| |
[Dec. 8th, 2025|03:56 pm] |
|
man šodien galvā visu dienu nekas prātīgs neatskaņojas. skan tur tikai coca-cola reklāmas džingls. "holidays are coming". bet nu. kas vēl? būs jau labi. varbūt vienkārši būs citādāk. drusciņ citādāk. biki biki citādāk. M. tādu vārdu lietoja. "cukuru?" es pajautāju, liedama viņam kafiju krūzē. "biki-biki," viņš teica. man vajadzētu pārstāt par viņu rakstīt, jo tas ir nepieklājīgi - pieķerties tik ātri, kā sanāk man. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|01:54 pm] |
|
debilie stulbeņi. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|06:58 am] |
|
gunāriem šodien vārda diena. gunāronkulis bija manas vecmāmiņas māsas vīrs, mežsargs, mednieks, mēs vasarās tur braucām padzīvoties. valkas pusē tas bija. gunāronkuls bija man ļoti mīļš cilvēks. mācīja man, ka ēst visu ar pirkstiem, nevis ar dakšiņu vai karoti, ir daudz, daudz garšīgāk. vienreiz viņš no skapja izvilka lelli -marioneti - ar kustīgiem diedziņiem veikliem pirkstiem parādīja, kā ar to apieties. man mute bija vaļā. es pēc tam mēģināju pati, bet viss tikai samudžinājās. vēl tur bija pulkstenis pie sienas ar dzeguzi, kas katru stundu nozvanot iekūkojās. bieži braucām uz mežu, jo gunāronkulis visas labākās sēņu un ogu vietas zināja. suņi bija džeris un reris. es tagad vairs neatceros, kurš no suņiem ar gunāronkuli runājās. "nu, kas notika mājās, kamēr mēs bijām prom?" un reris vai džeris visu, ko zināja stāstīt, izstāstīja. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|04:28 am] |
|
vakar uz dullo viss, tāpēc sanāca labāk, kā jebkad būtu izplānojusi. šķīros no aptuveni puses matu garuma. esmu īsa un konkrēta tagad. kad uz sevi paskatos, man liekas, ka esmu drusciņ kā tā meitene, kas garlaikoti salīkusi pār galdu, kas pārklāts ar tuksneša smilšu krāsas galdautu, virs kura šur tur izkārtotas kamieļu figūriņas (alisei mediņai ir tāda glezna, kas man diemžēl neatrodas nekur). bet, jā. es pat neko nepateicu. un man neko nepaskaidroja. es pat iepīkstēties, ka sliktāk jau nebūs, nepaspēju, kad tas bija viss, atā, mati. to pirmā brīža sajūtu nevar izstāstīt. tā, it kā kāds būtu visu salicis pa punktiem - pirmkārt, otrkārt. man ir bijuši īsāki mati, bet ne tik īsi kā tagad. tagad man kaut kādu tipa dyson vaig. lai gan vēl vairāk man pašai sevi mierā likt vaig. pirmdienaaaaaah - un viss ir atkal puslīdz. |
|
|
| Pārdomām |
[Dec. 7th, 2025|10:13 pm] |
| [ | music |
| | Stūrī zēvele - Neatsakos | ] |
"Mīlestība bez taisnīguma ir liekulība, taisnīgums bez mīlestības ir cietsirdība."
Šodien sareiba galva, domājot par to, kā manas izvēles un darbības ietekmējušas citus cilvēkus. Un kā pēc tam šie nospiedumi cilvēkos tālāk ir ietekmējuši vēl citus, un kā šie citi to nesesuši tālāk vēl citiem un tā tālāk. Nav tā, ka pārvērtētu savu nozīmību, taču pārāk vieglprātīgi arī negribu uztvert savu saistību ar cilvēci. |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2025|08:18 pm] |
Zaļās partijas līderis Zach Polanski pavisam nesen kā argumentu par labu imigrācijai minēja šo: "Viens no pieciem aprūpētājiem ir migrants. Nezinu kā jūs, bet es īpaši negribu slaucīt kāda pakaļu."
Viktorija Smita tikko nopublicēja lielisku rakstu, kurā analizē viņa sacīto.
"As a pro-immigrant argument, it is double-edged, to say the least. As many have noted, it does seem to imply that there’s an “us” — a non-migrant population — for whom bum-wiping is too disgusting and lowly, and a “them” — immigrant workers — who can take it on because, well, they don’t mind. It also conflates care work in general with the disgusting and the lowly. You, the thinker, the genius, the progressive, aren’t going to want to get your hands dirty, or sacrifice your identity."
"..within the “progressive” left represented by men such as Polanski there is a tension between laudable aims to redistribute wealth, labour and access to power, and an identity politics which denies dependency and the body whenever they get in the way of narcissistic self-realisation. Who identifies as a bum wiper? I sure don’t, and who betide anyone who questions my non-bum-wiper true self’s right to exist. Body and dependency denialist ideologies — in particular, those which coalesce around sex denialism — have provided privileged leftists with a means to prioritise self-interest over actual social justice. [šis punkts man šķiet ļoti labs, šērojiet ar partiju Progresīvie, pls]
"It’s the selfishness and individualism of the right wrapped up in the rhetoric of agency. You’re not saying you’re better than the bum-wipers or that you were born to higher things. It’s just that bum wiping’s not who you are, deep down inside, which is, like, totally different (thank god for the wiping-inclined immigrants!)."
-----
Un visi šie leftistu čuvaki kā viens arī ir dzimtes ideoloģijas adepti.
"..this is how you end up with the “kind” people siding with male doctors demanding to share changing facilities with female nurses. God forbid anyone questions said doctors’ autonomous, self-directed personhood (and besides, aren’t nurses members of the natural born arse wiper class?)."
https://thecritic.co.uk/let-them-wipe-bums/ |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2025|10:28 am] |
|
raudu, jo man sevis briesmīgi Žēl. jāsaņemas tomēr aiziet uz to Vītola klīniku. tas noteikti būs ahujenna dārgi, bet es nevaru arī dzīvot tā kā šodien, kad noslīdējums pēkšņi tāds, ka rauj uz augšu un nevar ērti ne sēdēt ne gulēt, ne stāvēt, un urīnpūsli arī dedzina. es jau zinu kas tas ir, man tikai vajag lai kaut ko izdara lai ir arī dzīves kvalitāte, bet es neesmu gatava arī operēt par tiem baisajiem cipariem. bet nu paraudāju, vismaz uztaisīju e-pieteikumu endokrinologa vizītei, tur pat jau nākamajā nedēļā var tikt (ja tomēr sazvana tas administrators, lai nestāsta ka viņiem nepazūd pieteikumi no mājaslapas nevis tikai trīs reizes nevar sazvanīt un tāpēc 'pieteikums dzēsts'), apskatījos to zobu higiēnistu (plānā bija decembrī) un arī Vītola klīnikai pieraksti nav uz rītdienu, var paspēt to krupi (un vaimanuvai-uķipuķi-kādsesnapadziņš) norīt |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2025|07:46 am] |
šorīt kaut kāds tāds sarežģīts tas smīns mums te visiem, ko. man arī, man arī. ko nesanāk tik viegli vis nozūmēt. varbūt tā tagad būs vienmēr. ir grūti nedomāt, ka tā nebūs vienmēr.
wait... where was I.... what was I thinking...
these are a few of my favourite things: https://www.youtube.com/watch?v=fFvn1AD0dZM |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2025|06:14 am] |
|
bet es. bet es domās atgriežos pie nesen veikalā redzētas būtnes vai varbūt drīzāk parādības ar buzz cut. viņa tik skaista likās. garos svārkos, no kuru apakšas rēgojās masīvi, no trauslā koptēla ārā lecoši zābaki, pāri milzu melns mētelis, ar panku auskariem, gara auguma, ko vēl garāku darīja šī viņas pastiepšanās pēc augšējā plauktā izvietotajām lācīša ķepainīša šokolādēm. viņa paņēma trīs tādas tāfelītes. šorīt skatos uz matu griežamajām mašīnītēm. domāju pati par savu prison break. jūs kādreiz esat bijuši maldīvu salās lietus sezonā? es arī ne. tātad mēs visi tur reiz nokļūsim. vējš dauzīs pret māju logu slēģus un biezo, kā ar atmiņām pārpildīto gaisu lēni kuls pie griestiem pieriktēts ventilators. būs forši, būs chill. ;) |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2025|10:07 pm] |
mugurkaulājs sāp.
knapi kustos.
var teikt, ka nekustos.
katra kustība sāp.
ir švaki.
1.x dzīvē tā. |
|
|
| Pāris teikumi par tikšanos ar rakstnieci Viktoriji Hanišovu |
[Dec. 6th, 2025|09:58 pm] |
| [ | music |
| | Ansis - Tā nav liela māksla | ] |
Saruna ar rakstnieci radīja pārdomas, ka reizēm ieradums kaut ko atlikt uz vēlāku laiku ir ok. Šajā gadījumā tas bija nodoms izbeigt dzīvi, jo Viktorijei pēc dvīņu piedzimšanas šķitis, ka nemācēs bērnus audzināt tā, lai viņi būtu laimīgi. Tā nu pēc šīs nemitīgās atlikšanas viņa sākusi rakstīt. Interesants novērojums par līdzību ar traumu, kad attopies riņķojot pa vienām un tām pašām vietām, līdz vēlies izmainīt pastaigas maršrutu, taču nesanāk. Tā rakstniece skaidroja, kāpēc viņas darbos nobeigums parasti nav tik skaidrs. Pat ja arī daļu lasītāju kaitina atvērtie nobeigumi grāmatās, traumas risinājums arī nav tik viennozīmīgs un vienkāršs. Tāpēc laimīgās beigas te neder. Vēl Viktorije teica, ka neierasti redzēt tik daudz cilvēku, parasti atnākot pieci apmeklētāji. Jauko uzņemšanu Latvijā vēl ilgi atcerēšoties. Viņa drosmīgi raksta par tēmām, no kurām man mazliet bail, taču pēc pasākuma bija ļoti silta sajūta. Varbūt tāpēc, ka dzirdēju čehu valodu? Kaut kādā ziņā tas radīja māju sajūtu. Pateicu arī dažus teikumus čehiski, valodu zināšanas tomēr reizēm noderīgas. Un pēc sarunas sapratu, ka velti esmu baidījusies lasīt Viktorijes grāmatas. Vai tāpēc, ka pēdējos trīs gadus atrados psiholoģiski smagā vidē un bezjēdzīgi mēģināju risināt kāda cilvēka traumas, lai gan neviens man to nelūdza? (pareizāk būtu teikt neuzkrītoši par to domāt un analizēt). Lai nu kā, šovakar sākšu lasīt, tikai vēl nevaru izlemt: Sēņotāju vai Rekonstrukciju. |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2025|08:58 pm] |
Jūs neviens neko neziniet. Ne par mani, ne par manu dzīvi. You think you know - but you have no idea.
Lūdzu, ticiet - man gan par Jums visiem šeit, kas rakstiet te katrs savu sūdu, nospļauties.
Ziniet, ko Ravēls par Bolero teica? "Diemžēl tā nav mūzika." |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2025|06:22 pm] |
|
AI video nupat jau es saņemu arī no tiem, kas ir pret šo vid izplatīšanu, bet vienk nav pamanījuši, ka tas ir AI. Un vēl arī profili ar īstiem cilvēkiem, bet diskusijās debatējot komentāri ir tādi, ka var pateikt, ka lietots AI. Drīz varēsim izslēgt smadzenes pilnībā. |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2025|04:47 pm] |
Tradicionālmodernais Šrēdingera vīrietis, ietver sevī abus.
Moderns, kad jādala rēķini, tradicionāls, kad jātīra māja un jātaisa ēst. |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2025|04:10 pm] |
"es tikai uz mazu mirklīti sasildīties" pārvēršas par nogulētu šodienas lietu un obligāto pastaigu, kamēr gaišs. reti kad tā. parasti pamostoties pēc dienas miega ir vates sajūta galvā, kas pāriet, kad iedzeru kafiju. pēc tam jūtos ļoti labi.
piektdien biju priecīga. biju uz dažām grāmatnīcām palūkot, vai neatradīsies kaut kas tētim z-sv uzdāvināms. pat rokās neko negribas paņemt. zini. es zinu, ka Tu zini.
tagad pie operas tumsai iestājoties gaismiņu un atspīdumu sasaukšanās, bet vasaras izskaņā tur uz soliņa apmetoties pārsteigts uz mani paskatījies un pajautāji, kā es tā varot. patiešām. kā es tā varu? naktis negulēt, locīt savu sirdi arvien mazāku un mazāku. todien es laikam tikai pasmaidu, paraustu plecus. es pat varbūt īsti nesaprotu, ko Tu ar to domā.
bet tagad es zinu. runa ir par mani pašu. runa ir par to, ka Tevis šajā stāstā nemaz nav. Tu izraksties laukā no manis kā sapnis izvējo no nakts. es vienkārši nevaru nekā citādi. tas ir vienīgais, kas man padodas. un vēl es neslikti adu. man bail salaist kaut ko dēlī, tāpēc es čunčinos uz priekšu savā gliemeža tempā. bet Tev jāpiekrīt - kad runa ir par ilgošanos un adīšanu, es nemaz neesmu tik ļoti zemē metama. |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2025|12:14 am] |
|
kā gadījās, kā ne, šodien potēju cilvēkam. neiet par ārstu mācīties tomēr bija pareizā izvēle :D |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2025|11:31 pm] |
ai, kā vakar pēc Matīsa pirmizrādes pasēdējām.
mums bufetes grupā bija baritonsaksofons. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2025|06:38 pm] |
|
Interesantas debates ar Pīrsu Morganu @jubilee. Viņa pirmais apgalvojums ir, ka toksiskā maskulinitāte nepastāv. Kad viņam nāk virsū, piem, ar Endrū Teitu, viņš atbild, ka Teits ir vienk sieviešu nīdējs un nejaucenis un tam nav nav nekāda sakara ar 'toksisko maskulinitāti'. Pastāv vīrīšķība un pastāv sievišķība un pastāv nejauki cilvēki - nav 'sliktā/toksiskā un labā vīrišķība', tāpat kā nav 'sliktā/toksiskā un labā sievišķība'. Diezgan sakarīgs points, manuprāt. Īpaši ņemot vērā, ka dažādos materiālos, kas izglīto par to kādas toksiskās maskulinitātes izpausmes sabiedrībā vajadzētu likvidēt bieži tiek minētas tādas lietas kā riska uzņemšanās, stoicisms, drosme, sacensība, meritokrātija etc. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2025|05:21 pm] |
|
Intergalactic planetary, planetary intergalactic |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2025|10:49 am] |
Bez dzimšu ideoloģijas nebūtu iedomājams, ka iesaistītās institūcijas šajā situācijā mestos aizstāvēt pedofilu, kurš jūtas kā sieviete.
( ... ) |
|
|