.
- I'd have no problem giving a female friend a tampon. Would you? Have you ever? I don't suppose you've ever seen a tampon, have you?
- Gross. Absolutely not.
- You think tampons are gross?
- Uh yeah. They're filled with period blood. Yeah, it's kind of gross.
- Wow.
- Are you into that? You like that? You a lot of tampons.
- I don't think you've ever seen it. Have you?
LMAO
one is simping, pretending it is not gross (i mean, it is natural, but it is not smth you would really like to look at), the other is posing as a tough guy who is up and above the tampons, they both look quite silly, imho |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|03:25 pm] |
|
"We all know perfectly well that the man who lives out his life as a consumer, a sexual partner, an “other-directed” executive; who avoids boredom and anxiety by consuming tons of newsprint, miles of movie film, years of TV time; that such a man has somehow betrayed his destiny as a human being." |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|01:33 pm] |
"Katrā ziņā tādi cilvēki kā viņa, spalvas pavēlnieki, ir bīstami. Tie uzreiz liek sapīties aizdomās par neīstumu - ka tāds cilvēks nav vis pats, bet gan acs, kas bez apstājas skatās un redzēto pārvērš teikumos; tādējādi realitātei tiek nozagts pats svarīgākais, nozagta neizteiksmība."
Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem" |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|10:03 am] |
|
jocīgs kakls |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|07:48 am] |
Ja es uzrakstītu un nodotu darbu ar izdomātiem citātiem, tad man to atmestu atpakaļ. Tiesnesis tagad piegādā sprieduma labojumus, taču, kad izdomātie citāti ir aizstāti ar īstiem, teksts pazaudē jēgu, jo tas arguments, ko tur mēğina pievilkt, vairs nedarbojas.
Jebkurā sakarīgā universitātē droši vien būtu sankcijas vai labākajā gadījumā viss jāpārtaisa, bet tiesas standartiem vajadzētu būt vēl daudz augstākiem. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|09:15 am] |
nu nezinu, man tie Oga šotiņi garšo. šorīt nopirku to, kas ar upenēm <3 un izlasīju etiķeti. 7 g cukura vaimanuvai, lai pamēģina tie cukura nīdēji dabūt iekšā 10% ingveru bez cukuriņa lai kādu garšiņu liktu klāt nekas labs nesanāk. izrādās viņiem bija adventes kalendārs un izrādās, ka viņš jātaisa karstajā dzērienā 300 ml krūzītē!
no rīta divreiz arī izskaloju degunu ar Humer un sajutos pēc cilvēka. tagad gan laikam tūska atkal ir atpakaļ - drusku spiež pieri |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|08:37 am] |
es tā daru, kad nervozēju. sastādu sarakstus. jebkādus sarakstus. piemēram, šorīt man patīk laiks, lietas, pulksteņi, smaržas "fat electrician", ziema. bet par visu pēc kārtas. pagalmā ir parādījusies eglīte. pēkšņi. out of the blue. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|07:30 am] |
|
diezgan interesanti ir tas, ka citi vēlas kaut ko tādu, kas ir pilnīgi iespējams. piemēram, te nesen cibā kāds vientuļi sevī saguma, kaut visi reiz apmirtu. es pirmajā brīdī domās piekritu, bet tad apsaucu sevi. kāpēc vēlēties kaut ko tādu, ja tas ir kaut kas pilnīgi iespējams? daudz interesantāk ir vēlēties kaut ko neiespējamu. piemēram, lai nedeg kāpņutelpā veltīgi uguns visu nakti. piemēram, lai es kādam arī reiz kaut ko nozīmēju. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|05:01 am] |
|
ierastā gada nogales uzgaidāmās telpas sajūta. sagaidīju savu čūskas kodienu, tagad varu aizauļot līdzi zirgiem. ja nopietni... jokot negribas. gada kopsavilkums: es nenoliku karoti. es, protams, varu vēl paspēt, bet tagad ir tik daudz no visa kā cita, tāpēc nav vairs laika kaut kam vienam. tāda kā plaisiņu sazarošanās. šķiet, ka viss, ko daru - lūdzos dūmiem, lai tie vēl kādu brīdi uzkavējas. no ziemassvētkiem te nav ne smakas, bet gribu noskatīties to multeni. spermagedons. :)) |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2025|12:45 pm] |
ārsta kabinetā:
- kā man tagad gatavoties tai operācijai? es katru dienu ēdu ikrus un izdzeru vienu jēlu olu.
- .. 0_o .. nu, es domāju, ka nebūs jau tā, ka pēc operācijas nevarēsiet ikrus ēst :D |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2025|03:40 am] |
 |
|
|