friends

friends

[entries|archive|friends|userinfo]

replikants

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

[Dec. 16th, 2025|12:47 am]

Turpinot iesākto tēmu, droši vien ļoti daudz cilvēku ir apzinājušies, ka viss nonāks miskastē, bet - ir arī cilvēki, kas spēj savākt kaut kādu kapitālu, ko atstāt to saviem pēcnācējiem - kaut ko, ko būtu jēga mantot, tie, iespējams, skatās uz šo visu savādāk. Kad mirsti tu pats, neko paņemt līdzi nevar, bet tu vari vismaz atstāt kaut ko aiz sevis, kas būtu noderīgs. Es iedomājos par vienu ģimeni, kas man personiski zināma, kur tēvs ar labu izglītību visu mūžu ļoti strādāja kā īsts darbaholoķis un tad negaidīti nomira un vienīgais, ko dēls saņēma kā piemiņu no viņa bija 2 fotogrāfijas un viens āmurs.

Tas āmurs, starp citu, bija īpašs, skaists oldschool dizains + tas varēja pārtapt arī par skrūvgriezi. Tas gan, protams, ir sīkums, jo viss fons, ko tēvs iedeva man šķiet neatsverams un joprojām atbalsojas viņa dzīvē (kaut vai tikai salīdzinot ar to, ka man tajā vietā ir pilnīgs tukšums par kuru man ilgstoši nebija ne jausmas).

Garāmgājēja efekta teorija

[Dec. 16th, 2025|01:44 am]

[Tags

|

]

Laikam jau šajā žurnālā ir mana saulainākā ekstravertā daļa. Bija reiz cits žurnāls, kur rakstīju savas drūmākās pārdomas, bet to izdzēsu, jo neredzēju jēgu rakstīt divos žurnālos vienu un to pašu (tātad manas domas par pasauli ir uzlabojušās vai vienkārši nav tik sakāpināti melnas, kā kādreiz?).

Pirms nedēļas izlasīju Viktorijes Hanišovas grāmatu "Smilšu kastes dektetīvs. Rekonstrukcija". Tās iespaidā visu nedēļu cīnījos ar lielu nomāktību. Nav brīnums, ka atgriezos pie grāmatām par runājošiem kaķiem grāmatnīcās un bibliotēkās. Pēc tam redzēju video par psiholoģisku eksperimentu Londonā — trīs dažādi cilvēki tēloja, ka uz ielas viņiem kļuvis slikti un acīmredzami vajadzīga palīdzība. Pirmais "cietušais" bija vīrietis parastās drēbēs. Pagāja 20 minūtes, bet neviens klāt nepienāca. Psihologs šo skaidroja, ka daudzi pūlī paļaujas uz citu palīdzību, jo apkārt ir tik daudz cilvēku. Var jau arī pieļaut iespēju, ka cilvēki kaut kā nojauta, ka cietušais ir aktieris un patiesībā nekādu palīdzību viņam nevajadzēja, lai gan bieži ir sanācis dzirdēt par cilvēku vienaldzību uz ielas šādās situācijās. Otrais "cietušais" bija sieviete parastās drēbēs. Daži cilvēki apstājās, taču vilcinājās iesaistīties, jo visi pārējie gāja garām. Līdzko kāds piedāvāja palīdzību, arī svārstīgo cilvēku uzvedība izmainījās, jo jutās iedrošināti. Trešais cietušais bija vīrietis glaunā apģērbā. Bija jāgaida tikai sešas sekundes, lai kāds no garāmgājējiem pienāktu pie viņa. Zem video bija komentārs šādā stilā: "Ja gribi palīdzību uz ielas, atceries smalki un eleganti saģērbties."

Laikam tikai vienu reizi esmu apstājusies, lai kādam palīdzētu, bet tas īsti neskaitās, jo apkārt neviena cita nebija un man šķita cietsirdīgi atstāt kādu tur guļam, pat ja piedzēries. Tātad man nevajadzētu justies dusmīgai par šo. Līdzsvaram pameklēšu pētījumu un pierādījumus par cilvēka altruisma spēju.

( Cerams, ka reiz pienāks tāda diena, kad varēšu teikt, es sapratu )

[Dec. 15th, 2025|10:48 pm]

man šodien piezvanīja cilv, kurš tikko bija pabijis vienā lielā izgāztuvē, kur pamanījis atkritumos fotogrāfijas ar kādiem svešiem bērniem, vecvecākiem, mazbērniem un kaķiem uz dīvāna un tas esot ļoti atgādinājis attēlus no viņa bērnības un viņš pēkšni ir apjautis, ka visa viņa dzīve beigsies izgāztuvē. es mēģināju iebilst, sakot, ka iemūžinātie momenti nav pati dzīve - neviena dzīve nevar nonākt izgāztuvē, jo tā nav materiāla lieta. taču kaut kādā mērā jau tā ir taisnība, visas lietas uz ko es tagad skatos šajā istabā arī nonāks izgāztuvē, nemaz nerunājot par tām kaudzēm bilžu, kas ir noglabātas cietņos un nevienam neko neizteiks jau pēc kādām 2 vai 3 paaudzēm.

5 comments|post comment

saņēmu Mišelin zvaigzni

[Dec. 15th, 2025|08:18 pm]

[Tags

|

]

-Bērnudārzā mums šitāds bija negaršīgāks. Nr3 par šodien manis vārīto žāvēto augļu ķīseli (mamma pasūtīja, iestājoties slimnīcā aizvedu viņai divas mazas burciņas)

Vīrs saka varu vērt vaļā savu restorānu..

[Dec. 15th, 2025|03:11 am]

kovidlaikā nomira nočņiki, kur lai tagad dabū vīnu trijos naktī?

3 comments|post comment

[Dec. 14th, 2025|10:40 pm]

slimie
[putnupr]

iesnas

[Dec. 14th, 2025|06:26 pm]

Ar Zaļo partiju nekad nav garlaicīgi, viņi vienmēr kaut ko izdomā, piemēram, tagad šo:

"Party bosses are considering a proposal to broaden the Greens’ definition of misogyny to the point that “any disagreement” between the sexes could lead to the man facing a sanction.
The revelation is included in an internal 53-page report on legal and reputational risk to the party, which has been leaked to the Telegraph.[..]

The Green Party Council also was “very close” to adding a document called Guidance on Identifying Misogyny and Sexism to its ethics framework, according to the report.

It says: “This document lists ‘being corrected’ as one example of how women experience ‘misogynistic’ behaviour – an example so broad that it is liable to justify any disagreement between a man and a woman as a sanctionable disciplinary offence."

Varbūt pēdējais laiks iestāties šajā partijā.

Palabojiet, ja kļūdos, jo arī man ir savi realitātes filtri, bet pārliecība, ka 'mani kritizē tāpēc, ka esmu sieviete' manā pieredzē ir sastopa tieši starp liberālēm. Konservatīvās arī tiek kritizētas ne mazāk, bet no viņām šādu atrunu es dzirdējusi neesmu (nesaku, ka nav vispār, bet daudz retāk sastopami, manuprāt). Piem, nesen klausījos interviju ar Beātu Jonīti, kur viņa daudz runāja par to, ka sievietes un tieši viņa tiek pārsvarā kritizēta par to, ka viņa ir sieviete, jo, nu kā, viņai taču ir grāds no Oksfordas un c'mon.. nekas cits tas nevar būt. Tas pats ar Siliņu un Sprinģi. Tā ir diezgan muļķīga un vāja atruna, kas ļauj viegli aizslaucīt prom visāda veida kritiku, to vienkārši norakstot. Starp citu, soctīklos regulāri redzu arī komentārus par deģeneratīvo Y hromosomu un slimo patriarhātu, vai cilvēkiem, pret kuriem tie tiek vērsti arī vajadzētu nākt klajā ar aizvainojumu, ka kritika viņu virzienā savā saknē pārsvarā ir tieši šāda -šad tad notiek maskēšanās aiz citiem argumentiem, bet mēs zinām, ka katra iebilduma pamatu pamats ir vienkārši nepatika pret Y hromosomu.

[Dec. 14th, 2025|01:44 pm]

Nopirku biļeti uz Mongoliju.
Tad jau viss būs labi.

[Dec. 14th, 2025|01:00 pm]

[Tags

|

]

Pa tam lāgam Mazpilsētā bebri, jopcik popcik, mazie kretīni, nohujārijuši 2/3 manu ceriņu. Nu, bļaģ, nu.

1 comment|post comment

[Dec. 14th, 2025|12:20 pm]

es nevaru paskaidrot un pat nemēģināšu, bet otro kafiju izdzēru ārpus mājām. tad klaiņoju pa krāmu veikaliņu. gribēju nopirkt burciņu ar korķa vāciņu, kurā iekšā sausie ziedi un gaismiņu virtene, bet nopirku šokolāžu zsv vecīti ar tukšu vidiņu. pasmaržoju sveces. dažas tiešām smaržoja pēc tā, kas bija uz tām rakstīts, citas pavisam ne. tad pagalmā piegāju pie eglītes. es to nevaru paskaidrot un pat nemēģināšu. eglīte klusēja. apsargs pabāza degunu no sava namiņa un kaut ko man uzsauca, bet nedzirdēju ko. varbūt gribēja zināt, kāpēc es piepēdoju sniegu. ko es būtu atbildējusi? ka man patiešām ļoti žēl un es labprāt paņemtu savus pēdu nospiedumus atpakaļ? tā nu izlikos, ka neko neesmu dzirdējusi. un kurp es tā eju, ja tikai mājās atnākot pamanu, ka zābaki laiž cauri sniegu? man ir vēl citi, bet riebīgi, ka šie paši vairs nebūs valkājami. izlasīju skaistu teikumu. "Life is a horizontal fall."

[Dec. 14th, 2025|08:22 am]

[Dec. 14th, 2025|07:41 am]

no visiem gada mēnešiem es tagad visvairāk domāju par novembri. par mēnesi, kuru es biju pasludinājusi par vismīļāko no visiem gada mēnešiem. un cik ļoti nekāds tas galu galā bija. es nopirku biļeti uz kādu koncertu, kas vēl tikai būs, lai būtu kaut kas, ko gaidīt. es domāju arī par to, kā visu vasaru es nostaigāju vienās iešļūcenēs. vienu dienu gāju gar kādu pagrabstāva antikvariātu, kad tur atsprāga vaļā durvis un ārā izvēlās drēgnums, apputējušu lietu smarža un tramīgi smiekli. tā ir mana vismīļākā atmiņa par šo gadu. tad pienāca augusts un es satiku M. aizgāju uz pirmo randiņu. pēc īsas sarakstes man par viņu vēl nebija radies nekāds iespaids. vai tas bija rīgas svētku nedēļā jeb ne? neatceros. visticamāk. tā bija sestdiena, ielas bija cilvēku pārpilnas, es jutos neērti, es parasti izvairos no rīgas centra tādās vasaras sestdienās. man bija mugurā zils krekliņš ar taureņiem un zelta krāsas nopilējuma efektu. atpakaļceļā viņš mani pavadīja kādu gabaliņu. gājām gar mākslas muzeju. "atklāšu tev kādu noslēpumu," es teicu. "es nekad neesmu tur bijusi. lai gan man ļoti patīk māksla". viņš smējās. jutu, ka viņš tajā brīdī uz mani paskatās.

[Dec. 14th, 2025|06:49 am]

es vakar pastaigājoties nodomāju - drīz jābūt sniegam. tad nu tas _ir_ sniegs. aizver acis un iedomājies: klajš, vēl nepiepēdots sniega lauks, cik tālu vien sniedzas skatiens.

šodien pasaulē svin nez kur savākto, tālu un it kā nebaltām dienām kaut kur nobāzto, tad nejauši atrasto kosmētikas produktu paraudziņu izmēģināšanas dienu. es tā tikko izdomāju.

atkal lasu 4 grāmatas paralēli. grāmata par Parīzi nav slikta. dažbrīd grūti no viena mazā krikumiņa pārlēkt pie nākošā, jo katru rakstījis cits autors, bet lasu pa diviem, pa trīs iespaidiem, tad nolieku nost un padaru kaut ko citu, lai izlasītais nogulsnējas. man patīk palasīt kaut ko tādu, kas ir par laiku, atmiņām, vietām, asociācijām.

[Dec. 14th, 2025|12:00 am]

[Dec. 13th, 2025|08:00 pm]

[

music

|

Cornelius - Typewrite Lesson

]

Kad augustā biju slimnīcā un bija diezgan ilgi jānīkst uzgaidāmajā telpā, māsiņa, kura pirms tam mani bija kārtīgi izprašņājusi, atnāca ar papīra trauciņu, kurā bija kodeīns. Es nekad nebiju lietojusi kodeīnu, viņa teica, ka tas palīdzēs noņemt sāpes, kad parastie pretstāpju līdzekļi nelīdz, lai izdzeru turpat uz vietas, ko es arī izdarīju. Pēc kādām 10 min man sāka mesties raibs gar acīm un šķita, ka zaudēšu samaņu, tāpēc iekrampējos krēslā, lai nenokristu. Kritīšu - nekritīšu, drebuļi - tveice, viss ir labi - viss ir murgs, bija kādu brīdi neskaidrība, bet tas pārgāja. Vēlāk vakarā apēdot vēl izrakstīto kodeīna devu es jutu tik lielu atslābumu un mieru, kādu, šķiet, man nebija gadījies just gadiem ilgi, es biju kā rāms, silts ezers, kad saule tikko norietējusi, pēdējās putnu klaigas apklusušas un samtaini mīlīga tumsa pārvelkas visam pāri kā pūkains skafandrs. Ļoti viegli varu sevi iztēloties par adiktu, ja tas būtu brīvi pieejams.

4 comments|post comment

[Dec. 13th, 2025|07:48 pm]

kādas man šodien brokastis, to es nevienam nedrīkstu teikt. bet liekot to visu uz šķīvja es nodomāju, kāda starpība, ja tas viss labi garšo atsevišķi, turklāt vēderā viss tāpat sajaucas.

un kad es skatos, kādi jūs te visi balti un pūkaini...es neviļus domāju... ka galvenais jau, vai kādam tas jūsu labums ir vajadzīgs. un it īpaši, vai tas ir vajadzīgs man.

darbā otrdien apmācības. es jau izdomāju, ko es darīšu, ja man piesiesies. es izvilkšu no galdapakšas to pašu, ko no turienes izvelku vienmēr, proti, savu vidējo pirkstiņu.

[Dec. 13th, 2025|05:06 am]

jau ilgu laiku pusapzināti izvairos no filmām un mūzikas, kas mani varētu emocionāli kaut kā saviļņot, nu jo mani viss spēcīgi ietekmē un tāpēc mazliet bailīgi, bet jūtu, ka ļoti vajag, jo jūtos mazliet stīva un sacietējusi un sen nav pabimbāts. Rīt beidzot skatīšos 'dancer in the dark'. atsauksmes?

5 comments|post comment

[Dec. 13th, 2025|04:54 am]

[

music

|

Apsoli man neko -- Raimonda Vazdika

]

Pirms dažiem gadiem viena rudenī biju ļoti samīlējusies, bet mīlestības objekts uzrakstīja, ka mīl mani tikai platoniski, tāpēc es apmēram trīs stundas klaiņoju naktī pa Hanzas rajonu šausmīgi raudot un klausījos austiņās uz repeat Raimondas Vazdikas "Apsoli man neko". Tas bija lieliski.

[Dec. 12th, 2025|09:54 pm]

skatos Morgana un Fuentes interviju

- You carry tampons in case your female friends get a period or something like it's crazy.

- I'd have no problem giving a female friend a tampon. Would you? Have you ever? I don't suppose you've ever seen a tampon, have you?

- Gross. Absolutely not.

- You think tampons are gross?

- Uh yeah. They're filled with period blood. Yeah, it's kind of gross.

- Wow.

- Are you into that? You like that? You a lot of tampons.

- I don't think you've ever seen it. Have you?

LMAO

one is simping, pretending it is not gross (i mean, it is natural, but it is not smth you would really like to look at), the other is posing as a tough guy who is up and above the tampons, they both look quite silly, imho

9 comments|post comment

[Dec. 12th, 2025|03:25 pm]

"We all know perfectly well that the man who lives out his life as a consumer, a sexual partner, an “other-directed” executive; who avoids boredom and anxiety by consuming tons of newsprint, miles of movie film, years of TV time; that such a man has somehow betrayed his destiny as a human being."

9 comments|post comment

navigation

[	viewing	\|	most recent entries	]
[	go	\|	earlier	]