[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Monday, December 23rd, 2024 | ||
|
black_robin |
3:56p | 2024. gads saskaņā ar manā telefonā katrā mēnesī pirmo noglabāto bildi. (ja tajā dienā nekas nav seivots vai arī tas ir kas personisks, tad otro vai trešo etc.) ( ... ) |
| kra | 11:30a | "nenoliec malā, noliec vietā" princips diezgan okay darbojas, māja tiešām ir drusku tīrāka un izskatās sakārtotāka. Tā kā straujiem soļiem tuvojas gada beigas, tad man ir pienācis kārtējais "gribu Jaunajā sākt visu smuki" vilnis. Sakārtot, iztīrīt, saorganizēt. Spēka tam galīgi nav, katru dienu apmēram ar pusi kvadrātmetra tieku galā. Nu, varbūt līdz Zvaigznes dienai kaut kas būs izkustējies. Brīžiem uz nerviem krīt, cik ļoti V "ignorē" visādus svētkus un tradīcijas. Es 100 punkti zinu, ka, ja es viņam neatgādinātu, ka rīt ir Zsv vakars, viņš vispār nezinātu, ka kaut kas notiek. It kā esmu samierinājies, ka, ja gribu svētkus, tad man pašam tie jāorganizē, bet no tā šausmīgi nogurst. Gribas pārsteigumu, gribas svinēšanu, nevis tikai pasēdēšanu ķeksīša pēc. |
|
black_robin |
10:03a | Visu rītu skan galvā: Nice to know my kind will be on my side..i don't believe the hype..and you know you're a terrible sight, but you'll be just fine..just don't believe the hype |
| Sunday, December 22nd, 2024 | ||
|
krii |
6:38p | Šajā gadā vēl jāizdzīvo deviņas dienas. |
|
krii |
1:47p | Ak, jā! Es dabūju kadiķu zarus! Ģertrūdes ielas "Lakstos". |
|
n_komentari [ mapats ] |
12:28p | Kōvid deviņpadsmitais, tu jau ar vīrusu iekriti uz žhīdu meliem, kas tev liek domāt, ka šajā jautājumā būs savādāk. |
| Saturday, December 21st, 2024 | ||
|
black_robin |
10:12a |  Man bija padomā viens nejauks ieraksts, bet tad nolēmu līdz svētkiem neko nejauku nerakstīt..un nekādu politiku. Lai gaiši. |
|
krii |
10:33a | Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs. Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk. (Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.) |
| Friday, December 20th, 2024 | ||
|
aborigens |
9:36p | Tu ne quaesieris, scire nefas, quem mihi, quem tibi finem di dederint. |
|
black_robin |
5:50p | owl and goat  |
| lasitajs | 6:36p | Gaidu no Gata pirmo miksu. O, the tension! |
| Thursday, December 19th, 2024 | ||
|
black_robin |
10:32p | Pieejot pie virtuves loga šobrīd var redzēt Marsu ar neapbruņotu aci. Tas oranži mirgo pa labi virs Mēness. |
| Wednesday, December 18th, 2024 | ||
|
black_robin |
1:02p | |
|
neraate |
2:24p | piezvanīja man ķipa lietišķā sakarā viena sieviete. visa tāda uzvilkusies, sajūta drusku tāda kā skolas direktora kabinetā 'kāpēc jūs domājat, ka?' es saprotu, ka darbs ar cilvēkiem ir grūts un cilvēki ir visādi, bet tagad drusku nožēloju, ka tikai izteiksmīgi klusēju nevis palūdzu lai nepaaugstina balsi |
|
black_robin |
10:01a | Interesanta eseja par hibernāciju. https://aeon.co/essays/how-animals-lear Did our ancestors use hibernation to survive through the winter when it was cold outside or food supplies dwindled? Or is the entire notion of hibernation related to winter misconstrued, and we need a new and fresh perspective? As we know, there are tropical lemurs that can hibernate at high body temperatures, which suggests that being related to winter is a contingent and unimportant feature of a much broader phenomenon than the name suggests. Scientists now agree that animals hibernate not only to save energy or overwinter cold seasons, but as a way to deal with other environmental calamities. This may include wildfires, heatwaves, storms and perhaps even natural disasters on a cosmic scale, such as the meteorite collisions with Earth that wiped out the dinosaurs but spared small primitive mammals that could well have survived thanks to their gift of hibernating. .. For example – what is the relationship between hibernation and sleep? Recent research in several hibernating species reveals that animals often enter the state of hibernation via sleep, as if sleep were the gateway to the state of hibernation, being the first step towards hypometabolism. Where does sleep end and hibernation begin? That’s not an easy question to answer definitively. The relationship between torpor and sleep remains poorly understood and at best confusing, not least because of a lack of clearly defined concepts in this area. Hibernating animals appear to be sleeping, yet we define sleep using explicitly brain- and behaviour-centric criteria, such as immobility, an elevated arousal threshold and characteristic brainwaves, while hibernation and torpor are defined based on metabolic criteria. Perhaps sleep has evolved from more ‘primitive’ hypometabolic states, and the animal that goes from sleep to hibernation recapitulates that evolution in reverse? Can we perhaps even view sleep as an aborted form of hibernation, emerging when our ancestors learned to apply the break at the right moment, to remain in control of the bodily state rather than plunging into torpidity? .. Beigās ir izteikts minējums, ka varbūt cilvēku suga vienmēr ir zinājusi kā hibernēties un tas tiks darīts mirklī, kad citas izejas vairs nebūs. |
| Tuesday, December 17th, 2024 | ||
|
lilja_brik |
2:10p | noskatījos divas sieviešu veidotas filmas "This Closeness" by Kit Zahar un "Blackbird Blackbird Blackberry" by Elene Naveriani, viena ir Gen Z un otra ir millenial, apraudājos par to, cik "female gaze" joprojām ir nereprezentēts, ja šīs filmas šķiet "neparastas", jo kaut kādā ziņā tās ir tik normālas. |
|
black_robin |
12:17p | punching down Delfi.lv ir tāds feministu podkāsts 'Visas labas', šad tad paklausos. Nesen tur bija jautājums vai drīkst jokot par visu un tika izteikta doma, ka ne, ka nevar par tiem, kas hierarhijā ir zemāk par tevi. Šorīt klausījos interviju, kurā Endrū Doils no savas žurnālista/satīriķa/komiķa perspektīvas skaisti ielika šo domu kontekstā: "...and then there this movement came along which we might call wokeness or critical social justice or whatever you want to call it, which was effectively a new powerful force in society which no one was ridiculing. It was as though for all of us this one closed system of thought had somehow successfully portrayed itself as the underdog and therefore became ring-fenced from satirical attention which is an interesting unprecedented thing. Normally we know the church, the state, the government, whatever..we know who the powerful people are and we know where the satirists target will be. But this was a group that said if you mock us, you're actually punching down..you're a bully, even though this whole movement is of legitimizing bullying." Un vērtīga piebilde no intervētāja: "It's also a movement that was based on the belief that virtually every form of interaction can be construed as a kind of bullying given that there's no human motivation fundamentally other than that of power." |
|
lilja_brik |
1:48p | ko man ir devusi neo-tantra, īsumā: fokuss pārvirzījies no tā, ka es esmu resna, uz to, ka nav kaut kas nav kārtībā ar auru. bet redzi, arī tās ir čabošas lapa īsumā, nav nekā briesmīgāka par kapitālisma iespiešanos reliģijā un psiholoģijā. kapitālisms bija labāks, kad tas mijiedarbojās vienīgi ar mūsu kāri pēc lietām. nesen nācās (vispār drausmīgi, ka jādara kaut kas tāds) kādam skaidrot, ar ko kapitālisma kolonizācija ir labāka par sociālistu kolonizāciju. jo "Rietumi" joprojām dzīvo "ilūzijā" par Soviet Union projektu (ir viegli par ilūziju nosaukt otra tukšo laukumu, kurā man svilpo vēsturiskā CPTSD vēji): es uzvilkos un apklusu pusceļā. īsumā, mēs esam dirsā no visām pusēm, bet šī saruna mums būs efektīvāka, atmetot rusofobiju un sajūsmu par NATO. |
|
lilja_brik |
1:45p | šodien par laimi beidzās Merkura retrogrāds un sākās mēnešreizes - lai arī Kristus mani tāpat no tā visa ir atbrīvojis - it kā. |
|
kochka |
12:27a | Tad, kad paliec tu par pūku Šķiet, ka gandrīz visu oktobri (vakaros pēc darba) cepu ābolmaizes, ābolkūkas un arī veselus ābolus krāsniņā kā bērnībā, lai mājās būtu silti, smaržīgi un arī sadāvinātie ābolīši neaizietu zūdībā. Nosalušus kaķīšus ar tādiem ēdieniem gan nav iespējams pabarot, taču vismaz iedegtās lampiņas logā iepriecināja mazus bērnus, pat ja bateriju ražošana nodara lielu kaitējumu. Darba jēga un prieks uzrodas tad, ja man palūdz ieteikt grāmatas vai pasaka, ka mani ieteikumi ir palīdzējuši vai ļoti patikuši, jo īpaši dienās, kad esmu samiegojusies un īsti nesaprotu, ko es šeit daru. Reizēm ir tāda grūti aprakstāma sajūta, it kā tiešām varētu cilvēkus lasīt kā grāmatas (tādos brīžos galvā skan vajadzīgie grāmatu nosaukumi). Bet reizēm ir klusums, apjukums un neziņa. Šaubos, vai kādreiz kļūšu par tik omulīgu tēlu kā bibliotekāre Mičiko Aojamas grāmatā “Tas, ko tu meklē, atrodams bibliotēkā” (cilvēku, kas prot ieteikt neparastas grāmatas, kas iedvesmo cilvēkus uz labām pārmaiņām). Pietiks jau ar to, ka saņemšos izlasīt šo grāmatiņu. Varbūt iedvesmošu sevi uz ko labāku. Current Music: Baložu pilni pagalmi - Kādas draudzības sākums |
| Monday, December 16th, 2024 | ||
|
zilnezal |
9:20p | visādas muļķības kā man iet dienās, kad spīd saule, es ilgi stāvu pie loga acīm ciet. man šķiet, ka ķermeņi grib būt gaismā. es nolieku savu ķermeni tā kā tādu augu pie loga un stāvu. es zinu, ka D vitamīnu var dabūt, ja logu atver, bet laukā ir pārāk auksti, un iekšā ir pārāk dārgi. sasilt. es tamborēju, tamborēju cimdus mammai un māsai, šalli A., gribu uztamborēt sev zeķes. tas ir lieliski, es jau sen gribēju atsākt tamborēt. tā kā laikam vispār ir diezgan labi, es kaut ko daru. Lasu Silvijas Plātas "The bell jar" un identificējos ar galveno varoni, atceros, ka neilgi pēc grāmatas sarakstīšanas Silvija iebāza galvu cepeškrāsnī. Biju uz briseli, uz parlamentu ar partiju, man bija ļoti, ļoti garlaicīgi un nebija neviena, ar ko runāt, tāpēc es tamborēju un jutos tā, kā jutos skolā vai kā jūtos citos grupējumos ar cilvēkiem, starp kuriem neatrodu sev vietu un neatrodu atbalsi, savu atspulgu. man bija dzimšanas diena, es noguru. man uzdāvināja daudz jauku lietu, tamborētu cepuri ar austiņām, kuru var sasiet zem zoda, čības, poļu pornožurnālu, krāsojamo grāmatu ar ļoti skaistiem ziedu attēliem, kurus man bail sabojāt, auduma maciņu no auduma, kurā attēlotas vistiņas. foto filmiņu. runājot par fotofilmiņām - aiznesu uz BFS filmiņu no grieķijas, t.i., grieķijā sabildēto un man pateica, ka vispār izskatās, ka filmiņa nemaz nav tinusies. neesmu vēl aizgājusi pakaļ flešam, iekšēji noskaņojos, ka viss ir zaudēts. nu nekas. dzīvot nozīmē atteikties. |
|
black_robin |
7:05p | Batlere nav feminisma filozofe, bet kvīru teorētiķe. Feminisms analizē varas attiecības starp dzimumiem, Batlere tās apslēpj. |
| kra | 5:12p | šķiet, ka neesmu redzējis sauli jau kādas divas nedēļas. iebliežu savu SAD gaismu, man šķiet, ka tas vismaz mani kaut kā drusku glābj. lasu, ka šitāda tumsa būs vēl kādu mēnesi. mī un žē. V atnāca no darba ar eglīti, viņiem tur kaut kāda fotosesija bijusi un nebija, kur to egli pēc tam likt, ofisā jau viena ir, viņš paņēma mums, nu, tagad mums ir eglīte, varbūt tuvākajās dienās atradīsim iedvesmu to izdekorēt, man, protams, gribas tur visus savus krāsainos -tchotchkes- salikt, V grib melnbaltu arhitektu eglīti, nu, kādas redz interjera žurnālos, pfff, saku, ka būs jādala uz pusēm tā egle |
|
neraate |
9:01a | vakar vakarā sajutu, ka kaklā kkas īsti nav labi. no runāšanas. es vakar visu dienu pļāpāju un sestdien vakarā un piektdien gandrīz visu dienu un man kaklā diskomforts, jo piekususi mēle :D bušočanās laikā izmežģītu mēli šis nepārspēs, tādēļ no pašizraisītiem ievainojumiem ir godpilnajā trešajā vietā. otrajā - griežot arbūzu kājā iedurts nazis |
|
lilja_brik |
12:12a | moka nostaļģija pēc kaut kādas frekvences, kas vairs nekur nav atrodama tur ir slapjš sniegs, ielas lampu oreoli, asaru smarža, cigarešu dūmi, kaut kas tāds. "nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā". es gribu likties mierā, es gribu mierīgi kļūt mazliet vecmodīga. |