| |
[Feb. 16th, 2026|10:17 pm] |
"Kārkls ir kārkls, kārklu neviens nespēj uzveikt. Latgola ir klūgu stāsts, domā Jezups, tālāk braukdams. Jo kur vienu stumbru vējš izgāž, tur septiņas atvases ataug, bet lapas - smalkas un greznas. Ja Vidzeme viņa iztēlē līdzinās ozolam, kas, cietiem zaru pirkstiem vienlīdz spēcīgi ieķēries mālā un debesīs, slēpjas brikšņainās Gaujas gravās, ja Kūrzeme ir mastu priede, kas kailām saknēm rāpjas visaugstākajā kāpā, lai kā apburta raudzītos jūras zilā augstumā, bet stumbrs tai tik biezi noklāts ar medainas mizas šķēpelēm, ka arī ļaunāko no ļaunumiem - uguni - tā nicina, ja Zemgale ir ziedoša liepa, kas sēd līdzenuma vidū vai sirmas viensētas pagalmā un tur savos matos rūcošu bišu vaiņuku, līdzinādamās mātei ar baltu lakatiņu galvā, maizi klēpī un simtiem pasaku un stāstu uz mēles, tad Latgola nav nekas viens, tā allaž un mūžam ir bijusi daudz - dzeraunēs, solās, saimēs. Te pat uzvārds nav katram savs, bet veselam ciemam viens, jo visi vīri tajā ciemā ir viena tēva dēli un visiem dēliem zeme dalīta vienlīdzīgās šņorēs, sapīta kā no lūkiem. Klūgu pinumus viegli lietot - tos var mazgāt un žāvēt, tos var atjaunot, bojātās vietas izņemot un aizpinot ar citām. No klūgām vēl aizvien darina šūpuļus un gaisa balonu grozus, jo lūki ir viegli kā putnu kauli ar gaisu serdē un atļauj viegli būt, viegli pieliekties, viegli pārlaist nelaimi un neražu. Klūgas ir lokanas un greznas kā latgaliešu prāti, klūgas var nokapāt, bet nevar iznīcināt. Tās stāda tad, kad grib iztīrīt kādu aizindētu, mirušu zemi."
/ Klūgu mūks, Inga Ābele |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2026|07:00 pm] |
| [ | music |
| | Alessandro Cortini - Senza / Aria | ] |
Turpinot iepr. ieraksta tēmu. Pirms vairākiem gadiem noskatījos vācu filmu "I'm your man", kur zinātniece eksperimentālos nolūkos kādu laiku dzīvoja kopā ar robotu. Viņas beigu secinājums, manuprāt, bija diezgan sakarīgs:
"Human history is full of supposed improvements whose dire consequences only become clear decades or even centuries later. After my experience with a humanoid robot named Tom, I can say with certainty that a robot designed to replace a husband or wife is one such supposed improvement. There's no doubt that a humanoid robot tailored to individual preferences can not only replace a partner, but can even seem to be the better partner. They fulfill our longings, satisfy our desires and eliminate our feeling of being alone. They make us happy. And what could be wrong with being happy? But are humans really intended to have all their needs met at the push of a button? Is it not our unfulfilled longing, our imagination and our unending pursuit of happiness that are the sources of our humanity? If we allow humanoids as spouses, we will create a society of addicts, gorged and weary from having their needs permanently met and from a constant flow of personal acknowledgement. What impetus would we have to confront conventional individuals, to challenge ourselves, to endure conflicts, to change? It's to be expected that anyone who lives with a humanoid long term will become incapable of sustaining normal human contact. I strongly advise against authorizing humanoids as life partners." |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2026|12:07 am] |
Kad jāiet gulēt, bet tā vietā gūglē savu bērnības paziņu, un mēģini saprast - viņš ir mēsls, Bārdas cilvēks pēc pārliecības un apzināti vai neapzināti ir bijis vainojams pie tik daudz episkiem un dārgiem sūdiem Latvijā, vai arī tomēr viņš bijis viens no tiem, kas fonā smagi strādājis, radot risinājumus lai mums visiem būtu vieglāk.
Patiesība gan jau nav pa vidu; nu, ir, bet ne tieši pa vidu. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2026|11:45 pm] |
Mans nolādētais pasaules glābēja sindroms. Un tomēr.
Aizraksti, pajautā tai/tam paziņai/am, par kuru sen neesi dzirdējis.
Pajautā, kā iet. Ja neatbild, pasaki, ka tas ir ok. Ka būsi, kad gribēs un varēs.
Pelēkais nekas nav spēcīgāks par mums. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2026|09:29 pm] |
Vakar pirms aizmigu, skatījos par ķīniešu sievietēm, kuras ir aizrāvušās ar digitāliem puišiem, jo īsti ir pārāk liels čakars. Tad, ja viņas tomēr vēlas kaut ko vairāk par ekrānu, ir speciāli servisi, kur cilvēki šos tēlus cosplejo un ir noalgojami randiņiem, tie parasti ir diezgan platoniski randiņi. Lai izskatītos pēc iespējas līdzīgāki mākslīgajiem skaistuļiem ekrānos, viņi liek galvā parūkas un pieliek vēl mākslīgo degunu un tās bieži vien ir sievietes, jo sieviete labāk sapratīšot, ko vēlas cita sieviete.
Parasti, kad runa ir par pornu, only fans etc, tas tiek uztverts kā kaut kas tāds, ar ko apsēsti ir vīrieši, bet sievietes stāv tam pāri - taču, kad rāda sievieti maksas randiņā ar sapūderētu būtni ar mākslīgo degunu, tas kaut kā nešķiet psihei īpaši veselīgāk. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2026|06:12 pm] |
|
Ja tevi uz ielas intervē Latvijas Radio, centies pārāk nebolīt acis. |
|
|
| fevrālis |
[Feb. 15th, 2026|07:17 pm] |
| [ | mood |
| | nāk miegs | ] |
| [ | music |
| | bf spēlē Elden Ring | ] |
1d attālinātas sapulces ar vairākiem potenciāliem praktikantiem. karma joga - šo un to palīdzu Mudītei.
2d no rīta divas sapulces, pēc tam braucu uz stalli. nav nekādi -7 grādi, kā solīja iepriekšējā vakarā, ir -13. nopūšos un tomēr saslapinu zirgu ar pretparazītu līdzekli, uzmetu flīseni, ejam staigāt Mūrmuižas apli - 5 km (komplimenti rudenī triecientempā uzbūvētajam velo/gājēju celiņam), siltā sega tikmēr mazgājas. tā vispār priecājos, ka zirgam ir ļoti kvalitatīvs kažoks un ļoti labs gaļiņas slānītis.
3d pirmā diena dienas stacionārā. nogurstu no tā, ka 4 dažādiem cilvēkiem pēc kārtas jāstāsta kā man iet. also - piecpadsmitā iepazīšanās gadadiena ar zirgu. man jau 15 gadus ir zirgs!
4d dienas stacionārs. pēc tam uz stalli. ejam atkal Mūrmuižas apli. bf sagaida ar pankūkām.
5d dienas stacionārs. putenis. paguļu foršu diendusu.
6d komandējums uz Igauniju. Interreg projekta aktivitāte. interesanti, ka LV pusē ceļi daudz labāk tīrīti. Igaunija un igauņi kā allaž forši, vienīgi man ir par daudz socializēšanās. vakara noslēgumā ejam pirtī un pliki vārtāmies sniegā, lai gan ir ļoti auksts. nakšņojam apmēram Munameģa pakājē, vietā ar nenormāli daudz krīpī lellēm un citiem objektiem, bet tikpat nenormāli jauku saimnieci.
7d komandējuma turpinājums. ap trijiem braucam mājās. joprojām LV pusē ceļi tīrāki. ļoti laba kombinācija - grūbas + sacepti sīpoli + trifeļu burrata.
papildinfo A: Igaunijas hailaiti - Rõuge kunstikuur (tajā pašā ēkā ir jauka ēstuve by ukraiņu bēgļi, tur ēdām pagājšvasar), ēdamvieta "Lielā ola" - ēdiens labs, lai gan veģ izvēle ļoti maza (2. stāvā ir crazy disko tualetes), ar krīpī objektiem pārsātinātā viesu māja, ar ļoti jauko saimnieci (viņa man kā vienīgajai veģetārietei uztaisīja atsevišķi zupu un otrajm ēdienam sacepa soju gaļas vietā - turklāt ļoti garšīgi), ļoti foršo pirtiņu un skaistu skatu uz ezeru.
papildinfo B: interesanti, ka lai gan reālās rindas uz dienas stacionāru esot līdz vasarai, baigi nekur nevar atrast nekādas atsauksmes. visiem laikam kauns dalīties. man nav. bet pagaidām nav īsti vēl ar ko. man šī iespēja liekas norm veselības aprūpe un norm savas nodokļos samaksātās naudas patēriņš. tā vispār es jūtos nesalīdzināmi labāk nekā gada sākumā. viens no spilgtākajām pazīmēm - man jau kādu brīdi ir apnicis spēlēt Heroes. liekas garlaicīgi. toties tiešām gribas laiku sev un imersēties sevī un nedomāt par darbu (man ir slimības lapa).
tā kā kopumā viss labi, izņemot to, ka nav piķa. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2026|07:02 pm] |
|
G |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2026|04:55 pm] |
Hilarija Klintone vakardien diskusiju par sieviešu tiesībām sāk ar to, ka pirmajam dod runāt vīrietim, kurš stāsta, ka visi iebildumi pret transaktīvismu nāk no organizētas un finansētas right-wing kustības un, ka viņu saukt par vīrieti esot uzbrukums visām sievietēm.
Viens no iemesliem kāpēc wiki ir nelietojama, ir vēsturiskā revizionisma projekti (visas cilvēktiesību kustības, kā zināms, aizsāka melnādainie vīrieši, kas identificējās kā sievietes un visi notikumi un cilvēku karjeras ir jāskata tikai caur progresīvās ideoloģijas prizmu)
( ... ) |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2026|08:09 am] |
|
bērnībā patika tā skaņa, ko izdvesa radio, kad vectētiņš meklēja frekveci vai kā nu to sauc. man nav ne mazākā iemesla neticēt tam, ka eskimosiem ir vismaz 50 vārdu, ar kādiem viņi apzīmē ledu. happiness is only real when shared. ko es ar to gribu pateikt? ka dzīve ir jāmīl. tu nevari dzīvot uz priekšu, ja esi pret dzīvi. domāju, ka ir daudz kas, ko gaidīt no turpmākajām dienām. pateicīga citroncilvēkam par to, ka viņš, šeit atnācis, atvēra klavieru vāku, tomēr neatdzīvināja šo istabu iestīvināto klusumu. man šķita, ka tas manī kaut ko mainīs neatgriezeniski, bet šī rīta spogulis saka, ka man joprojām garšo kafija un patīk šī pilsēta naktīs. es neapstāšos, iekams nebūšu sapratusi, kas ir tas viens teikums vai vārds, ko jūra grib iestāstīt krastam savā viļņu valodā. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2026|10:06 pm] |
|
man šķiet ok ar AI spēlēties, taču nešķiet ok to izmantot kā argumentu, piem - kāds man kaut ko paprasa vai es kaut kam iebilstu un es atbildu/pamatoju ar AI citātiem kā kādu autoritatīvo atsauci - ar ko tas ir labāk par citātiem no vikipēdijas? Tas ir tas pats wiki un reddits pārpakoti AI formātā, so we must be very humbled now for some reason. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2026|10:40 pm] |
lietuviešu Slow ir tik brīnišķīga, brīnišķīga brīnišķīga filma. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2026|12:37 pm] |
sēdēju uz soliņa pie ZA un šņukstēju gluži kā Evija Vēbere kamēr nosala kājas, iegāju Apavi Visai ģimenei un aiz priekiem, ka nolikts autoskolas braukšanas eksāmens, nopirku spilgti rozā Marco Tozzi feikādas laiviņas uz maza, fifīga, stabila papēdīša par 24€!!!
gan jau galīgi nav pa ceļam, bet beibes - tur bija Izvēle lielā izmēra apaviem! |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2026|10:06 am] |
|
Vai te ir kādi purvu speciālisti, aizstāvji un mīlētāji? Meklēju domubiedrus. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2026|10:50 am] |
citreiz domāju, ka esmu viena no tiem, kuri, pašiem to nezinot, dzīvo laimīgi.
es bieži sev saku, ka nevēlos līdzināties viņām vai viņam.
bieži ir sajūta, ka tomēr līdzinos. tad cenšos atvērt kādu grāmatu. ja apnīk, izmantoju vietu starp lappusēm kā savu saulrietu herbāriju.
citroncilvēks saka, ka man esot labas, resnas ciskas.
saule ir mūsu viss. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2026|08:59 am] |
|
kam to var stāstīt? bieži aizskatos bezvēsts pazudušo sejās. reizēm domāju, ka šis cilvēks gan liekas kaut kur redzēts. vectētiņam bija tāda slimība, ka visi šķita kaut kur redzēti, kādu ļoti atgādināja. varbūt tas iedzimst. īsa instrukcija vientuļai valentīndienas pavadīšanai - aizstiep sevi uz tuvāko piemājas parku, kad krēslo, sagaidi brīdi, kad iedegas gaismas, jo ziemā tas tev vienmēr tik ļoti atgādina vienu no bērnības mīļākajām grāmatām par lauvu, raganu un drēbju skapi, tad uzlipini niecīgu sniega knibucīti kaut kur starp soliņu, uz kura vasarā bieži apmeties, lai palasītu, un apsnigušo rožu dobi, tad atrodi kādu pērno lapu, jo viņš nedrīkst palikt bez beretes, pat ja ir tik auksts, tik ļoti uzvelts no sniega. tad palecies un sasit plaukstas. nu, ja gribi, vari vispirms sasist plaukstas un tikai tad palekties. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2026|05:57 am] |
šodien savāda diena, jo nejauši atradās bildes no manas 15 gadu dzimšanas dienas ballītes, kad es vēl biju populāra meitene.
un es skatos uz šīm fotogrāfijām un domāju, ka tur jau sen viss ir skaidrs.
atceros, ka tobrīd tikko kā bijām ievākušies C. ielas dzīvoklī.
man patika, ka vēl nav nekā no mēbelēm.
man bija ballīte burtiski tukšā dzīvoklī, kurā vēl nebija nekā no mums.
mamma jau no paša rīta mani bija apskāvusi, apdāvinājusi un pajautājusi, vai man šeit patiks dzīvot.
tad dzīvoklī sabira draudzenes un smiekli.
mēs ēdām no grīdas kā sunīši.
L. klusiņām pajautāja, kāpēc esmu uzaicinājusi E., jo viņa it kā neiederoties.
pēc tam es vairs nebiju populāra, tikai atšķirīga.
lūk.
man šorīt pietrūkst tās tukšā, vēl nemēbelētā dzīvokļa sajūtas. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2026|03:41 am] |
es vakar nepamostos šūnapraides ziņas dēļ. salecos gan. un kārtējo reizi pārliecinos, cik klusi te ir.
man šodien jātiek skaidrībā ar trauku mazgājamo mašīnu, jo man tas šķiet vairāk nekā savādi, ka man tāda te ir jau gadus 6, bet ne reizi neesmu to ieslēgusi.
traukus gan man mazgāt ļoti patīk. atšķirībā no grīdu mazgāšanas. trauku mazgāšana man vienmēr ir pirmais solis, ieviešot mājās tīrību/kārtību. es nekad nedaru neko citu, iekams nav nomazgāti trauki. iedomājos, ka tad, ja es izmantotu trauku mazgājamo mašīnu, tā man palīdzētu, ļaujot pārlēkt šim solim.
joprojām ļoti pateicīga mīļajai tantei, kas nepagāja garām, kad vakar žāvos uz čaka/ dzirnavu stūra. tur pilnīgs melna ledus spoguļa posms. par ko es domāju, es reizēm domāju. kad neskatos, kur speru soli. |
|
|
| Spēja lidot |
[Feb. 14th, 2026|01:06 am] |
| [ | music |
| | Waterboys - The Whole of the Moon | ] |
Pārvarēju lielās bailes un cauri visiem sniegiem beidzot aizvedu bijušajai kolēģei novēloto Ziemassvētku dāvanu, egles zariņš pie kastītes jau sen bija nokaltis. Kaut nu nebūtu par vēlu! Nespēju noticēt viņas priekam, mani ieraugot, jo nez kāpēc biju izdomājusi, ka viņai riebjos ar savu "dīvaino loģiku". Varbūt mana esamība gribējusi sev sarežģītu dzīvi ar tik jocīgu gēnu kombināciju
(ja neirotisma iedzimtības iespējamības koeficients ir 41 – 58%, tad gēnu loterijā man tiešām ir "paveicies" ar intraversijas iespējamību – 54 – 80%, nu labi, ka vismaz šo visu līdzsvaro labvēlīgums – 33 – 52%, pat ja varbūt bieži cilvēki to pārprot kā liekulību vai tukšu glaimošanu). No viņas labajiem vārdiem tā abstulbu, ka aizmirsu savu sakāmo par to, kā novērtēju viņas spēju redzēt kopainu, intuīciju, sirsnību pret cilvēkiem, ieteiktās grāmatas. Bet varbūt to var nolasīt bez vārdiem? Visi mūsu strīdi bija kaut kur izkusuši gaisā, es tikai klausījos, klausījos, klausījos un redzēju viņas gaišo būtību bez maskas, brīvu un patiesu.
Atpakaļceļā galvā sāka skanēt dziesma, kas parasti skan pirmā sniega laikā vai, kad sastopos ar neparastiem prātiem. Tikai tik reti sanācis pateikt paldies, cik daudz plašāku pasauli šie cilvēki man ir parādījuši.
Jā, es noņemos tikai ar sīkumiem, ilgstoši vēroju kādu unikālu detaļu, kas veido šo veselumu. Bet citi spēj kopainu redzēt uzreiz!
Varbūt tiešām gribēju neiespējamo? Radīt tādu pelēko telpu, kur ikvienam būtu vieta, pat ja visradikālākie uzskati? Taču pasaule ir daudz sarežģītāka par šādām utopijām, kur iedomu pasaulē visi reiz kopā spēlēsimies kā kaķēni. |
|
|