friends [entries|archive|friends|userinfo]
replikants

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 4th, 2026|08:30 pm]

neraate
šogad atkal paspēju uz to MentorShow, patika arī tas vakardienas seminārs, šodien Marissa Peer, tagad tik atcerēties citas dienas arī (un nenokavēt piektdien) un gribas izaugt lielai un iziet to 90 dienu kursu. bet nu to, kad izaugšu liela. atcerējos arī, ka andelemandele nopirku Gabora Matē grāmatu pa lēto. nīkst kastē zem gultas
linkpost comment

[Nov. 4th, 2026|07:58 pm]

neraate
[Tags|]

staigā te viens cilvēks pa māju sūkādams marinētu sīpolu. t.i. es sagriezu sīpolu, uzspiedu drusku citrona sulu, uzkaisīju sāli. esot ļoti garšīgi. es nezinu, ko es te esmu sadzwmdējusi, mežoņus kaut kādus - ēst pliku jēlu sīpolu!! :D

nav jau grūti un veselīgi
linkpost comment

[Nov. 4th, 2026|12:23 pm]

black_robin
https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c6zxjz40l280o

strīdi par to vai futbolists - vārtusargs, kurš leca gaisā un ar celi ietriecās cita spēlētāja krūtīs un spēlētājs pēc tam no tā nomira, ir krimināli atbildīgs. es nedomāju, ka viņš speciāli mēģināja kādu nogalināt un tas ir jāņem vērā, taču, ja tu uztriecies kādam virsū un cilvēks pēc tam mirst, tad ir pamats runāt par manslaughter un nevar būt tā, ka neviens nav atbildīgs.

kā arī, šķiet, ka viņam vajadzētu aizliegt turpmāk spēlēt.

redzu cilvēkus rakstām, ka saukt to par manslaughter ir necilvēcīgi un tagad nabaga spēlētājs saņems tik daudz naida un tiks vajāts utt. kurināt naidu un viņu vajāt nevajag, viņš droši vien jūtas pietiekami slikti jau tāpat, bet viņš te nav upuris, upuris ir nosistais spēlētājs un viņa bērns un tuvinieki.
link11 comments|post comment

hehe [Nov. 4th, 2026|07:54 am]

pretzel
link1 comment|post comment

[Nov. 4th, 2026|06:11 am]

pretzel
linkpost comment

[Nov. 4th, 2026|05:47 am]

pretzel
"senksjuuuuu!!!!" vakar kāds kaut kur man aiz muguras gribēja angliski pateikties, bet sanāca dikti smaidīgi un ķīniski.

nopirku vakar aptiekā tabletīšu trauciņu septiņām dienām, jo no rīta nevarēju saprast, esmu vai neesmu iedzērusi savas tabletes. tik tālu nu esmu tikusi. patika atnākt mājās un uzreiz visu salikt pa tām kastītēm. biju sajūsmā, ka tās kastītes var ar tādu mīlīgu klikšķi gan atvērt, gan aizvērt.

diezgan laba tā G.Hanas "Veģetāriete". patīk tie viņas sapņu detalizētie apraksti. kaut pie manis nāktu tik aprakstāmi sapņi! sapratu, ka man patīk lasīt par visādām mānijām, apsēstībām. nez, kāpēc tā ir, ka tieši vājības mūs padara tik skaistus? bet arī kaut kas tāds, no kā arī es vienmēr esmu baidījusies. ka kaut kas - jebkas - pārņems tik ļoti savā varā, ka neredzēšu izeju. 19. lappusē trāpījās trīs teikumi, kuri man likās neiederīgi, bet es tos ātri vien piedevu un aizlasījos tālāk. arī garšīga grāmata, jo visādi kibimbapi pieminēti.
linkpost comment

[Nov. 3rd, 2026|10:40 pm]

black_robin
[music |Cyberpunk Treehouse Pod in Neon Mist]

pabeidzu Yonu [tālāk spoileri]. manas sliktās nojautas neapstiprinājās un neviens labais tēls neaizgāja bojā, bet tomēr nobeigums nedeva nekādu piepildījumu. galvenokārt laikam tāpēc, ka fona slow burn attiecības tā arī netika līdz kkādam atrisinājumam, kas būtu dziļāks par 'tu zini kā es jūtos, es zinu kā tu' - tas bija par īsu, citreiz laimīgie nobeigumi šķiet banāli, bet, ja to nav, tad atkal ir sajūta, ka kkas ir nozagts vai lieki aiztaupīts. bet varbūt autore ar nolūku ir atstājusi pavērtas durvis savai potenciālajai nākotnes scenāriju rakstīšanai - ja tā, tad esmu ar to mierā.

viena tulkotāja reizēm attēlu malās rakstīja savas piezīmes, viņa tās atstāja vietās, kur vai nu bija kāda jēdzienu tulkošanas problemātika, vai arī - kur sižets viņā bija izraisījis spēcīgas emocijas, šajā gadījumā tie vienmēr bija īsi un kodolīgi emocionāli vēstījumi un bija interesanti tos lasīt, manas domas bija visai līdzīgas, varbūt mazāk kritiskas kā viņai, iespējams tāpēc, ka es jau nestrādāju ar šo stāstu kā viņa, tikai baudīju jau veselu, uzzīmētu, uzrakstītu, iztulkotu un, vārdu sakot, jau daiļi noformētu gala versiju.

kā vienmēr - mazliet skumīgi, kad kas aizraujošs beidzas.
linkpost comment

[Nov. 3rd, 2026|11:37 pm]

neraate
ironiski, ka vasarā nopirktajam krūšturim (Pepco, 6€), ko pirku jo mugura esošajam stīpa pārlūza uz pusēm (!!) un man pēc darba bija jābrauc uz mazpilsētu un bija tik karsts, ka bez nav komfortabli, kur nu vēl ar drošības jostu.. izlīda stīpa no vīles. vispār jau malacis turējās godam, dūšīgi lietoju. tik tagad atkal man vajag pupu bruņas un man besī pirkt krūšturus, turklāt vajag ar stingru polsteri (lai kaķis nevar izkost cauri.lol)
linkpost comment

[Nov. 2nd, 2026|10:36 pm]

pretzel
visu dienu turbopeles režīms, tagad pārdurta kā balons. nezinu, tāds savāds noskaņojums. iesāku lasīt G. Hanas "Veģetārieti". Salacgrīvas bibliotēkas zīmodziņš šīs grāmatas titullapā ir skaists. ar enkuriņu. pašā vakarā vēl pus stundu pirms pērlīšbodītes klapēšanās ciet ieraudzīju divus sudraba krāsas kamieļu piekariņus, ne lielākus par pāris centimetriem. ar to pietika. es pēkšņi zināju, ar ko to apaudzēt. viss ir tuksnesis, iešanana cauri slāpēm, mirāža, kas tālumā, mana un tava sapņu karavāna. paspēju saskribināt citu nepieciešamo, kas var noderēt,un ceru, ka sanāks kaut kas gaismas ķērājam līdzīgs. par maz stundu dienām.
linkpost comment

Interpunkcija [Nov. 2nd, 2026|09:25 pm]

kochka
Pārlasīju šorīt pusmiegā uzrakstīto tekstu un izbrīnīja lielais jautājumu zīmju skaits. Tā jau smieklīgi, bet galīgi neiederīgi, tāpēc tās nodzēsu. Tas tikai liecina, ka laikam pati esmu kā staigājoša jautājuma zīme.
link9 comments|post comment

[Nov. 2nd, 2026|06:27 pm]

black_robin
"Vienā no grāmatas nodaļām ar nosaukumu "Sieviešu studijas: pirmie gadi" profesore Rotenberga prezentēja savu 20. gadsimta 70. gadu sākuma feministiskās filozofijas kursu, kas izgaismo viņas revolucionārās dusmas.

Ikviens, kurš joprojām domā, ka sieviešu studijas sākās ar mērenu mērķi iepazīstināt ar sieviešu vēsturi un perspektīvām galvenokārt vīriešu izglītības vidē, ātri vien tiks atbrīvots no šī priekšstata, uzmetot skatienu tām nesavaldīgajām, redukcionistiskajām, zinātnei pretējām un naida pilnajām agitpropa teorijām, kas veidoja visu mācību programmu.

Es šeit piedāvāju galveno lasāmgabalu kopsavilkumu. Tāpat kā liela daļa otrā viļņa feminisma, arī Rotenbergas lasāmo darbu saraksts bija izteikti marksistisks. Obligāts teksts bija Frīdriha Engelsa „Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelsme” (1884), kurā tika apgalvots, ka ģimene ir galvenā sieviešu apspiešanas vieta. Nodaļā „Ģimene” Engelss saistīja sievietes stāvokli laulībā ar apspiesto strādnieku stāvokli kapitālisma apstākļos, apgalvojot, ka „modernā individuālā ģimene ir balstīta uz atklātu vai slēptu sievietes verdzību mājās”, un precizējot, ka „ģimenē [vīrietis] ir buržuā, bet sieva pārstāv proletariātu”.

Šis teksts aizsāka ilgstošu feministisko tradīciju apspriest ģimenes dzīvi — ieskaitot seksuālo intimitāti, mātišķumu, aprūpi un mājas dzīves vadīšanu — ekonomiskos terminos, bieži atsaucoties, piemēram, uz sievietes „reprodukcijas slogu”, „emocionālo darbu”, „aprūpes izmaksām” un tamlīdzīgi, tādējādi lielu daļu no tā, kas dzīvi dara jēgpilnu, reducējot uz ekonomisku aprēķinu. (Vīrieši, protams, arī piedalās neapmaksātā un emocionālā darbā, taču retais vīrietis apgrūtinātu sevi ar to uzskaitīšanu un paziņošanu pasaulei, un maz ticams, ka sabiedrība viņiem justu līdzi, ja viņi to darītu.)

Jebkuram studentam, kurš bija tik naivs, lai ticētu, ka bioloģijai ir kāda loma vīriešu un sieviešu pieredzē, Evelīnas Rīdas raksts „Vai bioloģija ir sievietes liktenis?” (Is Biology Woman’s Destiny?, 1971), kas publicēts žurnālā International Socialist Review, sniedza nepārprotami noraidošu atbildi. Rīda apgalvoja, ka atsauces uz bioloģiju ir nekas vairāk kā seksistiski triki, lai aizsargātu netaisnīgu sociālo sistēmu. Viņa asi kritizēja „vīriešu supremātistus, kuri uzdodas par zinātniekiem”, par apgalvojumiem, ka sieviešu „nepilnvērtību” ir noteikusi daba. Turpretim viņa apgalvoja, ka patriarhāts ir tikai nesena vēsturiska parādība, kuras cilvēka radītās netaisnības spilgti izgaismoja iezemiešu un citas senās sabiedrības, kurās sievietēm piederēja vara un izvarošana nebija pazīstama. Rīdas raksts to, kā tam trūka pierādījumu ziņā, kompensēja ar pārliecību.

Šādi teksti virzīja sazvērestības teorijā balstītu uzskatu par vēsturi — uzskatu, ka sieviešu pirmatnējā vara gadsimtu gaitā ir mazinājusies patriarhālā spiediena rezultātā un ka Rietumu sabiedrībās viss ir vardarbīgs, apspiedošs un ekspluatējošs, baltajiem vīriešiem iznīcinot dabu un „cēlos mežoņus”. Nekur Rotenbergas uzdotajos lasāmgabalos nevarēja atrast nekādu aizstāvību civilizācijai, ko Rietumu vīrieši bija uzcēluši. Nekur nevarēja atrast ne brīvā tirgus, ne heteroseksuālās ģimenes aizstāvību; nekur nebija ne mazākā mājiena, ka vīrišķās un sievišķās lomas attīstījušās organiski laika gaitā, reaģējot uz izdzīvošanas vajadzībām.

Nevienā no uzdotajiem tekstiem nav minēts, ka mīlēt vīrieti un audzināt ar viņu bērnus ir tas, ko daudzas sievietes vēlas no savas dzīves, vai ka ģimenes modelis, kāds tas izveidojās Rietumos, pirmkārt, bija paredzēts, lai nodrošinātu drošību un aizsardzību bērniem."

/The Goddess That Failed
link5 comments|post comment

[Nov. 2nd, 2026|03:08 pm]

black_robin
Lasu Janice Flamengo grāmatu The Goddess That Failed. Tīri labi, piem:

"Over the years, feminism has pursued a grab bag "intersecting" victim causes, raging from homophobia to transphobia, anti-blackness to Islamophobia. These maintain the moral fervor and soul-purity of adherents. Intersectional commitments may involve feminism adherents in certain incoherencies, as they march in the Slut Walk one day and don the hijab on another; believe all rape claimants one day, and decline to believe them on another, depending on a race and religion of accused."

Tā tas ir, viens no spilgtākajiem simboliem šajā sakarā ir AOC, kura vienā mirklī plīvojošiem matiem un paceltu dūri sauc: My body my choice, tad ņirgājas par sportistēm, kas iebilst pret vīriešiem sieviešu kategorijā; un vēlāk vēl uzliek lakatiņu un iet pie sava musulmaņu vēlētāja, kur telpā sanākušie ir gandrīz tikai un vienīgi vīrieši, jo sievietēm ir jāpaliek mājās, jo nav ko maisīties pa kājām. Feministes var neciest kristietību un visu, kas ar to saistīts, tas pat ir vēlams, bet ne islāmu, kurš vairākos - īpaši feminismam svarīgos aspektos, ir krietni vien ekstrēmāks.

Tad tālāk: "British feminist Julie Bindel published an uncompromising denunciation "Why I Hate Men" (2006) in The Guardian, unashamed to promote anti-male bigotry. A year later, however, writing about her country's decades old rape gang scandal, she refrained from describing the perpetrators as predominantly Pakistani and Muslim, expressing concern that "One of the many tragedies resulting from this phenomenon is how it is fueling racism and mistrust of whites towards Pakistanis where little existed previously." She has never worried about fueling hatred against white British men."

Par to tiešām nekāds uztraukums nav novērots, lai gan feminisms it kā taču ir par dzimumu vienlīdzību, bet rakstīt 'why i hate men' ir pieņemami, bet pamēģini uzrakstīt kā vīrietis 'why i hate women' un pavēro feministu reakciju. tas tāpēc, ka nekādas vienlīdzības nebūs, jo feminisma ietvaros sievietes vienmēr tiks skatītas kā upuri un vīrieši kā apspiedēji, tāpēc vīriešu ienīšana kļūst par akceptējamu, bet sievietes kļūst par upuriem, kuriem ir dota atļauja būt vissliktākajai sevis versijai, jo tā nekad nav viņu vaina.
link2 comments|post comment

[Nov. 2nd, 2026|03:31 pm]

neraate
ja reiz par patiesi svarīgo, tad esmu atklājusi vēl vienu ēm brendi, kur man ļoti daudz kas patīk. Love & roses. tur ir kuplas piedurknes, mežģīnes, i,šuvumi, brokāts, samts un velūrs, polsteri uz pleciem, zeltītas pogas un krāsas, krāsiņas!! turklāt arī mani mīlākie toņi!

varbūt izaugšu arī līdz 'apčamdīt dzīvē'
link4 comments|post comment

[Nov. 2nd, 2026|09:41 am]

vakardiena
Jo mazāk piemērota sabiedrībai un dzīvei ar citiem, es kļūstu, jo piemērotāka, acīmredzot, es kļūstu militārajai dzīvei.
linkpost comment

[Nov. 1st, 2026|08:27 pm]

black_robin
man uz viena no tabiem fonā ir uzlikts Tokyo Shinjuku Kabukicho Live, kad sāku skatīties, tur bija apm 3am, tāpēc cilvēku bija visai maz un daži iereibuši. divi čuvaki iegāzās pie veikala noliktās miskastēs, bet izskatījās, ka viņiem klājas visnotaļ labi.

pirmā live camera, kuru kādu laiku vēroju, bija, kad man bija kādi 19 un tas bija kkāds Ņujorkas ielas stūris uz kura bija mazs veikaliņš. tolaik šķita, ka tas ir kas ļoti īpašs - iespēja vērot to tiešraidē. droši vien agrāk tas būtu kas neticams. varbūt kādreiz nākotnē tur pie tām Tokijas veikala miskastēm būs teleportācijas punkts, kuru varēs lietot trijos no rīta, piesakoties pusgadu iepriekš.
linkpost comment

[Nov. 1st, 2026|07:59 pm]

black_robin
ok, mēģinu atcerēties, when it was 90s, kuri man tolaik likās most hot popkultūras cilvēki, uz sitiena nāk prātā 3, gan jau bija vēl





link3 comments|post comment

[Nov. 1st, 2026|09:21 pm]

pretzel


es nekļūdījos. rudens jūra man tiešām mīļāka, jo netiešāka.

ar I. sākām meklēt kādu savu kaktiņu, lai ir tas "tālu prom no visa", par ko jau sen sapņojam. I. grib glītus plašumus, bet man patīk aizaugušas peļu midziņas. I. smej, ka tādās vietās es varētu tikai iziet uz lieveņa ar kafiju, gari un plaši nožāvāties un iesaukties "odzes pa labi, zalkši - pa kreisi!!!!"

(pagājušonakt nosapņoju vecmāmiņas māsu. viņa citādi lakatiņus sēja. parastāk. zem zoda. tik garšīgas bija tās viņas pildītās "irbītes"!!)
link7 comments|post comment

[Nov. 1st, 2026|04:03 pm]

black_robin
Kvīru teorijas + seksoloģijas idejas ir viena no labākajām lietām, kas ir notikusi ar sabiedrību. Ir valstis, kā, piem, Vācija, kur dzimtes identitāte ir likumā aizsargāta, kā rezultātā sievietei, kura nosauc vīrieti par vīrieti, vai šajā gadījumā - tiesas prāvā apraksta savu vīriešu izvarotāju, lietojot vietniekvārdu 'viņš', var draudēt līdz pat 10 000 eiro sods, ja šis izvarotājs sevi uzskata par sievieti. (briesmīgi, ka UK ir tik ļoti atpakaļrāpulīga vieta, kurā, spriežot par Equality Act aizsargājamo pazīmju interpretāciju, Augstākā tiesa lēma, ka sieviete un vīrietis ir izprotams kā bioloģiskais dzimums. ļoti nepareizi, jo, kā zināms, dzimtes identitāte, kura var būt fluīda vai nefluīda vai a man, woman, non-binary, demigender, bigender, agender, rabies gender https://lgbtqia.wiki/wiki/Rabies_Pride vienmēr ir svarīgāka par dzimumu. visu pirms - mēs zinām, ka izvarošanas ar lielu pārsvaru veic vīrieši, taču tie, kas paludina sevi par sievietēm, tādas noteikti neveic, jo viņi ir sievietes. ja veic - tad viņi nav 'pa īstam' sievietes un, ja tu to vispār piemini, tu es transfobs, tas arī viss.)


"A teenage girl who was raped by a trans-identified male former police officer in Germany faced questioning from his lawyer after “accidentally misgendering” him in court. The disturbing new detail emerges just weeks after Maja Schmid, a 55-year-old former federal officer from Rosenheim, was sentenced for the heinous crime.[..]

Schmid was found guilty of raping the girl when she was just 15 years old. He was also found guilty of possessing child sexual abuse materials.

During the trial, it was learned that the crime occurred in August of 2025 during a roadtrip between Schmid and the young girl, who was the daughter of one of Schmid’s friends. After stopping at a roadside restaurant, Schmid approached the girl in the women’s toilets, pushed her against a wall, and raped her. According to reports, the teenage victim was in shock after the assault, unable to respond until Schmid left the area, at which point the girl had a “serious anxiety attack” in the bathroom.

Earlier this month, Schmid was sentenced to 3 years and 3 months in prison for his crimes. In explaining the verdict, the presiding judge took into account a letter of apology Schmid had written and his commitment to pay the victim €11,000 in compensation.

In his sentencing remarks, Judge Andreas Bartschmid oddly declared that despite his rape of a child and extremely large collection of child pornography, Schmid was “not a pedophile.” His gender transition was “not a fetish,” Bartschmid added, but simply “rotted in an inner inclination within the defendant.” He also said that his teenage victim had suffered “no long lasting effects” from the attack at the motorway service station, only physical pain during it.

This was challenged by the victim herself, who told Welt that she had suffered tremendous psychological harm from the assault. “If the judge had seen me outside the courtroom on the day I gave my statement, having panic attacks because I was supposed to testify in the same room as Maja, he would have realized that I had suffered harm.”

According to Die Welt, before the trial finished, Schmid’s lawyer, Peter Dürr, sent an official letter from his office questioning the teenage rape victim over her usage of male pronouns for her rapist during her testimony. Dürr said he was looking to “politely inquire whether it is correct that you referred to Ms. Schmid as ‘he’ on the last day of proceedings.”

Replying by email, the teenager insisted that she had had absolutely no intention of “misgendering” her rapist. Speaking to Welt, the girl said that Schmid is a “biological man, a trans woman. But this trans woman has raped someone,” going onto describe Schmid as a “threat to other women.”

In April of 2024, Germany passed the Self-Determination ACT (SBGG), which established “gender identity” as a protected characteristic. This created the potential for citizens to be fined up to €10,000 for referring to a transgender individual’s birth name or sex without their permission. With the implementation of the law, many users on social media became concerned that the letter from Schmid’s lawyer seemed to be a case of intimidation, implying the victim could have fallen foul of the legislation if she did not repent for referring to her attacker with male pronouns."

Outraged at the new revelation, a number of German women’s rights campaigners began a digital chain with the message: “We live in a country where a raped girl is issued a cease-and-desist order if she refers to her rapist as a man. I despise everyone who enacted this humiliating, misogynistic law.”
link15 comments|post comment

"wherever God has sent me, the meadowlarks were already there" [Nov. 1st, 2026|04:50 am]

pretzel
pamodos, jo sāpēja vēders.
vakar pieēdāmies visus gardumus, ko A. bija salikusi maisiņā līdzi.
centos sekot I. vienmērīgajam ieelpas, izelpas ritmam , lai nekristu panikā.

visu laiku domāju par glezniņu, kas tēta virtuvē. tajā redzami divi koki, kas it kā izcirpti, lai veidotu to formu, bet ar galotnēm tie saauguši kopā.

cik ļoti kaut kas tāds nemaz nav iespējams.
cik ļoti liels un nepārvarams ir tukšums.

A. gleznotais ķirbis arī patika.

tagad pamazām celšos, riktēšu savu pirmā novembra pirmo kafiju.
linkpost comment

Kurš īsti raksta dzeju? [Oct. 31st, 2026|11:27 pm]

kochka
[Tags|]

"The purpose of poetry is to remind us   
how difficult it is to remain just one 
  person,   
for our house is open, there are no keys in 
  the doors,   
and invisible guests come in and out at 
  will."

1968
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]