| |
[Apr. 26th, 2026|08:38 pm] |
 |
|
|
| |
[Apr. 26th, 2026|07:58 pm] |
 |
|
|
| |
[Apr. 26th, 2026|04:29 pm] |
|
pirms 20 gadiem es pat nenojautu par cibas eksistenci; pirmais mans ieraksts ir 3 gadus vēlāk |
|
|
| aprīlis |
[Apr. 26th, 2026|02:56 pm] |
|
padevos aktuālākajam cibas trendam "pirms 20 gadiem...", aizgāju palasīties savu žurnāli un konstatēju, ka pirms 20 gadiem es pārsvarā visu laiku biju vnk pālī. |
|
|
| |
[Apr. 26th, 2026|02:43 pm] |
Pabraucam garām krupīša ceļa zīmei. "Tread softly because you tread on my dreams," man ienāk prātā tā viena rindiņa.
"Interesanti, ko jaunu tu man varēsi parādīt," kāds skaļi domā, un es krītu panikā un ceļmalas balto vizbulīšu zvaigznājā.
Pēc tam viss pāriet, arī lietus, arī Му́мий Тро́лль dziesma "Где такой я?", arī miegs. |
|
|
| cirslīšstāsts |
[Apr. 25th, 2026|10:15 pm] |
|
asdā meklēju sev sporta krūšturi un pilnīgi visi bija ar pads un man tas nepatīk, bet, ko padarīsi. pēc tam mājās mazliet iegriezu audumā, lai varētu tos izņemt, pēc tam sameklēju tādas pašas krāsas diegu un aizšuvu ciet...lai atklātu, ka krūšturim jau bija iekšpusē mazi atvērumi tieši šim nolūkam - lai tos varētu izņemt. nja. mans vienīgais attaisnojums - ka iepriekšējiem šādu atvērumu nebija. bet jā, ļoti labs dizains, respect. |
|
|
| |
[Apr. 25th, 2026|04:16 pm] |
klausījos vienu Junga interpretāciju un tur bija teikums: you are not responsible for healing the shadow inside him.
un tad man pēkšņi iešāvās prātā, ka visa Morisettes dziesma "Not the Doctor" ir tieši par šo.
I don't wanna be the filler if the void is solely yours
I don't wanna be your glass
Of single malt whiskey hidden in the bottom drawer
I don't wanna be a bandage if the wound is not mine
Lend me some fresh air
I don't wanna be adored for what I merely represent to you
I don't wanna be your babysitter
You're a very big boy now
I don't wanna be your mother
I didn't carry you in my womb for nine months
Show me the back door
I don't wanna be the sweeper
Of the egg shells that you walk upon
And I don't wanna be your other half
I believe that one and one make two
I don't wanna be your food or the light
From the fridge on your face at midnight, hey
What are you hungry for?
I don't wanna be the glue that holds your pieces together
I don't wanna be your idol
See, this pedestal is high and I'm afraid of heights
I don't wanna be lived through a vicarious occasion
Please, open the window |
|
|
| |
[Apr. 25th, 2026|03:57 am] |
|
Kā es vakar atradu mājas? No autobusa izkāpusi, pirmkārt kampu svaigu gaisu. Tad vnk gāju, skatījos uz kaijām un pēkšņi sapratu, ka esmu kaut kur redzējusi šo vietu, šo debesu nostūri. Tā es nonācu mājās. |
|
|
| Gribu būt pasaule |
[Apr. 25th, 2026|01:26 am] |
| [ | music |
| | The Church - Under The Milky Way | ] |
Laikam kādas trīs reizes atliku Rīkas Pulkinenas grāmatas "Burvība" lasīšanu, jo likās, ka mani tur gaida kaut kas biedējošs. Turklāt sākumā grāmata šķita par skaļu, košu un krāsainu. Taču, tā kā šogad esmu apņēmusies lasīt arī nekomfortablas grāmatas, metu prom savas bailes no depresijas un metos iekšā lasīšanā. Protams, ja grāmata sākas ar jaunas meitenes nāvi, saprotami, kas gribas mest līkumu, jo, vai es gribu lasīt par tuvinieku sērām? Lai tiku uz priekšu, izdarīju to, ko parasti nekad daiļliteratūras lasīšanā nedaru, izlaidu nodaļu, kurā bija līķa apraksts. Lai gan intuitīvi šķita, ka tam arī ir nozīme stāsta kopainā, taču labāk kaut ko izlaist nekā stāvēt uz vietas. Pat necerēju, ka grāmata mani tā pārsteigs labā nozīmē, jo varbūt man arī raksturīgi ieraudzīt pēc iespējas vairāk dzīvju, lai redzētu dažādus stāstus. Reizēm stāstītājs var būt arī fotokamera vai putna acs. Cilvēks var vairāk interesēties par citiem, stāstīt stāstus, bet pats sevi neatklāt. Un varbūt tā ir ar visiem, ka pilnībā cilvēka kopumu nekad neizzināsim, tikai fragmentāri? Un cilvēkus gribam ievietot savā stāstā? Taču īsti nepiekrītu, ka mēs nemaz nevarētu zināt kaut vai daļu patiesības, jo tas būtu pārāk jocīgi, ja katrs būtu ieslodzīts tikai savā redzējumā un dzīvotu tikai savos murgos.
( paslēpties savā prātā ) |
|
|
| |
[Apr. 23rd, 2026|10:10 am] |
|
ir jau grūti ar to sauli polārajai mitrenei, it īpaši pie stūres, bet šodien mājās viss smaržo tā, kā pavasarī, kad saule ir drusku indīga un var just to saules tīrības smaržu |
|
|
| |
[Apr. 23rd, 2026|07:39 am] |
sapnī kaut kas no W. Stafford rindiņu "In the war some of the enemy didn't fight very hard, and some of us didn't either. Between battles unregarded peace crept in while warriors were sleeping" toņiem.
nekad neesmu braukusi speciāli apskatīties sakuras. redzējusi esmu bildēs vai arī pa tramvaja logu garāmbraucot. šodien arī nebraukšu speciāli skatīties. |
|
|
| Cibiņš |
[Apr. 23rd, 2026|07:15 am] |
|
Beidzot saņēmos šeit pajautāt... kas notika ar cibiņu Darkans? |
|
|
| |
[Apr. 23rd, 2026|04:48 am] |
"the cake was so good, I went back for a second helping"
/ atradās bilde, kur 19gadīga pretzel guļ pļavā, iekūņojusies guļammaisā, izskatoties pēc čokuraina kāpura (guļammaiss gan bija sārts, ne zaļš)
un paceltās galvas dēļ radot iespaidu, ka nezina, cik pulkstens
starp citu, no tās dienas atceros, ka tiešām nezināju ne to, cik pulkstens, ne kāda diena, ne arī gadalaiks (pašā pirmajā brīdī, protams)
vēl atceros, ka visas mašīnas durvis bija vaļā
dunduri dunduroja
un es klausījos HIM (es tolaik klausījos tikai HIM)
priecīga, ka man ir tik daudz atmiņu, kas saistītas ne tik daudz ar citiem, cik ar mani pašu |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2026|09:47 pm] |
| [ | music |
| | i dont wanna feel this way - ark, rikki | ] |
esmu sasniegusi to dzīves stadiju, kurā spēju novērtēt labu miskastes maisu. tādu, kurš nav pārāk plāns, kurā viegli nerodas caurumi, bet ir biezs un vēl, ja tam ir rokturi, kurus sasiet - ko vēl vairāk no dzīves var prasīt. lozungs varētu būt: labs maiss - tāds, uz kuru var paļauties. vai arī: labs maiss - uzticami satur visus tavus mēslus.
pērkot pēdējo miskasti, tika apsvērts arī dekoratīvs dzelzs spainis ar vāku, bet tad m. ieminējās, ka droši vien tas būtu diezgan iespaidīgi, ja viņš naktī tam nejauši iespertu un vāks aizlidotu pa grīdu.
varbūt kaut kādā paralēlajā pasaulē ir saglabājušās lietas, kuras nevajadzēja izmest: pusaudža vecumā diezgan uzvilktā stāvoklī devos uz konteineru un izmetu kaudzi ar vēstulēm. |
|
|
| aprīlis |
[Apr. 21st, 2026|09:30 pm] |
aprīlis kaut kā nu tā. ir pārsvarā auksti un pārsvarā sarežģīti.
* vēl pāris brīnišķīgi kolēģi uzrakstīja atlūgumus;
* etnofestivāls gāžas uz galvas, viskaut kas gāžas uz galvas, nekas no tā neliekas iedvesmojošs un aizraujošs;
* volvo riepu maiņa pārvērtās par nepatīkamu bezmaksas diagnostiku - 2 salūzušas atsperes, viens iztecējis amītis, galīgi nodiluši bremžu kluči un diski, jāmaina bukses, beigts spararats, no motora gāžas eļļa (visa panna apakšā pilna). + skates kontekstā ir plaisa vējstiklā vadītāja pusē. + visa tā elektroneuzticamība. karoč, šrots. man jau kādu laiku ir tā mātes zārka nauda citai mašīnai, bet manliekas es labprāt kādam samaksātu, lai atrod un nopērk man to auto. man no vienas puses neizsakāmi neinteresē (es gribu tikai sēdēt un braukt, nevis par to domāt), no otras puses es jūtos neizsakāmi nepārliecināta, attiecīgi izdarīt izvēli un pieņemt kkādu lēmumu ir drausmīgi apgrūtinoši. volvo skate beidzas jūlijā. drusku laiciņš agonēšanai vēl ira.
tātad man, lūdzu - ekonomisku un lielu universāli, ar manuālo kārbu, āķi un dīzeļmotoru (man patīk, kā skan dīzeļmotori!).
* vairāku iemeslu dēļ diezgan cītīgi iedziļinājos ssri un antipsihotiķu jautājumā. es biju jau reiz to darījusi pirms kādiem 10 gadiem, bet tagad pieejamā info ir tikai vēl drūmāka un vēl vairāk uzdod jautājumus kāpēc cilvēkiem to liek lietot gadiem (es saprotu, ka ir kkādi izņēmumi, kas citādi nevar).
* gandrīz vispār neesmu bijusi dārzā. aizvakar mēģināju, bet iekļuvu pagrabā un aizķēros tur. tur bija daudz likvidējamas nešķīstības.
tomēr iesēju zirnīšus, burkānus un spinātus. pie mājas bija izlīdusi pirmā sparģeļu sauja, uzcepu omletīti ar stracchino. sāku rakņāties pa kompostu.
* bija ļoti labs Līgu koncis Vagonos. laikam pirmais, kurā es gandrīz ne mirkli nejutos apmaldījusies - varēja dzirdēt un saprast, kur mēs atrodamies un attiecīgi arī reaģēt. paldies Oliveram! lažas bija, bet nekas tāds.
* pirmo reizi biju uz džimu. man jau kādu laiku liekas, ka vajag kkādus svarus cilāt, bet man bail/anksis iet uz sporta zāli un justies tur lost un tizlai. tāpēc savaņģoju kolēģi, kas iet regulāri un mācās fitnesu un vēl divas ieinteresētas kolēģes. pie īstajiem svariem mūs laidīšot, kad būsim sagatavojušas ceļus un muguras, bet tāpat bija grūti un ritīgi forši arī. kolēģe forši dīda. gribētos iet vismaz reizi nedēļā, vismaz kamēr vēl muižai ir dīls ar VOC.
* kādu mēnesi neesmu pīpējusi. tas gadījās netīšām. kaut kā prāts pats atleca atpakaļ "es nesmēķēju" mōdā. vispār nav grūti, arī psiholoģiski. |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2026|07:11 pm] |
Tomēr vēl viena lieta par Smitas rakstu. Viņa tur min arī mizogīniju, piem, ja mēs runājam dzimum-neitrālā valodā, tad nepamanām mizogīniju. Es piekrītu, ka runāt dzimum-neitrālā valodā daudzos gadījumos apslēpj lietas, kuras citādi būtu redzamas (piem, male pattern criminality etc), bet vai apslēptais tiešām ir mizogīnija?
Ja runa par Epšteinu, viņu nosaukt par mizogīnistu šķiet norma, tai pat laikā, ne jau tikai viņš viens traffikoja un izmantoja sievietes - viņam bija daudz palīgu un daļa no šiem palīgiem arī bija sievietes. Ja nebūtu runas par upuriem sievietēm, bet vīriešiem, vai mēs viņu sauktu par mizandristu? Maz ticams.
Smita minēja 'lēcu' un lēcas vienmēr man liek uzmanīties. Šajā gadījumā 'mizogīnijas lēca' man atgādina stāstījumu par lekciju, kurā apskatīta Hičkoka filma "39 soļi", lekcijā nav nekas no tā, kas padara viņu par labu režisoru, bet visa lekcija paredzēta, lai 'atmaskotu' viņa seksismu, jo nekam citam nav nozīmes. Līdzīgi 'mizogīnijas lēca' ir marksistiska tipa analīze à la Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu. |
|
|