| |
[Feb. 7th, 2026|09:29 am] |
In 2008, evolutionary biologist Katie Hinde was working in a primate research lab in California, analyzing breast milk from rhesus macaque mothers. She had hundreds of samples and thousands of data points. Everything looked ordinary until one pattern refused to go away. Male rhesus macaque infants received richer, higher-fat and protein milk, while females received larger volumes with more calcium. It was consistent and repeatable. And deeply uncomfortable for the scientific consensus. Colleagues suggested error, but Hinde trusted the data and the data pointed to a radical idea that milk is not only nutrition but also information.
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19384860/
For decades, biology treated breast milk as simple fuel - calories in, growth out. But if milk were calories only, why would it change depending on the sex of the baby? Younger, first-time mothers produced milk with fewer calories but significantly higher levels of cortisol—the stress hormone. The babies who drank it grew faster. They were also more alert, more cautious, more anxious. Milk was shaping behavior.
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4309982/
She documented these findings across hundreds of mothers and thousands of samples, mapping a language invisible to science until then. When Hinde turned her attention to human milk, she found it similarly complex, containing bacteria, hormones, and over 200 oligosaccharides that feed beneficial gut microbes. No two mothers produce identical milk — each infant receives a unique, responsive nutritional and biochemical profile.
Milk changes by time of day, foremilk differs from hindmilk. When a baby nurses, microscopic amounts of saliva flow back into the breast. That saliva carries biological signals about the infant’s immune system. If the baby is getting sick, the mother’s body detects it. Within hours, the milk changes. White blood cells surge, macrophages multiply and targeted antibodies appear. When the baby recovers, the milk returns to baseline.
As Katie Hinde reviewed existing research, she noticed that there were twice as many scientific studies on erectile dysfunction as on breast milk composition. The first food every human consumes, the substance that shaped our species largely ignored. She launched a blog with a name "Mammals Suck... Milk!" It exploded with over a million readers in its first year. People asking questions research had skipped. Katie Hinde revealed that nourishment is intelligence - a living, responsive system shaping who we become before we ever speak.
--------
[p.s. teksts, iespējams, ir AI veidots. visi fakti gan, cik pameklēju, ir legit] |
|
|
| |
[Feb. 6th, 2026|09:57 pm] |
Youtube trāpu uz kādas jaunas sievietes video, kam dots nosaukums "how to stop hating yourself". Iebrienu vienā un tajā pašā upē divreiz. Kādreiz patika kaitināt I., kurai vienmēr patika man bakstīt, ka man sevi esot jāsāk mīlēt. Es tad vienmēr teicu, ka vispirms derētu pārstāt sevi nicināt. Ka tas jau būtu daudz. Man liekas, viņa saprata, ka es vienkārši neesmu par pilnu ņemama.
Iesāku lasīt Rachel Cusk "Outline". Tā ir dievīga. Pagaidām. Šaubos vien, ka lidmašīnā ar kādu nejaušu svešinieku, kas trāpījies blakus, iespējamas tik skaistas sarunas. Neviens tā dzīvē nerunā, kā tur rakstīts.
Nopirku mākslīgās skropstas, jo bija lēti un izdomāju, ka tiešām ar tādām pidžināšos.
Mammas dzimšanas diena. Būtu bijusi šodien. Apzvanu pašus tuvākos ar savu "vai zini, kas šodien par datumu?". Visi zin. |
|
|
| |
[Feb. 6th, 2026|09:56 pm] |
Zini? Klusiņām atnāku pie Tavas sienas katru dienu un nolieku pie tās kaut ko vienu. Parasti kādu mazu akmentiņu. Reizēm putna spalvu. Aizvakar iestādīju pie pašas tās malas vienu saulespuķi. Runājos ar Tavu sienu tā, it kā tā būtu Tu. Sapnī lietus plīkšķēja pret tik sausu zemi, ka tā pārplūda, uzsūkt visu mitrumu sevī vēl nespēdama. |
|
|
| match up |
[Feb. 6th, 2026|04:52 pm] |
Knights of Cydonia vs Starlight
who wins? |
|
|
| |
[Feb. 6th, 2026|01:06 pm] |
|
Vīrusiski |
|
|
| |
[Feb. 6th, 2026|09:09 am] |
|
uzkāpu uz svariem, tagad jūtos resna un bēdīga |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2026|04:59 pm] |
|
( ❤︎ ) |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2026|02:35 pm] |
atkal kārtoju māju. pirmdien izkārtoju un aizsūtīju kasti (!) ar bērnu apģērbu, šodien aiznesīšu lielu maisu, šo to saliku sludinājumos, bet reāli gribas šmotkēriju, tiesības vai vismaz drusku siltāku lai var arī smuki sagērbties nevis kā tāds pūt un palaid plus vēl nosalis. esmu izdegusi un ikdiena drusku atgādina to atjautības uzdevumu vismaz no 90.tajiem ar laivu, kazu un kāpostgalvu
paklausījos jūtūbi un saskumu - viss pilns ar MI sūdiem, kas sačinīti tā lai izskatītos īsts un kamēr krietni nepameklē neatrodi norādi ka to nav cilvēks rakstījis un klausoties arī dažreiz uzķer tik kādā 7.minūtē |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2026|10:43 am] |
Filozofe Klēra Džonsa raksta: "Epstīns un viņa kabala ir piemērs tam, kāpēc es vēlos dusmās kliegt, kad galēji labējie un viņu piekritēji vēsta, ka vīrieši vardarbīgi izturas pret sievietēm, jo 'viņiem ir citas kultūras vērtības'."
Viņai vienā ziņā ir taisnība, protams, vardarbība ir visās kultūrās. Tomēr ir atšķirība, manuprāt, vai kultūrā izvarošana un pedofīlija tiek uzskatīta par noziegumu un cik liels par to ir sods. Turklāt kultūratšķirības kā iemeslu mēdz minēt arī paši nozieguma veicēji: "An Afghan asylum seeker tried to defend his rape of a 15-year-old Scottish schoolgirl by citing cultural differences and a language barrier." https://www.telegraph.co.uk/news/2025/06/19/asylum-seeker-blames-rape-girl-on-cultural-differences/
Tas, ka Rietumi to nosoda, bet praksē ar vainīgo (īpaši elitei piederošo) sodīšanu iet slikti, ir vēl cita, milzīga papildus problēma. |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2026|09:56 am] |

Ko es ar šo vēlos pateikt?
Kvīru teorētiķu un transideologu apgalvojumi, ka šī kustība ir par stereotipu laušanu un par dzimtes identitāti - ka tā ir atšķirīga no dzimuma, neatbilst realitātei. Realitātē visa kustība ir par izlikšanos, ka cilvēks var mainīt dzimumu - it's all it is.
Un tas ir redzams visā tajā, kas notiek, sākot ar sportu un beidzot ar vīriešiem, kas uzstāj, ka viņi vēlas barot zīdaiņus ar krūti. Ja tas tiešām, kā tiek apgalvots, būtu tikai par 'dzimtes identitāti' - tad kāpēc jāfalsificē dzimums oficiālajos dokumentos? 'Dzimtes identitāte' ir tikai miglas pūšana acīs labticīgajiem un naivajiem, savukārt, ja paskatās uz šīs kustības reālajām izpausmēm, tad visa šī šarāde ir par dzimuma mainīšanu. |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2026|09:22 am] |
|
Lai saprastu, cik liela ir izpletusies uzskatu plaisa, pietiek izlasīt Renātes Saulītes rakstu "Tikai neraudi" un Čestertona "Bēbīšu apjūsmošanas aizstāvība" vienu pēc otra. Un tā neskaitāmos jautājumos. |
|
|
| |
[Feb. 4th, 2026|08:54 pm] |
 |
|
|
| |
[Feb. 4th, 2026|08:16 pm] |
 |
|
|
| |
[Feb. 4th, 2026|05:48 pm] |
|
Nīls: "Nu, bet ja tā salīdzina –" |
|
|
| |
[Feb. 4th, 2026|02:30 pm] |
|
Manos ierakstos reizēm ir pareizrakstības un interpunkcijas kļūdas. Vai tās tur ir paviršības vai nezināšanas dēļ? Nebūt nē. Tas ir veids kādā es grauju Rietumu opresīvās sistēmas, es nodarbojos ar rakstības dekolonizāciju. |
|
|
| |
[Feb. 4th, 2026|06:03 am] |
ļoti patīk slēpt vienu sejas pusi aiz matiem
bildēs, bet arī dzīvē
parasti rādu priecīgo pusi
otra ir mēness neredzamā puse - kaut kas tāds harukimurakamisks, ko man patīk pašai par sevi izdomāt, lai interesantāk
sapnī man friziere bija apgriezusi čolku, man neko nepajautājot
tad braucām pa kaut kādu ķengaragu mikriņā, un es jautāju šoferim, vai šīs ielas galā būs mežs
I chose this place because it has no bottom to interfere with my fall |
|
|
| atkal par vinland sāgu |
[Feb. 3rd, 2026|09:21 pm] |
es šobrīd ļoti stragloju ar sāgas filozofiju. pirmā sezona pārsvarā rāda karu, stratēģiju etc, otrā rāda, cik karš ir šausmīgs - tas ir šausmīgs, nav šaubu. uz ko tālāk ir vedināts: agresija ir slikta. man negribas piekrist. es domāju, ka agresija - kā kontrolēta agresija ir vajadzīga, jo kā savādāk būs iespējams sevi aizstāvēt. mēs varam cerēt uz kaut kādu utopisku nākotni, kurā neviens nebūs agresīvs, bet tas ir nereāli, jo tā nav cilvēka daba. tas ir tāpat kā cerēt, ka neviens nekad nekliegs un nebūs dusmīgs un viss būs pareizi utt utjp. un tad mēs varam cerēt uz visādām futūristiskām mahinācijām, kur visi būs sadalīti alfās, betās, gammās etc. ka brave new world vai kādā citā sci-fi scenārijā, kur cilvēka daba būs 'salabota' un neviens nejutīs emocijas (vai jutīs tikai pareizās) un, ja kāds sāks just nepareizi, tad tiks izolēts. tad aina, kur tiek pieminēts gods un tālāk tas ir risināts, ka nah godu. ja liek svara kausos dzīvību un godu, tad, protams, es arī nevēlos, lai kādam jebkad vajadzētu mirt goda dēļ. tai pat laikā, ja modelē situāciju, kurā tava dzīve būs pilnīgi neizturama, kurā tevi pazemos kā subhuman, vai tas ir ļaunāk par aizstāvēšanos no pazemotāja?
tur bija laba metafora ar sakrautiem līķu kalniem, kas aizvedīs uz paradīzi ar to liekot skatītājam saprast, ka tas nekad nenotiks - jā, taisnība, bet pasivitāte man arī nešķiet kā izeja, vismaz ne šajā pasaulē. |
|
|