| |
[Jan. 25th, 2026|09:29 am] |
|
Sāp galva |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2026|11:36 pm] |
|
Izlasīju Krisa Hārpera - masu slepkavas un inceļa pārsteidzoši īso manifestu. Atšķirībā no Rodžera Eliota, nebija nolasāms nekāds naids pret sievietēm, bet pret melnajiem vīriešiem gan, lai gan viņš pats bija pa pusei melnais, bet no mātes puses - tas viņa loģikā bija attaisnojami. Neskatoties uz pārdabisko spēku piesaukšanu un sevis dēvēšanu par dēmonu, viss bija samērā īsi un vienkārši - kā pretstats grandiozajai izredzētā mocekļa idejai, kas viņam bija par sevi radusies. Viss dvesa pēc vientuļa un depresīva cilvēka, parasts ierindas džo, kurš ir iedomājies, ka ir dēmons. Varbūt labi, ka tādi manifesti tiek atstāti, tas apgrūtina centienus viņus mistificēt, glorificēt un attaisnot viņu sev pašpiešķirto, īpašo statusu. Mentālā (ne)veselība kopā ar šokējoši vieglu iespēju piekļūt nāvējošiem ieročiem pēc pieprasījuma. |
|
|
| favourite |
[Jan. 24th, 2026|09:27 am] |
I love the smell of freshly brewed coffee in the morning. And I love the sound of no one speaking to me while I drink it. |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2026|07:03 am] |
citēšu ctulhu komentāru, vienk lai izvērstu domu:
"Ar to surogasiju varētu būt problēmas jo grūtniecība nav nekas patīkams, bet kādā veidā pilna cikla inkubators ir kaut kas ļauns?"
Secinājumi, kas man rodas šo lasot:
grūtniecība - sieviete iznēsā sevī bērnu. starp māti un bērnu ir saikne, bērns burtiski izaug viņas ķermenī. izmaiņas sievietes ķermenī, kuras notiek grūtniecības laikā ne tikai rada bērnu, bet arī māti.
piedāvājums: māti, caur kuru bērns ienāk pasaulē, aizstāt ar inkubatoru. kāds tur ļaunums? kādas potenciālās problēmas? no tehnokrātu perspektīvas laikam nekādas, tikai ieguvumi. and i'm rly at loss here, jo vai pārliecībai, kurā sievietes ķermenis, mātes un bērna saikne tiek viegli aizstāta ar inkubatoru, var vispār dot kādus argumentus, jo tā ir gluži vai kā alien perspektīva, kurai cilvēcība ir sveša. |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2026|06:56 am] |
it didn't turn out the way you wanted it
did it
vakar no otraelpa plauktiem izķeksējās "Her Body and Other Parties: Stories" by Carmen Maria Machado - ja man kaut ko ir iemācījuši mani studiju gadi, tad tā ir labas grāmatas saošana jau pa gabalu. kā kāds ir varējis šķirties no kaut kā tāda? man tik ļoti patika tas pats pirmais stāsts, ka domāju par to pat klausoties urbja dīkšanā.
es nekur neiešu šodien.
es palikšu šeit iebarikādējusies ar kafijām, stāstiem un Ibumetinu. |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2026|01:24 am] |
https://www.youtube.com/watch?v=lD3cYqSdWJE
Jā, protams. Tas jau viss skaidrs. Ka dumji tā pārdzīvot. Tu taču nepārdzīvo. Visticamāk guli kā noplīsis ar tukšu sapņošanas bateriju un telefons uz klusumu. Bet es šonakt skatos uz savu dzīvi no putna lidojuma skatapunkta (varbūt tā vēl ir zoba anestēzija, kas šādi iedarbojas). Un es redzu visu, kā ir. Es varu tā dzīvot, kā tagad. Es varbūt pat varu sarast ar domu. Bet tajā nekad nebūs nekāda prieka. Neprasi tad no manis, lai smaidu. |
|
|
| |
[Jan. 23rd, 2026|09:05 pm] |
Vinland Saga ir tik laba, negribas neko citu šovakar darīt kā tikai to skatīties.
Šorīt pamodos ap pieciem, vairāk kā stundu pims modinātāja no tā, ka raudāju. Pēc tam nevarēju aizmigt. Sapnī biju kopā ar vienu meiteni, kuru sen neesmu redzējusi, bet kādreiz bijām draudzenes un viņa baroja savas zivis un teica, ka tās nez kāpēc mirstot un tās vēlās ar vēderiem uz augšu. Zivis bija apmēram kaķa lielumā.
Tad mēs iegājām telpā, kas visa bija kā ne pārāk dziļš baseins, uz grīdas ūdenī šūpojās ūdenszāles un bija iegrimuši akvāriji. Zivis varēja peldēt pa visurieni, bet akvāriji bija kā viņu guļvietas. Mēs stāvējām pie viena akvārija, kurā bija bēšīgi dzeltena zivs, kas arī gulēju ar vēderu uz augšu, bet tad, kad meitene teica, cik žēl, zivs sāka raukt pieri (jā, šai zivij bija piere) un sāka kustēties, izpeldēja no akvārija, ienira ūdenszālēs un tad piepeldēja meitenei cieši klāt. Un es pēkšņi sapratu, ka viņa mirst, bet ir saņēmusi visus savus pēdējos spēkus, lai atvadītos no meitenes un tajā mirklī tā zivs vairs nebija tikai šī konkrētā zivs, bet katrs mīļais dzīvnieks manā dzīvē, kurš man kādreiz bijis tuvs un tad nomiris un es sāku nevaldāmi raudāt un pamodos ar slapju seju. |
|
|
| |
[Jan. 23rd, 2026|07:31 pm] |
Dažreiz vienkārši pietrūkst kāda ar ko parunāt par Hēgeļa perspektīvu
"Raugoties no Hēgeļa perspektīvas, brīvībai ir nepieciešama atzīšana no ārpuses, lai tā varētu pašrealizēties."
/ Una Bergmane, Nenoteiktības politika. ASV, Baltijas jautājums un PSRS sabrukums |
|
|
| Taktili |
[Jan. 23rd, 2026|12:15 am] |
Šķiet, ka vēl pavisam nesen tika apspriests jautājums: vai google mūs padara stulbākus? Tagad laikam ļoti bieži līdzīgā veidā tiek vaicāts par MI. Tādos brīžos mierinājumu var atrast tik senā tehnoloģijā, kā grāmata. Tā nomierina ne tikai ar savu lineāro stabilitāti.
“Man patīk papīra čaukstoņa starp pirkstiem. Rakstu zīmes līdzās pirkstu rakstam. Grāmatas cilvēkiem dāvā klusumu, pat ja tās runā ļoti skaļi.”
Nnedi Okorafora |
|
|
| ! |
[Jan. 22nd, 2026|07:05 pm] |
|
"Never underestimate how crafty JK Rowling really is. She managed to shift all the way from progressive liberal to right wing fascist without changing a single one of her political views." |
|
|
| |
[Jan. 22nd, 2026|05:02 pm] |
Pamanīju, ka BBC uzrakstījis par to, ka medmāsu tomēr neatlaidīs no darba, jo viņa lietoja 'nepareizos' vietniekvārdus.
https://www.bbc.co.uk/news/articles/ce9y1xvpel7o
Kas man iedūrās acīs - šeit runa ir par tiesātu pedofilu, bet BBC nevienā vietā to nepiemin. Vai jūs varat iedomāties ziņu dienestu, kas kaut kā ignorē faktu, ka rakstā minētais cilvēks ir pastrādājis šādu noziegumu? Nav svarīgi? Vai nav svarīgi tad, ja tev ir 'trans identitāte' vai drīzāk - tas nav svarīgi BBC - balansētākās un uzticamākās ziņas pasaulē.
Ir diezgan liela atškirība vai tiek sacīti fakti - *medmāsu vēlējās atlaist no darba, jo viņa par pedofīliju tiesātu vīrieti, kurš sevi uzskata par sievieti, neuzrunāja viņa izvēlētajos vietniekvārdos*
vai arī tiek sacīti faktoīdi - *medmāsu vēlējās atlaist no darba, jo viņa nepareizi uzrunāja trans-sievieti* |
|
|
| |
[Jan. 22nd, 2026|07:10 am] |
tik salds miegs šajā aukstumā
kā man tāda pietrūks vasarā, kad putni tik nelabi vīteros jau pus četros
mostos piecas min pirms savas maiņas sākuma
un esmu pilnīgi gatava samalt šodienu putekļos
why won’t you do it for me
when all i do is for you |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2026|04:05 pm] |
Lasu viena cibiņa ierakstu. Tur, aprakstot līdzcilvēkus, minēti šādi apzīmējumi: maitu bars, lopi, īblis, dārzeņu bars, zombiju bars.
Man nav pilnīgi nekas pret šādu izrunāšanos, jo nav ko turēt sevī un cilvēki citreiz var būt nudien kaitinoši.
Tai pat laikā iepriekšējā ieraksta diskusijā tas pats cibiņš rakstīja, ka pēc psihodēliskās pieredzes ar sevi divus gadus esot strādājis un ieguvums ir "bagātināta dzīves pieredze, kas nogludināja manus ērkšķus, esmu iejūtīgāks un saprotošāks." Komplektā ar ierakstu par dārzeņiem un zombijiem tas izskatās komiski, ja šis nozīmē iejūtīgāks un saprotošāks, tad bail pat iztēloties kā bija pirms tam. |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2026|02:40 pm] |
|
vai kāds cilvēks vispār reālajā dzīvē lieto izsaucienu "kas pie velna"? |
|
|
| Ceturkšņi |
[Jan. 21st, 2026|01:54 pm] |
Biju jau aizmirsusi, cik sarežģīti var pateikt pulksteņa laiku dažās valodās, piemēram, čehu. Ceturkšņus vēl saprotu, bet, ja vēl kaut kas no tiem jāatskaita vai jāpieskaita, tas taču prasa prāta piepūli, lai gan dzimtajā valodā droši vien tas ir tikpat automātiski, kā pakustināt roku.
„Lūdzu nerunājiet ar mani ceturkšņos!”
"Tā ir mana automātiskā aizsargreakcija, dzirdot, kā čehi jau atkal virpina savas vājprāta garās pulksteņa laika konstrukcijas agri no rīta.
Piemēram, plkst. 9.40 čehiem ir bez piecām minūtēm trīs ceturkšņi pirms desmitiem (bez pět minut tři čtvrtě na deset)."
https://www.instagram.com/manacehija |
|
|
| dayum |
[Jan. 21st, 2026|10:29 am] |
 |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2026|09:18 am] |
|
surogasija un artificial wombs man šķiet tīrs ļaunums un beyond deranged. es neiešu par šīm tēmām strīdēties n-tajos komentāros, katrs, kuram ir internets var pats pameklēt un izdarīt secinājumus, esmu par to lasījusi daudz un savus esmu izdarījusi. |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2026|08:10 am] |
|
oi, meitenes. Ja jūs zinātu. paskatījos, kā dzeimijs olivers pa virtuvi plosās un kļuva tik silti ap sirdi. Jau zinu, kas man bus pusdienās. Tieši nekas. |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2026|06:57 am] |
|
Pārdabiski stipra. Pārēdusies spinātus kā Popeye. Staipu līdzi savus smagumus tā, it kā no tiem spētu izdīgt manas rītdienas. Biju cerējusi, ka mums viss sanāks. Joņoju atkal laikam pa priekšu. Vainīga? Es tikai gribētu, lai citi zin, ko viņi zin. Es pati zināšu to, kas jāzina man. Citādi - jau ierasts noklausīties balss ziņu no citroncilvēka. Viņš no manis baidās, man šķiet, tāpēc paliek. Nav tā, ka es neklausītos viņā vai citos. Vienkārši ierastais tukšums izpleš savus spārnus pār visu, ko nu te esmu savilkusi sev visriņķī, un tajā, kā es jau tagad esmu viņu ierindojusi starp saviem spokiem, ir kaut kas tik... spokains? salts? Saku, ka fonā viņa runātajam dzirdu sekunžu dārdēšanu. Prasu, vai viņam ir tur sienas pulkstenis. Jā, esot pat divi. Bet dzirdami tikšķot virtuves pulkstenis. Viņš garšīgi gatavo ēst un pūš savas cigaretes dūmus manā tvaiku nosūcējā. Dažreiz viņam ir tāds stiklains, neko neredzošs skatiens, it kā viņam būtu 40 grādu temperatūra. Es pret to vienmēr apdedzinos. Kā Jums liekas, vai Hopkinsa memuāri man patiktu? Jums patika? |
|
|