|
Aug. 31st, 2026|06:32 am |
labāk nerakstīšu par to, kā man riebjas atgriezties pie darbiem. pietiek, ka to jau vienreiz uzrakstīju. labāk uzrakstīšu par kaut ko skaistu.
sestdien, kad braucām prom no Salacgrīvas, pirms tam devos pastaigāties. upē bija laiva, tajā bija vīrietis. kad viņš pamanīja, ka velku no somas ārā telefonu, viņš pasniedzās pēc airiem, un tieši tajā brīdī es sapratu, cik skaists ir mākoņu atspīdums upē. gribējās iesaukties, lai nedara tā, lai tikai neķeras klāt airiem, jo tad izbojās atspīdumu... bet tas būtu bijis savādi, ja es būtu kaut ko tādu viņam no tilta uzsaukusi, vai ne? tā nu Jums tagad pašiem jātic, ka vienu brīdi tas bija skaists skats.
autobusā iekāpjot pirmais, ko ievēroju, bija spāres piespraudīte, ko šoferis bija nolicis redzamā vietā, laikam nokritusi kādam pasažierim. es ticu tādām zīmēm no visuma. šo uztvēru kā iedrošinājumu. slikti un droši vien jāsāk uztraukties tad, ja visu tulko kā zīmi no visuma, vai ne?
facebook pievienojos grupai "Woman 40+ Getting leaner, Stronger and healthier". |
|