| |
[Oct. 27th, 2026|02:58 pm] |
|
sapnī nopirku un uzdāvināju I. observatoriju. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|11:36 am] |
;) |
|
|
| https://www.youtube.com/watch?v=u4Y34bm-ODQ |
[Oct. 27th, 2026|08:50 am] |
I. aizbrauca, vētra palika.
uzkāpu uz svariem.
lepojos ar to, kā protu atgriezties pie ierastā.
tās ir divas sekundes, kas man ir vajadzīgas, lai pārslēgtos. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|07:24 am] |
kad I. ir tikko pamodies, viņš izberzē acis ar plaukstu iekšpusēm kā mazs bērns
es nekad tā nedaru
man vispār reti tā gribas izberzēt acis
vienīgi, kad grūti noticēt kaut kam
tad gan |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|07:00 am] |
|
vārdu sakot. vēl rakstīšu. vakar bija jāpiesaka atvaļinājumi nākošam gadam. man kaut kādi uzkrājumi. tikšu brīvībā uz divām nedēļām decembra sākumā. ko es darīšu? piešūšu pie kapuces playboy zaķīša austiņas un uztaisīšu smuku selfiju. I. teica, ka normāla es neesot, bet varbūt viņam tieši tāda esot vajadzīga, lai pēc iespējas tālāk turētos no visa, kas ir normāls. labrīt. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|06:32 am] |
"Крутится земля.
Мне хочется проснуться навсегда.
Разбуди меня.
Везде вода, внутри вода.
И тишина, то нет меня."
laikam vairāk dziesmas vārdi un video, nekā viss kopā, bet dažreiz tas ir tik skaisti, kā kaut kas it kā pietrūkst, lai būtu pati pilnība, vai ne? video skaists tas planet earth piekariņš, kas pie atpakaļskata turpu - šurpu. es zinu, ka Tu arī to mazo sīkumiņu ievērotu pašu pirmo. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|04:49 am] |
|
ilgi vakar domāju, paliku čubināt ogles. smaidīga biju un priecājos, ka biju sapucējusies visu šo liesmu dēļ, bet līdz mieram vēl tāls ceļš ejams. sajūta, ka tikai nupat esmu iesākusi savu ceļu mājup. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|03:43 am] |
labrīt, te turbāngalva
ziņās viss tas pats, kas vakar
nothing new under the sun |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2026|08:46 pm] |
|
divas atšķirīgas vīzijas |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2026|07:30 pm] |
mūžību te nebija kurināts kamīns. tā ir viena no manām mīļākajām atmiņām par maniem 20 ar astīti. es tolaik biju drausmīgi depresīva. reiz tētis mani atveda līdz Rīgai kopā ar omīti, un mēs te trijatā atdzīvinājām šo pašu kamīnu. atceros savu tās dienas prieku. šodienas prieks tam nelīdzinās. šodienas priekam klāt tas, kā I. klusiņām pabiksta malkas pagales ar savu apcerīgo "kas tikai viss nav bijusi dzīve... padomā tik". |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2026|02:23 pm] |
Esmu pārvācies uz Āgenskalnu.
Pirmo reizi mūžā dzīvoju Pārdaugavā.
Līdz tam bijušas sekojošas ielas:
– Sarkanarmijas iela
– Padomju bulvāris
– Ļaudonas iela
– Ģetrūdes iela
– Gleznotāju iela
– Ļaudonas iela
un tagad Aleksandra Grīna bulvāris.
Pirmā dziesma ko atskaņoju jaunajā dzīvoklī – Ashes to ashes. |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2026|09:30 am] |
bija tāds Riga Open House, kad divas dienas varēja iet ekskursijās uz dažādām mājām un iestādēm arhitektūru lūkoties. riktīgi nostaigājāmies, bet bijām Rūpnīcas Veldzes pagrabos (nav mana estētika), Tabakas Namā, Arhitektu namā, Arhitektūras muzejā (šis nu tāds nekāds, gaidīju vairāk un izbesījos, jo tur stūrī bija lilijas, pēc tam staigāju nošņurkusi), ļoti patika krāsnis tajā muzejā, mūs ieveda arī hiroja daļā un pagraba kafejnīca ir perfekta laika kapsula filmām u.tml. ja vajag filmēt bandītu midzeni - Gaujas stūra dīvāni, bārs ar vitrāžām, koka un flīžu galds (flīzes no Ministru kabineta, arhitekti ir vācēji - visu ko labu un vecu met ārā, aizstiepj uz kādu iestādi un paglabā, baigi forši!), otrajā dienā uz Rūpnīcas Lenta jauno projektu - man tur patika, labāk, protams, koka māja, bet virs kafūža arī būs forši, tad uz Hanzas Peronu - bija arī arhitekte un man tur ļoti patika gan kā uztaisīts, gan tā filozofija, ja sabiezēšu, gribētu lai viņi man būvē vai atjauno. un Roche nams ļoti patika, jo īpaši terase un māksla un ka to māju pacēla par 57 cm itāļu meistari divu nedēļu laikā ar pāļiem jo stūris bija nosēdies, jo zem mājas ir kūdras burbulis, tas bija interesanti
atziņas - man ļoti patīk Lodes ķieģeļi interjeros - gan LKA, gan Lentē un tā koraļļu rozā krāsa, kas NRJA projektos laika topā. gidi, nabadziņi, bija ļoti uztraukušies, bet visi tika galā un bija forši. cerams nākamajā gadā atkal notiks, vērtīgs pasākums |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2026|09:26 am] |
Labirints - tas ir kaut kas! meitenēm arī patika. 'nu labi mammu, kad citreiz rādīs, es iešu ar Tevi uz to filmu' man saka dēls, kas šoreiz palika mājās. 'es arī iešu, gribu redzēt vēl vienu reizi' saka nr.2
mūsu rindā es biju vienīgā, kas dziedāja līdzi visām dziesmām un kā katru reizi - šodien gribas pucēties, vēlams ar žabo (un man pat daži ir, uz Placebo vilku!) |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2026|04:42 am] |
labi stāvu, negrīļojos. plīvoju kā karogs mastā, saulē miegdamās un miegodamās. kādam kaut kur kāpjot ārā no mašīnas var dzirdēt "uz kurieni tie lidos, tur arī es". saku I., ka jūtos kā zaķītis no joka par zaķīti, kurš skrien pa pļavu, smiedamies kā traks, jo zāles stiebri oliņas kutina. mēs atvainojamies makšķerniekiem pie Salacas par zivju aizbaidīšanu. diena nopūšas kā svecīte. "come celebrate with me that everyday something has tried to kill me and has failed". |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2026|08:30 pm] |
mēs visu dienu vakar un šodien bildējām I. darbiņus. žēl, ka nedrīkstu neko no tā parādīt te. es lielākoties bildēju, I. riktēja visas kompozīcijas. patika, ka dažbrīd aizrāvos un pazuda sajūta, ka palīdzu.
gaisma bija skaista, jo tikai brīžiem, zini, kā stikla pūtēja darbs bija gaisma, visa balstīta uz elpas. mēs vienubrīd sastrīdējāmies, tad es teicu, ka iešu uz veikalu pēc pusdienām, bet es aizgāju ciemos pie kaiju nemiera un brīnumainā kārtā atradu tur savu mieru.
tad I. atsūtīja mīļu īsziņu. tad mēs ķērām retos gaismas brīžus, bet pirms pašas prombraukšanas noķērām I. plaukstā varavīksnes posmu. "tātad viss ir pareizi," es teicu I. "varavīksne ir tilts starp sapni un īstenību." |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2026|04:59 pm] |
kaiju nemiers.
un vai Tu ticētu, ja es teiktu, ka tādās dienās kā šī man pietrūkst laiku, kad mana dzīve bija klusa un krēslaina? mazliet. |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2026|02:39 pm] |
|
katru reizi, kad redzu Riga IFF īsfilmu uzvarētāju, mazliet izbesos, ka es uzvarēju pēdējā gadā, kad nebija naudas balvas, un bija sācies Covid, un tāpēc manu simbolisko balvu - piespraudi man pasniedza Circle K šoferītis, kam gadījās braukt garām, svaigā gaisā, lai nebūtu jāelpo vienam otram virsū. |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2026|07:36 am] |
|
tētis aicināja mūs uz branču šodien. neaizgājām, jo neciešu, nicinu līdz sirds dziļumiem tādas lietas. neiederos, neprotu uzvesties, uz jautājumu "kā iet?" atbildu ar ļoti gariem, sarežģītiem teikumiem. rezultātā mēs svinētu manu, nevis tēta dzimšanas dienu. tas galīgi nebūtu labi. tēta brāli būtu gribējusi satikt. no viņa bērnībā iemācījos ēst un lasīt grāmatu vienlaikus. dārza lilijas ir arī vieni no maniem mīļākajiem ziediem viņa dēļ. |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2026|03:56 am] |
pamodos nogulējusi sānu un izžuvusi un ilgi nesapratu cik ir pulkstens un ir vecais laiks vai jaunais un kurš pulkstens rāda pareizi - vai vīrs pārgrozīja vakarā vai grozīs no rīta
māņi, viss tikai māņi, nav cita laika kā tagad :D |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2026|07:24 pm] |
skatos stāstu par labo raganu un man ļoti patīk viņas namiņš. droši vien tāpēc, ka tajā nav plastmasas. visur tikai koks, stikls, papīrs, metāls, akmens, vasks, lins (maybe), augi etc. ieejot šādā telpā var uzreiz izjust mieru (man atgādina vecvecāku mājas, kur tiešām bija ļoti maz plastmasas). un, ja vēl tur kurtos īsta uguns.. ko vēl vairāk vispār var vēlēties.
droši vien man drīz vien gribētos ieskatīties telefonā - nav šaubu. tomēr ir kkādas ilgas pēc šādas vides, saprotu, ka nav vairs iespējams (good luck ar veļasmazgāšanu, ēdiena uzglabāšanu utt utjp), but still - vismaz uz vienu dienu. |
|
|