es tagad saprotu, kā jūtas cilvēks parastais, kad piesēž pie, teiksim, datorizēto cilvēku galda un ne vārda viņu sarunās nesaprot. man tagad ir līdzīgi, kad kolēģi apraud kādu cietumnieku vai apspriež kādas dīvas ņieburā iestīvētās krūtis un skaņo balsi. esmu neaktuāla - neorientējos cildeno noziedznieku dzīves gājumos un par vietējā varžu dīķa slavenību klubiņa iznešanos tē vē ekrānā ar neko lāgā nezinu.